Sieviete un krievu hokejisti
Sjūzenas Goruveinas vārds diez vai ko izteiks Latvijas hokeja līdzjutējiem, tostarp gan viņa, gan Sjūzenas māte Anna bija un ir visnotaļ populāras daudzu NHL spēlējošo un spēlējušo bijušās PSRS hokejistu vidū. Par Sjūzenu un Annu Goruveinām atgādina "The New York Times".
Sjūzenas Goruveinas nodarbošanās ir visai neparasta - tulks, personiskais asistents jeb palīgs, starpnieks. Tieši šos pakalpojumus viņa sniedz NHL spēlējošo krievu grupiņai, un nav jābrīnās, ka Ņujorkas lidostā Sergeju Kosticinu, kad hokejists ieradās no Minskas, lai pagarinātu Kanādas vīzu, sagaidīja nevis Našvilas "Predators" pārstāvji vai arī kāds no NHL, bet gan viņa - Sjūzena.
Goruveina vienlīdz ātri un labi runā gan angliski, gan krieviski, un tas izskaidro, kāpēc 24 gadus vecais Kosticins, kurš sezonu starplaikā uzturas savās mājās Baltkrievijā, vēlējās, lai viņi kopā dotos uz Kanādas vētsniecību.
Pēc šī pienākuma izpildīšanas Sjūzena gatavojās doties uz Monreālu, lai pavadītu uz slimnīcu stāvoklī esošo "Canadiens" jaunpienācēja aizsarga Alekseja Jemeļina sievu pie ginekologa.
Sjūzena pa telefonu saviem klientiem stāsta par automašīnu cenām, māju pārdošanas un pirkšanas niansēm, naudas pārskaitīšanu uz dzimteni. "Man nav problēmu ar spēlētājiem," atzīst 36 gadus vecā Goruveina. "Krievijai nav raksturīga draudzība starp vīriešiem un sievietēm," Sjūzena piebilst, paskaidrojot, ka viņas darbs ar spēlētājiem nevar radīt nepatikšanas un kļūt par satraukuma pamatu.
Savā mājaslapā internetā cienījamā "Newport Sports Management" kompānija, ko vada pazīstamais Dons Mīhans un kuras štābs atrodas Misiogā, Goruveinu raksturo kā cilvēku, kas "ļoti uzmanīgi rūpējas par sava klienta vajadzībām". Tātad - par krievu hokejistiem.
Vēl vismaz pie viena NHL aģenta, Ņujorkā mītošā Džeja Grosmana, kura klientu vidū ir "Devils" hokejists Iļja Kovaļčuks, ir nodarbināti vienas ģimenes pārstāvji - tēvs un dēls, - kuri palīdz darbā ar krieviski runājošajiem. Taču Krievijas hokejistu piesaistīšanas biznesā NHL ir lejupslīde. "Newport", kas ir liela aģentūra, sezonai sākoties, bija seši krieviski runājošie klienti hokejisti, bet jāņem vērā, ka vēl nesenā pagātnē šis skaitlis sniedzās otrajā desmitā.
Šo čempionātu NHL sāka 23 krievu spēlētāji. Un tomēr NHL pārstāvis Džons Delapina stāsta, ka komandas piedāvā palīdzību ārzemju spēlētājiem arī jautājumos, kam nav tiešs sakars ar hokeju. "Ja godīgi, vēl neesmu dzirdējis ne par vienu komandu, kura nedarītu visu, lai spēlētāja pāreja pie tās būtu maksimāli viegla un patīkama".
Goruveina, kura bieži dodas negaidītos pārbraucienos, kas nav saistīti tieši ar hokeja spēlēšanu, tam nepiekrīt. Pēdējā laikā viņa daudz laika pavadījusi pārbraucienos no Ņujorkas uz Monreālu, palīdzot Jemeļiniem tikt skaidrībā par Kanādas veselības aizsardzības sistēmu un atrast dzīvesvietu.
Kamēr viņa vēl atradās Ņujorkā, no Našvilas piezvanīja Kosticins: viņš atradis māju, ko gribētu īrēt, un viņam bija vajadzīgs, lai uz bankas kontu, turklāt nekavējoties, tiktu pārskaitīta nauda.
"Krieviem dzīvesvietas maiņa notiek ļoti reti," stāsta pieredzējušais Ņujorkas "Islanders" vārtsargs Jevgeņijs Nabokovs. "Ja tev neviena nav - ne komandas, ne aģenta, ne ģimenes, kas tevi atbalstītu, pie kā griezties?" Un viņš norāda uz bāru.
"Sharks" aizrunāja Nabokovu, kurš izaudzis Kazahstānā, 1994. gadā, un nosūtīja viņu uz fārmklubu Leksingtonā. Kā atzīst Jevgeņijs, viņš vispār neesot runājis angliski. "Biju pilnīga nulle". Nabokovs atceras, ka ilgi domājis par to, kāpēc vajadzīga nobrauktuve no haiveja ("Pie mums nekā tamlīdzīga nav".).
Pirmā sezona šajā ziņā bija katastrofāla, un viņš vairākkārt vērsās pie Goruveinas mātes Annas. Anna Goruveina tolaik bija krievu hokejistiem labi pazīstama. Savulaik viņa pabeidza Doņeckas universitāti lingvistiskas specialitātē. 1981. gadā Anna pārcēlās uz Toronto, lai nopelnītu. Viņa mazgāja grīdas restorānā.
Vientuļā māte iemācījās stenografēt un kļuva par juridisko sekretāri. 1988. gada Kalgari olimpiādē viņa bija brīvprātīgā palīdze un tulkotāja. Anna sagaidīja lidostā slaveno krievu vārtsargu Vladislavu Tretjaku.
Tretjaks bija beidzis sportista gaitas un mēģināja ar savu vārdu Rietumos nopelnīt. Anna kļuva par viņa tulku un darījumu partneri. Tas lika Toronto "Maple Leafs" klubam, kas parakstīja līgumus ar Dmitriju Mironovu un Nikolaju Borščevski, pievērst uzmanību šai sievietei.
Dažkārt vakaros, kad notika spēles, Sjūzena, kura bija pusaudzes gados, pieskatīja Borščevska mazo bērniņu. Krievu hokejisti viņas mātei zvanīja jebkurā diennakts laikā. Daži no pašreizējiem Sjūzenas klientiem, ieskaitot Nabokovu un Andreju Markovu no "Canadiens", apmetās viņas mātes mājā, kad vasarā Toronto trenējās. "Viņi it kā juta, ka ir daļa no ģimenes, ka nav vientuļi," stāsta Goruveina.
Annai tā bija dzīve, kurai viss tika pakļauts. Netrūka intrigu, kā 1996. gadā, kad Anaheimas "Mighty Ducks" aizsarga Oļega Tverdovska māti Doņeckā nolaupīja, lai saņemtu izpirkuma maksu. Goruveina stāsta, ka māte piezvanījusi savam radiniekam, kam bijuši paziņas VDK. Izrādījās, ka nolaupīšanas shēmu izstrādājis jaunatnes izlases, ko pārstāvēja Tverdovskis, treneris.
2003. gadā Annai konstatēja zarnu vēzi, taču viņa ātri atgriezās darbā, dodoties uz pasaules čempionātu junioriem Helsinkos, lai satiktu daudzsološo "Newport" jaunpienācēju Aleksandru Ovečkinu. Turnīra laikā viņu ievietoja slimnīcā, un Anna 49 gadu vecumā mira.
Sjūzenai bija dalītas jūtas, kad Mihans palūdza viņai turpināt mātes iesākto darbu. Viņa tikai ar grūtsirdību varēja domāt par tiem spēlētājiem, kuri tik daudz bija paņēmuši no viņas mammas. Taču drīz vien Ovečkins nonāca viņas uzmanības lokā.
Hokejista debijas sezonas laikā "Capitals" rindās viņa vairākkārt lidoja uz Vašingtonu, lai nokārtota Aleksandra sadzīves lietas. Viņai simpatizēja Ovečkins - puisis bija pievilcīgs un patīkams, mērķtiecīgs un enerģisks, un tolaik vēl labsirdīgi jautrs, ar vieglu raksturu. Taču Goruveina bažījās, ka nespēs tikpat labi saprasties ar viņa māti Tatjanu.
Kādunakt Tatjana Ovečkina pamodināja Goruveinu četros no rīta, jo gribēja, lai viņai sastādītu kompāniju pankūku cepšanā. Goruveina, būdama cilvēks no Toronto nevis Krievijas, nemācēja cept pankūkas. Attiecības pārtrūka 2006. gada beigās, kad Ovečkins, otro gadu būdams NHL zvaigznes statusā, atbrīvoja Mīhanu no sava aģenta pienākumu pildīšanas.
"Sākumā, kad Ovečkins mūs atlaida, nerunāju ar viņu kādu pusgadu," par hokejistu stāsta Goruveina. "Bet viņš man piezvanīja un arī ar citu cilvēku starpniecību mēģināja ar mani parunāt, bet es to nevēlējos".
Goruveina stāsta, ka tikai vēlāk sapratusi, ka Ovečkina māte viņa dzīvē bija tikpat ietekmīga persona, kā viņa paša māte attiecībā pret Sjūzenu.
Nabokovs pēc neveiksmīgā mēģinājuma atgriezties dzimtenē atkal ir okeāna viņā pusē, un uz viņa vārtsarga ķiveres aizmugures uzrakstīts vārds "Anna". Ar Sjūzenu Goruveinu viņš joprojām ļoti bieži var kārtīgi izrunāties krieviski. Viņa amerikāņu ģimenē tas nav iespējams.
+6 [+] [-]
Paldies par to.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]