Pelēkā zona junioru hokejā

Pirmdien Latvijas U18 hokeja izlase uzsāka savu gatavošanos pasaules čempionātam B grupā. Kandidātu pāri trīs desmitiem, bet galvenais treneris Ēriks Miļūns paliek pie pārliecības, ka šajā ziņā mēs tomēr visus labākos neesam apzinājuši:
- Vispār jau trakas lietas. Federācijas atbildīgie cilvēki un vadošie treneri sanāca kopā, lai apzinātu potenciālos kandidātus. Sēdējām, runājām, spriedām – veicām pirmo atlasi uz papīra. Ja savulaik bija tā, ka visi, kas šajā vecumā vēl bija pie hokeja, faktiski bija arī izlasē, tad šobrīd ir citas tendences. Tas, ko mēs redzam savā priekšā, izrādās – ir tikai daļa no aktīvajiem jaunajiem hokejistiem...

Kā tas var būt? Izrādās – pavisam vienkārši. Šobrīd aug paaudze, kas ne tikai grib, bet vairākos gadījumos – pat var atļauties savā mērķī ieguldīt vairāk nekā Latvijas hokeja apcirkņi spēj nest. Vecāki piekārtojuši biznesu, tērē naudu, lai puikas būtu tuvāk pašam labākajam, ko pasaules hokeja saimniecība piedāvā. Tādā vīzē viņi izklīst pa pasauli un bieži vien pazūd no federācijas redzesloka.
- Patieso ainu iegūstam, kad tuvojas pasaules čempionāts. Nedēļu vai pat dažas dienas pirms turnīra kādus tik brīnumus neesam piedzīvojuši – vecāki zvana, prasa, kāpēc viņu lolojums nav iekļauts kandidātu sarakstā? Bet – mēs jau nevaram nojaust, ka kaut kur pasaulē ir kāds latviešu hokejists, ja šis jaunais cilvēks savu karjeru kārto pats uz savu roku un bez lielas reklāmas. Ja tiek izņemta federācijā spēlētāja licence, tad viss ir skaidrs – vismaz saprotam, uz kuru pusi skatīties, bet citādi – bez variantiem uzminēt viņu atrašanos un sekmes. Hokejistiem un viņu vecākiem jāsaprot, ka neviens Latvijā nav ieinteresēts speciāli veidot komandu, lai tā būtu vāja, bet – ja mums treneriem ir jāizvēlas starp tiem, kas mums zināmi un, starp tiem, par kuriem vienīgo informāciju sniedz jauniešu vecāki, un arī tad, kad izlases rati jau sākuši ripot – mēs, protams, izvēlēsimies zināmos..., - izlases komplektācijas specifiku skaidro Miļūns. Viņš saprot, ka šāda kārtība pagaidām apdala Latvijas hokeju, tomēr nav cita ceļa – no treneriem prasa rezultātu un viņi strādā ar materiālu, ko pazīst:
- Vecāki zvana, stāsta, pārliecina... Es viņus saprotu – neesmu vēl saticis nevienu, kas teiktu, ka viņa puika ir švaks – parasti viņš met daudz vārtus, ir labākais komandā un tamlīdzīgi. Tomēr mēs neko par viņiem nezinām...

Nezināmo paliekot ar katru gadu vairāk, jo kopumā pasaulē ir tik daudz iespēju, kur spēlēt un augt kā hokejistiem. Ko darīt? Acīmredzot federācijai ir jāmaina kārtība, kādā tiek apzināti kandidāti:
- Doma tāda – gadu pirms čempionāta vai atbildīgā turnīra, tiek savākti kopā visi, kas šajā noteiktajā vecumā ir hokejā. Tas varētu notikt maija mēnesī, jo tad praktiski visiem sezonas jau ir beigušies. Nekādi speciālie ielūgumi netiek sūtīti – aicināti visi, kas domā, ka viņi ir spējīgi palīdzēt. Lūk, no šāda bariņa arī tiek veidots izlases kandidātu vai pretendentu loks. Ja neesi par sevi licis zināt, tad neko – būs grūti palīdzēt. Taču nedomāju, ka vecāku interesēs ir slēpt savus lolojumus.
Ja būtu šāda kārtība, Miļūns domā, ka pašreizējā U18 izlase izskatītos pavisam citāda, nekā tā ir šobrīd. Vai labāka?
- Ne visos gadījumos pa pasauli klīstošie ir dimanti, kas speciāli pasperti zem gultas vai aizmirsti, taču nenoliegšu – pastāv iespēja, ka neesam paņēmuši komandā labu hokejistu, jo viņu vienkārši nezinām. Tagad pat – man zvana un saka, ka kaut kur Amerikā ļoti labs esot Kupaka dēls, tāpat Jurenko puikam esot visi dotumi priekš izlases... Viņi atbilst šīs izlases vecumam, taču – mēs par to uzzinām tikai no nostāstiem. Sistēma, kas viņus apzinātu, pagaidām nav jeb – tā nav efektīva. Mums noteikti nebūs kvantitāte hokeja attīstībā, bet – tad lai ir vismaz kvalitāte. To vajag sakārtot!

Arī šo rindu autoram ik pa brīdim piezvana kāds no vecākiem, kas sakās – nav federācijā kārtība šajā ziņā. Līdz ar to sabiedrībā runā par visādiem brīnumiem – sākot ar „viņi mani speciāli neņem”, un beidzot – „izlasē vietu viens otrs ir nopircis”. Neesmu tik sabojāts, lai noticētu šādām baumām, taču mazliet jau kremt, ka visus, kas patiešām varētu būt labākie (vai labi) hokejisti savā vecumā, neprotam apzināt un izmantot. Viens konkrēts piemērs – šī gada U18 izlasē nebūs Mikus Sprinovskis, kam astoņpadsmit gadi paliks šī gada novembrī. Viņa līdzšinējā karjera ir no tās sauktās pelēkās jeb mums nezināmās zonas – brīdī, kad vecāki saprata, ka dēlam ir dotības un Latvijā pietrūkst iespējas vai plašuma, šis laiks sakrita ar ģimenes pārcelšanos uz Austriju. Mikus nokļuva Vīnes Capitals kluba sistēmā un piecpadsmit gadu vecumā jau spēlēja ne tikai ar sava gada gājuma līdzaudžiem, bet arī pie divus un pat četrus gadus vecākiem (U17, U20). Sešpadsmit gadu vecumā viņam jau tika dota iespēja pamēģināt Capitals pieaugušo komandas bāzes klubā 48ers, kur spēlē veči. Ģimenes rocība atļāva plašāku lidojumu un šobrīd Mikus mācās un trenējas Toronto speciālajā sporta skolā Peac Academy, kas tiek pozicionēta kā nākamo elites atlētu kalve. Hokeja komanda, kurā Mikus Sprinovskis spēlē šobrīd, piedalās Kanādas junioru AAA līgas apritē, pēc kuras nākamais solis ir jau mums zināmās populārās junioru līgas – OHL, QMJHL:
- Jā, tas ir nākamais mērķis, - saka tēvs Jānis Sprinovskis: - Ceru, ka Mikus tiks pamanīts kādā no šīm līgām un tiks izvēlēts šīs vasaras draftā. Ārzemnieku skaits katrā komandā ir limitēts – tikai divi, tā kā konkurence ir milzīga. Tā kā puikam padodas arī mācības, tad tālākais karjeras ceļš izskatās apmēram šāds – ja būs varianti Kanādas junioru līgas komandās, tad hokejs būs priekšplānā, bet, ja šo iespēju Mikus nesasniegs, tad droši vien prioritāte būs skola.

Arī vecais Sprinovskis atzīst, ka šobrīd hokeja sistēma Latvijas junioru hokejā nestrādā uz kvalitāti:
- Kvantitāti mēs nekad nepavilksim, tad esam prātīgi un racionāli – koncentrējamies uz kvalitāti. Es zinu U18 izlases potenciālu, jo kopā ar šiem puikām esmu bijis jau no agras bērnības. Skumji atzīt – taču šis noteikti nebūs labākais sastāvs, ko varam savākt.
Saprotams, Sprinovskis labprāt redzētu arī savu puiku izlasē, taču tas nebūšot iespējams, jo viņš pats savulaik esot diezgan asi nostājies pret LHF prezidenta Lipmana darbībām. Tēvs ir pārliecināts, ka droši vien izlases treneriem ir dota komanda – neņemt Sprinovski kā atriebību par tēva mutes palaišanu. Miļūns par to neko nezina:
- Man liekas, ka Mika gadījums ir no tās pašas jau aprunātās sērijas – vecāki patiešām mērķtiecīgi virza savu atvasi pa karjeras kāpnēm, bet mums pat nav nojausma, kurā pasaules galā viņu meklēt. Es nevaru tagad pateikt – Sprinovskis slikts vai labs – jo nezinu, kā viņš spēlē. Tā būtu spekulācija no manas puses... Bet šis gadījums tikai apliecina, ka darbs ar labāko junioru apzināšanu, ir pilnveidojams.

Sprinovskim ir vērts pasekot līdzi arī turpmāk, jo daži viņu salīdzina arī ar mums plašāk zināmo Zemgu Girgensonu. Gadu ziņā viņi ir gandrīz vienaudži – dzimšanas gadi dažādi (Sprinovskis – 1993, Girgensons – 1994), taču vecuma starpība tikai pusotrs mēnesis. Tas nozīmē, ja abi kādreiz nonāks līdz NHL draftam, ko arī novēlam, tad Mika novembris tiek rēķināts kā atbilstošs nākamā gada iesaukumam un tas nozīmē, ka viņi abi – Girgensons un Sprinovskis - ir pieejami pieaugušo hokeja izvēlei praktiski reizē. Tiesa, šobrīd Girgensons starp vienaudžiem dominē, par ko pārliecinājāmies jau U20 izlases modelī – tur viņš nepazuda starp trīs gadus vecākiem. Starp citu, Zemgum būtu vieta arī U 18 izlases sastāvā, taču kā var nojaust, viņa pārstāvētā USHL komanda Dubuque Fighting Saints nav īpaši atsaucīga par šo iespēju un talantīgais uzbrucējs visticamāk respektēs kluba nostāju... Arī Sprinovskim bijuši varianti iekļauties Amerikas labākās hokeja junioru līgas (USHL) apritē, taču vecāki izsprieduši, ka Kanādas kārts būs lietderīgāka. Mikum kā centra uzbrucējam ir vareni dotumi – augums 195cm, svars 94kg – un vismaz no tās skopā informācijas, kas ir pieejami par viņa sniegumu uz ledus, arī rokas klausa. Taču objektīvi novērtēt viņa meistarību varēsim tikai tad, kad Mikus Sprinovskis nonāks uz lielākas hokeja skatuves. Ja Girgensona gadījumā jau runā kā par nākamo Latvijas hokeja zvaigzni, tad Sprinovskis pagaidām ir perspektīvs juniora vecuma hokejists. Atzīsim, abi gadījumi pelna ievērību, bet – kurš beigās tiks pie kārotā mērķa – tas jau būs citu apstākļu, sakritību un notikumu rezultāts.