Varbūt Rudņevu kādu laiku izlasē labāk neaicināt?

Sportiskā jeb meistarības ziņā viss ir skaidrāks par skaidru - pagājušās nedēļas nogalē Artjoms Rudņevs aizvadīja 50. spēli Poznaņas "Lech" rindās, guva divus vārtus un pavisam viņa rēķinā (visos turnīros) Poznaņas kluba rindās ir 35 gūti vārti. Polijas Ekstraklasa jeb virslīgas čempionātā Rudņevs ir guvis 14 vārtus un pārliecinoši atrodas pirmajā vietā. Tuvākais sekotājs ir 37 gadus vecais bijušais Polijas izlases uzbrukuma līderis Tomašs Frankovskis (8 vārti) no Belostokas "Jgiellonia", kurš pagājušajā sezonā ar 14 gūtiem vārtiem uzvarēja bombardieru sacenībā un kuram pēdējos 12 gados ir lielākais gūto vārtu skaits vienā čempionātā - 2005. gada čempionātā, spēlēdams Krakovas "Wisla" rindās, Frankovskis guva 25 vārtus (tagad viņš jau ir arī Polijas izlases uzbrucēju treneris). Rudņevam vēl ir 21 spēle, lai šo rekordu labotu. Starp citu, pēdējos 12 gados tikai divas reizes labākais vārtu guvējs Polijas čempionātā bija ārzemnieks - 2003. gadā serbs Stanko Svitlica (Varšavas "Legia"), bet 2009. gadā zimbabvietis Takesure Činjama (Varšavas "Legia"), kuri guva attiecīgi 24 un 19 vārtus. Polijas Ekstralīga čempionātā aizvadītas 9 spēļu kārtas un pēc piecām no tām (arī pēc pēdējās) Rudņevs tika iekļauts simboliskajā vienpadsmitniekā. Ik pa laikam parādās kāda ziņa par kāda spāņu, itāļu, vācu vai angļu kluba interesi par Rudņevu, kam seko Poznaņas kluba vadības atbilde - šosezon Rudņevs netiks pārdots. Savukārt populārais poļu sporta portāls "sportowefakty.pl" jau nosaucis Rudņevu par "nenovērtējamu dārgumu" Poznaņas komandas sastāvā. Un lai Starkovs neaicinātu Rudņevu izlasē?! Stulbums kaut kāds...

Bet varbūt tomēr varētu arī neaicināt... Izlasē mēs taču neprotam ne uz pusi izmantot viņa vārtu guvēja prasmi. Polijas Ekstraklasa pēdējā spēlē Krakovā pret "Cracovia" daugavpilietim bija vismaz 6-7 labas vai ļoti labas iespējas gūt vārtus un divas no tām viņš izmantoja. Visās spēlēs tik daudz, protams, nav, taču tur jau ir tā lielākā atšķirība starp Rudņevu "Lech" sastāvā un Rudņevu Latvijas izlasē, par kuru jau rakstīju - proti, Poznaņas klubs spēļu lielāko daļu pavada uzbrukumā, pat pret Turīnas "Juventus" un "Manchester City" tas nebija tik dziļā aizsardzībā, kādā parasti spēlē Latvijas izlase, kuras uzbrucējiem (Rudņevam, Verpakovskim vai vienalga kam vēl) ne tikai reti rodas iespējas apdraudēt pretinieku vārtus, bet gan vispār reti izdodas tikt pie bumbas. Mēs taču spēles lielāko daļu cenšamies atņemt pretiniekam bumbu nevis uzbrūkam paši... Viens no izlases treneriem nesen izteicās, ka diezin vai kaut kas krasi citādāk būs arī gaidāmajā mačā pret Maltu, kaut gan pret šo komandu laikam jau nu gan vajadzētu vairāk uzbrukt nekā censties tam atņemt bumbu. Kādu laiku neaicināt Rudņevu izlasē, bet izmantot šo eksperimentiem labvēlīgi turnīra situāciju un paaicināt izlasē, piemēram, Čekulajevu, Kalnu vai kādu citu neaicinātu vai sen neicinātu, nenozīmē atteikšanos no Rudņeva pakalpojumiem, kamēr iemācīsimies tik prasmīgu vārtu guvēju izmantot - ja viņš nespēlēs izlasē, tad arī neiemācīsies saprasties ar partneriem tajā. Taču, no otras puses, katru nākamo reizi Rudņevs ierodas izlasē ar arvien lielāku psiholoģisko nastu plecos - līdzjutēji cer un gaida, bet es kā nevaru, tā nevaru gūt pirmos vārtus izlases rindās... Tās nav emocijas, kas palīdz aizvadīt labu spēli. Varbūt Rudņevam vienkārši vajag ļaut no tādām domām atpūsties? Daudz ko varēti mainīt, protams, viņa pirmie vārti izlases sastāvā. Varbūt jau piektdien pret Maltu? Ja nē, ja Rudņevs atkal paliek "badā", tad varbūt patiešām par šo provokatorisko jautājumu ir vērts padomāt...