BAA lieta: Bertāns un Strēlnieks brīvi. Pārējie paliek

"BAA Rīga" attiecībām ar Latvijas jaunajiem basketbola talantiem - kādas tās paredz pušu noslēgtais līgums -, SA+ priekškaru pavēra pirms trijām nedēļām - vispirms rakstot par līguma nosacījumiem, bet nākamajā dienā, reaģējot uz vētrainajiem notikumiem, kas sekoja - par nu jau konkrētu spēlētāju pretenzijām. Vēlāk drukātajā versijā - arī par paragrāfiem FIBA noteikumos, kas kategoriski iestājas pret vairākiem principiem, kas iekļauti BAA līgumos. Lai pavilktu svītru šim stāstam, gaidīju Mārtiņa Lauvas rīcību attiecībā uz kontraktus lauzt gribošajiem spēlētājiem un lēmumu - kā tālāk darbosies BAA. Atbildi uz otro jautājumu Mārtiņš viens pats nav gatavs sniegt, taču attiecībā uz pirmo - pagājušajā nedēļā apliecināja: līgumi ir pārtraukti un "nekādas finansiālas pretenzijas pret abiem spēlētājiem netiks izvirzītas".

Lauvam uz vairākām dienām aizbraucot no Latvijas, jau ilgāku laiku iecerētā saruna izvērtās sasteigta un nesagatavota, tomēr vairākas atbildes (vai vismaz Mārtiņa skatījumu uz lietām) tā sniedza - pat, ja dažbrīd vairāk emocionālas, nevis racionālas.

Par savu motivāciju

- Ja kāds domā, ka runa ir par naudu, var paskatīties kaut vai manā ienākumu deklarācijā - nu, nevajag man tos viņu 500 tūkstošus. Bagātāks no tiem nekļūšu. Vienkārši jaunatnes basketbols ir lieta, kas man ir svarīga - tā man ir sirdī. Biznesā es pelnu miljonus un turpināšu to darīt, un neviens itālis vai serbs man ar naudu galvu nesagrozīs. Taču šiem džekiem var sagrozīt, un reizēm ļoti viegli. Dairim un Jānim palīdzēju no tīras sirds, es attiecos pret viņiem kā pret savas ģimenes locekļiem un, kad Dairim vajadzēja palīdzību izkļūt no ASK un visiem parādiem, es iesaistīju visus spēkus un resursus, kas bija manā rīcībā. Un tie nebija mazi.

Par Bertānam un Strēlniekam nodrošināto

- Pēc tam, kad Dairim faktiski bezizejas situācijā bijām izvilkuši no ASK, tajā skaitā arī samaksājot parādsaistības, viņam tika sagatavots līgums ar "Ventspili", kas paredzēja Latvijas basketbola vēsturē pirmo individuālo transfēru - 10 000. Vismaz es citus tādus precedentus nezinu. Pats līgums - gads plus gads plus gads, turklāt nevis ar kluba, bet ar spēlētāja izvēli. Proti, paša Daira ziņā arī šogad pieņemt lēmumu - viņš vēlas palikt, vai iet projām bez jebkādām saistībām un sankcijām. Pēc pagājušā gada play-off, kuros viņš spēlēja ļoti epizodiski un guva, šķiet, vidēji 3-4 punktus spēlē, Dairis bija vienīgais kluba spēlētājs, kurš saņēma individuālu prēmiju - vienas mēnešalgas apjomā. Un pēc šī paša play-off bija spēlētājs, kam uz nākamo sezonu bija lielākais algas pieaugums "Ventspils" komandā. Labs vai slikts līgums un darbs - katrs var izdarīt secinājumu. Par Strēlnieku - kad atnāca pie mums, viņam bija trīs gadu līgums ar "Ventspili". Līgums tika pārslēgts uz tādiem pašiem noteikumiem, kā Bertānam - 1+1+1 ar spēlētāja izvēli. Turklāt par lielāku atalgojumu, nekā bija līdz tam! Esmu darījis visu iespējamo un neiespējamo, gādājis par viņiem kā par saviem ģimenes locekļiem, tāpēc arī vilšanās šobrīd ir tik milzīga. Nespēju saprast, kas viņiem lika šādi rīkoties.

Par pārējo aģentūras spēlētāju nostāju

- Satikos ar visiem BAA spēlētājiem un katram uzdevu jautājumu - vai viņš grib turpināt. Apstiprināju, ka esmu gatavs nekavējoties atbrīvot no saistībām jebkuru, ja vien ir šāda vēlēšanās. Taču visi kā viens publiski apliecināja, ka vēlas palikt un turpināt. Viņu vidū arī Daira jaunākais brālis, arī Mārtiņš Laksa, Žanis Peiners, Gatis Jahovičs, visi pārējie.

Rezumējums? Divi spēlētāji no BAA ir aizgājuši, pārējie - šādu iespēju noraidījuši. Taču - šāda iespēja vismaz ir bijusi. Iespēja aģentūrai pārvērtēt savus darbības principus, tās esošajiem vai nenotikušajiem klientiem - savu pārliecību, ka pieņemts pareizais lēmums, bet kādam jaunajam spēlētājam - savu izvēli, kāda tā būs brīdī, ja pie druvīm pieklauvēs "BAA Rīga" pārstāvis ar sadarbības līgumu azotē. Tas nav maz.

VIEDOKĻI

Dairis Bertāns, no intervijas "SA":

- Noteikti nejūtos nevienu piečakarējis. Ventspilī esmu gadu, un katru mēnesi konkrētā laikā aģentūrai esmu pārskaitījis līgumā paredzētos 10 procentus. Pa šo gadu sakrājusies pieklājīga summa, ko esmu samaksājies, un tā noteikti ir lielāka, nekā viņi ir ieguldījuši manī. Jāuzteic aģentūra, ka gada laikā viņi ne reizi nebija veikuši manu finanšu auditu. Visus maksājums esmu veicis godprātīgi un savlaicīgi. Kopējā doma nav nemaz tik slikta, taču šāda aģentūra vairāk ir domāta tieši jaunajiem spēlētājiem, kuriem nav nekādu saistību ar lielajām komandām, nav noslēgti nopietni līgumi. Man un Jānim ir citdāk. Pat vasarā, kad arī tiek solīti visādi labumi, mums tie nav saistoši, jo visu laiku atrodamies dažādās izlasēs, un tur esam pilnībā nodrošināti. Vēl viens iemesls, kāpēc nolēmu atteikties no sadarbības - aģentūra nav tiesīga veikt aģenta pakalpojums. Ja es izdomāšu pārcelties uz citu komandu, man būs nepieciešams aģents. Arī viņš par velti nestrādās, un tad sanāks tā, ka man katru mēnesi 10% būs jāatskaita Lauvas aģentūrai un vēl jāmaksā aģentam. Sanāk, ka maksāšu dubultā. Kad pēdējo reizi runāju ar Mārtiņu, neizklausījās, ka viņš būtu gatavs uz kaut kādiem kompromisiem. Biju pat gatavs runāt par turpmāko sadarbību, ja vien tiktu samazināti maksājuma procenti un līguma termiņš.

Mārtiņš Šteinbergs, BAA klients

Rakstu sakarā ar Jūsu publicētajiem rakstiem portālā. Lasot šos virsrakstus, kādi ir jūsu rakstiem portālā, es nezināju, smieties vai raudāt, jo šie virsraksti un paši raksti ir pārspīlēti, pat ļoti pārspīlēti. Šajā aģentūrā ir milzīgs cilvēciskais aspekts, neskatoties uz to, kas rakstīts līgumā, un par visu var runāt un sarunāt gan ar Lauvas kungu, gan ar pārējiem aģentūrā iesaistītajiem cilvēkiem, kuri ir ļoti atsaucīgi. Aģentūra arī palīdz klientiem gan materiāli, gan sadzīviski, kā arī medicīniski. BAA "Rīga" arī paņēmusi pie sevis spēlētājus, kuriem šis būtu "tukšais" gads pēc traumām.

Par basketbolu runājot, pilnīgi nepiekrītu apgalvojumam, ka šāda organizācija nav vajadzīga. Aģentūra veic labu darbu, nodrošinot ar treniņiem savus spēlētājos, tāpat nodrošina spēlētājus ar augstas kvalitātes individuālajiem treniņiem pie laba speciālista, kurš inviduāli ir trenējis gan NBA, gan Eirolīgas spēlētājus. Aģentūra nodrošina spēlētājiem svaru zāli un labu fiziskās sagatavotības treneri. Šāda aģentūra dod iespēju arī spēlētājiem, kuri nav tik talantīgi, izsisties basketbolā, jo visi zina, cik grūti ir tikt pamanītam kādai Eiropas superaģentūrai, un, ja arī esi ticis pamanīts, tas neko nenozīmē, jo arī Latvijā ir piemēri, ko jūs nezināt, ka tāda augsta līmeņa aģentūra pat neinteresējas par savu klientu. BAA aģentūrā par saviem spēlētājiem neaizmirsīs, jo, kā jau minēju, ir cilvēciskais aspekts, un visi ir savējie.

Lasīju, ka milzīgu sašutumu izraisīja 15 gadu līgums Iespējams, ka tas ir par garu, bet ir arī jānodrošinās, ka spēlētāji, kuros ieguldīts darbs un līdzekļi, nepamet aģentūru tad, kad ir basketbolam labākie gadi un iespējamie lielākie līgumi. Mēs pat esam spēlējuši strītbolu, un katrs spēlē savā skolas komandā (tā ir atbilde uz dažiem komentāriem pie raksta). Jāatceras arī tas, ka BAA "Rīga" ir ļoti jauna organizācija, iet tikai otrais gads, manuprāt, un nepārprotami aģentūra attīstīsies un pilnveidosies kopā ar mums šos 15 gadus. Visi kā viens runā, ka vajagot attīstīt jauniešu basketbolu, tad nesaprotu, kāpēc jābūt kaut kādām negatīvam diskusijām ar tik skaļiem virsrakstiem, un vēl zinot, kādā situācijā šobrīd ir nonācis basketbols Latvijā. Kopumā šis līgums man ir devis drošības sajūtu, ka mans pirms tam un tagad ieguldītais darbs un ziedotais laiks nebūs bijis veltīgs. Vēlreiz gribu atgādināt, ka līgums, zināmā mērā, ir tikai formalitāte, un virsroku šajā aģentūra ņem cilvēciskums.

Ceru, ka šī vēstule Jums liks paskatīties uz BAA "Rīga" no otras puses.
Ar cieņu,
Mārtiņš Šteinbergs

Sanita Rubene, jaunā basketbolista Harija Rubeņa māte

- Mēs no piedāvātā līguma atteicāmies, jo mūsu skatījumā tas nebija samērīgs - BAA Rīga sev prasīja pielīgt ļoti lielas kontroles priekšrocības iespējas attiecībā pret jebkādu sportista rīcību. Protams, visas režīma lietas ir saprotamas, veselīgs dzīvesveids utt. Taču tīri no juridiskā viedokļa - gan kādu klubu izvēlēties, gan ar kuru aģentu sadarboties un pat kādā pozīcijā spēlēt. Saprotu, kad to nosaka treneris atkarībā no situācijas un spēlētāja gatavības, taču šeit - aģentūra. Tas biedēja. Arī kompensācijas, kas bija paredzētas kā atkāpšanās vai soda naudas gadījumā, ja līgums tiek pārkāpts. Līgums bija izstrādāts uz 16 lapām un tajās ļoti daudz kas sarakstīts, taču lasot, kas jādara BAA, un kas - basketbolistam, konkrētība bija tikai attiecībā uz sportistu. Punktos, kas runā par aģentūras pienākumiem, pārsvarā bija tikai deklaratīvas lietas. Var darīt to, to un to, tiks nodrošināts "labi" un "pietiekami", taču nekādu konkrētu saistību. Kopā pasēžot un padomājot, secinājām - sakot vienkāršā valodā: tāds verdzības līgums. Turklāt ar termiņu - 15 gadu. Principā visa profesionālā karjera, ja tāda izveidojas.

Sev par labu - gan atkal vairāk, manuprāt, tādā lozungu līmenī - SIA norādīja, ka pastāvot milzīgs risks - ja nu kas ar veselību, vai neizdosies atrast atbilstošu klubu,nauda būs ieguldīta, bet atpakaļ nenāks. Tāpēc noteikumi esot tik stingri. Taču, kā teicu - konkrēta uzskaitījuma, ko sadarbības ietvaros saņems spēlētājs, nebija. Ne jau tā, ka tagad vajag tikai "man, man un vēlreiz man", taču - ja reiz šādi noteikumi, tomēr gribas vismaz kaut kādu precizitāti. Kāds tad būs rezultāts - ko viņā ieguldīs? Ja nemaldos, līgumā nebija paredzēta pat medicīniskā apdrošināšana, kas nozīmē - ja nu kas, kāda operatīva iejaukšanās, izdevumi paliek uz paša sportista pleciem. Bija daudz šādu slideno punktu. No mana viedokļa - sportists ar šādu līgumu ir neaizsargāts. Pielīgts ļoti daudz pienākumu un sankciju, bet pretī - diezgan vispārējs uzskaitījums, nevis kāds konkrēts lielums.

Un, protams, izlasot par 500 000 eiro - mati uzreiz ceļas stāvus... Ja spēlētājs būs vienkārši labs, nevis superzvaigzne - skaidrs, ka uz šādiem noteikumiem neviens viņu neņems. Pašam tādas naudas nekad nebūs, un arī neviens klubs tādu par viņu nemaksās. Pati esmu juriste, arī mans vīrs. Nebija tā - o, mēs tagad baigi gudrie, taču - kad elementāri saliec divos stabiņos, kas līguma ietvaros jādara vienam, un kas - otram, bija tik lielas nesamērības, kas mūs biedēja.