Kas ir kopīgs Upītim, Jučeram un Nieminenam?

Katra jaunās vēsmas izpaužas citādāk un tas ir tikai likumsakarīgi. Viens komandā jau ir kopš vasaras, bet divi tajā ir aizvadījuši tikai pa vienai spēlei, turklāt viens no šiem diviem debitantiem ir jau slavens spēlētājs, Stenlija kausa ieguvējs un olimpiskais vicečempions, bet otrs ir vēl jaunais.

Tas, ka Juris Upītis jau savā pirmajā spēlē KHL guva vārtus un turklāt tik ļoti svarīgus vārtus pret vienu no līgas favorītiem, vēl nenozīmē, ka tagad viņš metīs ripas pretinieku vārtos vismaz katrā trešajā spēlē. Vēl vairāk - Upītis jau ir atpakaļ "Liepājas metalurga" rindās, jo gluži vienkārši šai komandai viņš turpmākajās spēlēs ir vairāk nepieciešams un svarīgāks. Taču savu lomu Juris jau ir nospēlējis - proti, ievilcis plusiņu pretī savam uzvārdam Pekas Rautakalio blociņā un, otrkārt, licis sarosīties tiem, kuri ceļo starp trešo un ceturto maiņu, bet uzskata, ka vieta Rīgas "Dinamo" komandā viņiem ir pietiekami stabila. Nē, puiši, jūs kļūdaties - re, Juris Upītis apliecināja, ka tik pat labi kādu no "neaizstājamajiem" var aizstāt, bet nākamreiz to var izdarīt arī kāds cits. Jura milzīgais cīņasspars un iedvesma, ar kādu viņš aizvadīja sev atvēlēto laiku, ir piemērs tiem, kuri arī kādreiz grib uzvilkt "Dinamo" kreklu ne tikai pārbaudes spēlēs un piedalīties ne tikai komandas iesildīšanās procesā pirms KHL spēlēm. Gūtie vārti tikai apstiprināja pozitīvo iespaidu. Svarīgākais ir tas, ka Upīša piemēram jākļūst par papildus stimulu citiem jaunajiem hokejistiem gan "Liepājas metalurga", gan HK "Rīga", gan - un pirmām kārtām! - dinamiešu rindās, tam jākļūst par lielāku iedrošinājumu treneriem biežāk ļaut sevi apliecināt jaunajiem. Skaidrs, ka viņi (jaunie) vēl nav gatavi veidot rezultātu un no viņiem to arī neviens neprasa, taču, ja viņiem nedos iespēju, tad viņi rezultātu KHL kluba līmenī nekad arī neveidos. Tagad iemesls uzticēties ir lielāks. Kā un kurš iespēju izmantos - tas jau ir cits jautājums. Iemesls vēl vairāk censties to izmantot ir.

Pieļauju, ka daudziem ziņa par Villes Nieminena iekļaušanos Rīgas "Dinamo" rindās, atsauca atmiņā Robertu Petrovicki. Ne to, kurš ieradās sezonas laikā pagājušajā, bet gan aizpagājušajā sezonā. Atkal kaut kādu veterānu atveduši... Salīdzinājums ar Petrovicki, kurš pirmajā reizē patiešām būtiski palīdzēja, laikam tomēr nav vietā kaut vai tāpēc, ka Nieminens ieradās pavisam citādākā (daudz labākā) kondīcijā nekā slovāks un ka viņš jau pirmajā spēlē apliecināja sevi no labākās puses (nebūt ne tāpēc, ka iemeta izšķirīgo "bullīti"). Nieminenam ir skaidrs, ko no viņa grib, viņš pats vēl ļoti grib spēlēt, bet nepalikšana Ņižņekamskā ir tikai pārpratums nevis somu uzbrucēja vājums (komandā viņu aicināja vēl Vladimirs Krikunovs, bet nesapratās viņš jau ar jaunajiem treneriem). Daudz objektīvāk par Nieminenu liecina viņa sniegums aizvadītajā sezonā "Sibirj" rindās, kur soms bija viens no labākajiem. Kādas jaunas vēsmas var ienest viņš? Vispirms tā ir komandas pastiprināšana, bet tad arī veselīga konkurence starp ārzemniekiem. Mums nav ierobežots ārzemju spēlētāju skaits, taču visi mūsu ārzemnieki labi zina, ka vairāk par 5-6 viņu šeit nebūs. Niemins ir konkrēts konkurents uz vietu sastāvā. Jaunnedēļ Rīgā atgriezīsies Džeimijs Lundmarks, par kura kvalitāti diezin vai ir šaubas (ja nu vienīgi gribētos no viņa biežāk sagaidīt gūtos vārtus). Kurš tad būs liekais? Varbūt arī nebūs neviens un vismaz tuvākajā laikā diezin vai kāds dosies meklēt jaunu komandu, taču diezin vai šis jautājums jau nav kaut uz mirkli aizkavējies dinamiešu ārzemnieku smadzenēs. Nāksies papildus saspringt, kas nāks tikai par labu komandai.

Māris Jučers komandā ir kopš vasaras - kopš pirmās gatavošanās dienas. Nebiju vienīgais, kurš satraucās, ieraudzījis Jučeru nevis Krisu Holtu pirmā vārtsarga lomā pirms spēles Liepājā. Turklāt Holtam bija izcila (sausa!) iepriekšējā spēle. Pašā spēles sākumā zaudētie vārtu satraukumu tikai palielināja, taču turpmākie notikumi tikai vēl vairāk palielina Jučera lomu uzvaras gūšanā - viņš izturēja spriedzi, spēja "neņemt galvā" pirmo tik "ātro" golu un darbojās ļoti pārliecinoši. Tas (līdzīgi kā Upīša vārti debijas spēlē) nenozīmē, ka Jučers tagad spēlēs pārmaiņus ar Holtu, tas arī nenozīmē, ka viņš jau ir stabils KHL komandas pamatvārtsargs, taču tas vairāk nekā jebkad agrāk liecina, ka viņš par tādu vārtsargu var kļūt. Iespējām sevi apliecināt arī tagad būs (vajadzētu būt) biežāk un tas jau savukārt būs liels ieguvums Latvijas izlasei - aiz pirmā numura Edgara Masaļska muguras būs daudz stabilāks dublieris nekā iepriekš un ar laiku pat (cerams) līdzvērtīgs konkurents. Jučeram vasarā palika 24 gadi un tas ir ne tikai īstais laiks, bet gandrīz vai pēdējais laiks vārtsargam sākt sevi apliecināt tamlīdzīgā līmenī. Jaunas vēsmas? Lūdzu - Jučera piemērs ir labs stimuls turpināt cītīgi trenēties, spēlēt vairākas sezonas zemākā nekā KHL līmenī un nevis tikai pacietīgi gaidīt savu Lielo iespēju, bet arī būt gatavam to izmantot. Skaidrs, ka Jučers nav pasargāts no neveiksmēm un no kļūdām, taču otrā vārtsarga jautājums dinamiešiem kļūst arvien mazāk aktuāls.

Gaidīsim nākamās jaunās vēsmas, kurām nebūt nav jānāk ar jaunu spēlētāju parādīšanos Rīgas "Dinamo" sastāvā.