Kurš labākais latvju hokejists?
Sen neesmu pievērsies šai rubrikai, taču laiku pa laikam der pārvērtēt, kas ir kas Kirova zemē. It sevišķi situācijā, kad Eiropa mūs atzīst, bet mēs paši nē. Redz, interneta portāls Eurohockey.com starp pieciem labākajiem Eiropas oktobra spēlētājiem izvirzījis Mārtiņu Karsumu un, visticamāk, ka šajā interneta lietotāju balsojumā Mārča arī uzvarēs. Gan tāpēc, ka oktobri nogriezis kā mežonis - 13 spēlēs 10 vārti un 4 piespēles, gan tāpēc, ka latviešiem ir ātrs internets un tīk tur darboties.
Nu jau pāris dienas Mārtiņš Karsums ir totāls līderis - 97% Eiropas balso par viņu, somam Niklasam Hagmanam - nieka divi procenti. Karsums šādu atzinību noteikti ir pelnījis, jo aizvada ļoti labu sezonu. Iespējams, labāko kopš atgriešanās Eiropā. Beidzot ticis pie sava trenera - Oļega Znaroka, vai precīzāk - Znaroks pēc vairāku gadu gaidīšanas dabūjis Karsumu savā komandā. Kur viņam uzticas, sūtot laukumā arī vairākumā kā ceturto uzbrucēju.
Šveicē spēle no rokas iet Kasparam Daugaviņam. Septembra pirmās divas dekādes pavadot gaidīšanas režīmā, kad kādā Rīgas jaunatnes komandā viņam liedza pat trenēties... Kaspars nonāca tur, kur Eiropā gan labs hokejs, gan ideāla sadzīve. Ženēva pavasaros un vasarās ir paradīze. Dzīvošanai. Hokejistam gan vairāk iznāk spēlēt un trenēties un nevis baudīt sadzīves labumus. Un Daugava griež. 16 spēlēs 7+5, kas ir trešā statistika klubā, neraugoties uz to, ka mūsējam četras spēles mazāk kā pārējiem. Un trešā maiņa kopā ar somu Petrelu (84 mači NHL ) un kanādieti Lombardi (gandrīz 600 spēles NHL).
Kad pirms pāris gadiem savā rangā augstu liku cīrihieti Ronaldu Ķēniņu, dzirdēju, ka Matulis jau savus draugus allaž slavējot. Nav man Ķēniņš (1991.) naidnieks, taču nu jau ar līgumu Vankūveras "Canucks" un trešo sezonu Šveices NLA. Šobrīd ar sesto statistiku Cīrihes ZSC - 18 spēlēs 5+8 un tādu pašu lietderību kā Daugaviņam: +8. Labi griež.
Raiņa un Aspazijas trimdas pilsētā Lugāno no latviešiem šobrīd popularāks Elvja Merzļikina vārds. Elvis, kuram Šveicē un Lugāno nu jau rit vismaz piektā sezona, nepilnu 20 gadu vecumā ticis NLA kluba "Lugano" vārtos, turklāt jau septiņās spēlēs. Ar normāliem cipariem: 186 atsistas ripas no 202, kas ir 92,08% atvairītu metienu (labāk par Gerberu, Noronenu, Ebišeru!), 2,28 zaudēti vārti ik spēlē. 1,91 m garš augums un līgums ar "Lugano" arī uz 2015./2016. gada sezonu.
Nebūtu Merzļikina, tauta noteikti kaifotu par viņa vienaudzi Rapersvīlas "Lakers" vārtos Ivaru Punnenovu, kuram karjerā nepilnas trīs spēles NLA līgā - 90,32%, 3,41 ripa.
Kurš teica, ka mums nav vārtsargu? Ja Dānijā ar katru nākamo spēli labāk sokas Ervīnam Muštukovam, bet Amerikā sevi nu jau divās līgās - AHL un ECHL apliecinājis Kristers Gudļevskis. Trijās no četrām spēlēm nopelnot mača otrās zvaigznes godu, uzvarot visas četras spēles, kad bijis vārtos, Amerikas profu otrajā līgā uzrādot cienījamu statistiku - mazāk par divām ielaistām ripām ik spēlē (1,92), vairāk par 90 procentiem atvairītu metienu - 92,7.
Kristers, tāpat kā Lielais Zemgus gan Eiropā ierastajā izlašu pauzē nevarēs sēdēt pie Teda Nolana olimpiskās izlases būvniecības ugunskura. Pamatdarbs Bufalo... Kur "Sabres" vienībā Girgensons aizvadījis jau 15 spēles. Gribētos, lai Zemgus (1+2) ir "Sabres" metēju pirmajās rindās, gribētos, lai "Sabres" ir NHL tabulas augšgalā, taču visam savs laiks. Pirms 21 gada daži latvieši arī nebija pašā jaudīgākajā NHL klubā, bet viens no viņiem Stenliju dabūja. Droši vien, ka latvju meitenes gribētu, lai Zemgus tvīto latviski, taču viņa atziņa par to, ka mums visiem (t.i. "Sabres") jāpaskatās spogulī, lai saprastu, kādos s. esam, itin labi saprotama arī angļu mēlē.
Ko gan mums Amerika, ja tepat blakus pasaules otrā spēcīgākā līga? Ar tik daudz mūsu puikām. Ar Artūru Kuldu Ufas "Salavat Julajev" pirmajā aizsargu pārī - ar lielāko spēles laiku savā vienībā (22:03), ar Oskaru Bārtuli kā stabilu Doņeckas "Donbass" aizsargu. Droši vien visi esiet redzējuši, kāda izskatās zebra. Nu, lūk, diviem mūsu labiem uzbrucējiem - Laurim Dārziņam un Miķelim Rēdliham nu trāpījusies melnā strīpa. Taču aiz melnās tūdaļ nāk baltā. Ja vien kāds šo secību nesamaitā. Kā latvju labākajam centra uzbrucējam Jānim Spruktam. (Starp citu, šīs nedēļas "Sporta Avīzē" ļoti interesanti Oļega Sorokina un Ginta Bisenieka viedokļi, kapēc latviešu uzbrucēji krievu klubos nemet.).
Tamperē, kur viens no retajiem Ļeņina muzejiem pasaulē, šogad spēlē jūrmalnieks Roberts Jekimovs. Tas pats Jekimovs, kurš pasaules čempionātā Helsinkos iemeta fantastisku ripu Somijas izlases vārtos.
Ak, ko es par tālumniekiem vien, par tālumniekiem vien, kā tāds tālredzīgais pensionārs. Ja tepat Rīgas centrā vai TV kastītē katru otro vakaru redzami Arvīds Reķis, Georgijs Pujacs, Kristaps Sotnieks, manuprāt, viens no pašiem labākajiem aizsardzības tipa aizsargiem. Ja hokejā dzīvs ir Aleksandrs Ņiživijs - KHL labākais piespēļu dalītājs. Ja Gints Meija savā sestajā sezonā ripu partnerim piespēlē, to izmetot sev starp kājām. Ja Miks Indrašis dažos mačos ir kā Balderis jaunībā. Ja Rodrigo Laviņš uz gurna krieviņus mētā kā salmu maisus.
Par mežoņiem un zebrām izrakstījos, bet ziloni gandrīz palaidu garām! Ja cilvēks 41 gada vecumā spēlē tik stabili, azartiski un ar lielu sirdi kā "Dinamo" kapteinis, tad vajadzētu ar likumu aizliegt pieminēt hokejistu vecumu. Kā balerīnām. Un dāmām. Nostādot šeit nosauktos un arī nenosauktos hokejistus ierindā, man pirmais joprojām iznāk Sandis Ozoliņš. Nekā oriģināla...
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Šito rakstu vajag parādīt novikam un citiem tukšpauriem, kuri daudz svarīgāk uzskata ražot tekstus "biedriņš spēlēt netiek" vai vēl kaut kādu sviestu.
[+] [-]