Porziņģis kā... brīnums?

Kristaps Porziņģis nav kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Basketbola zinības Kristaps ir apguvis dzimtajā Liepājā, savu meistarību demonstrējis arī LJBL čempionātos, spēlējot gan pie sava vecuma komandas, gan pie gadu un pat divus vecākiem puišiem. Lai arī viens no savas paaudzes talantīgākajiem, nekad nav Latvijā ticis stādīts augstāk par citiem, līdz ar to fakts, ka ir jau iekļuvis ACB komandas pieteikumā, ir ievērības cienīgs. Kā tas notika? „Man uzradās aģents Sandijs Baškevics, kurš nofilmēja manas spēles Liepājā. Viņam bija kontakti Spānijā un viņš sarunāja man atrādīšanos. Aizbraucu, atrādījos – it kā neko īpašu neparādīju, bet viņi laikam saskatīja manī potenciālu un, kad vasaru biju trenējies, tās beigās man piedāvāja līgumu,” stāsta pats Kristaps. Tas viss notika pirms diviem gadiem. Tātad, ja matemātika neklibo, Kristaps savu ceļu Spānijā sāka jau 15 gadu vecumā. Agri, bet, redzot pēdējās Latvijas jaunatnes basketbola tendences – tipiski.

„Sākumā es spēlēju kadetu komandā, iepriekšējais gads man bija pirmais junioros – U – 18 vecuma komandā. Šogad būs otrā sezona. Spēlēsim Spānijas ceturtajā līgā, kā arī junioru līgā,” sezonas vadlīnijas iezīmē Kristaps Porziņģis. Kristaps norāda, ka līmenis, protams, ir daudzreiz augstāks nekā Latvijas jaunatnes čempionātā. Būtu patīkami, taču dīvaini, ja tā nebūtu. Pašlaik jautājums paliek atklāts par to, kāds būs dienas režīms, sākoties mācībām skolā, paturot prātā to, ka prioritāte tomēr ir basketbols. „Pērn man vēl nebija treniņi divreiz dienā, jo sāku iet skolā. Pirmajā gadā bija tā: es no rīta piecēlos, 9.00 man bija treniņš, bet 12.00 – spāņu valodas nodarbība. Pēc tam bija diezgan brīvs režīms, varēju atpūsties, pamācīties. Un tad vakarā ap sešiem septiņiem man bija divarpus stundu garš treniņš – gan fiziskā sagatavotība, gan basketbols,” atminas Kristaps, piebilstot, ka šosezon gan laikam būs citādi, jo no rītiem būs jātrenējas ar lielo komandu, tāpēc pirmo stundu apmeklējums varētu arī iepalikt.

Pašlaik Kristaps aktīvi trenējas ar „Cajasol” pirmo komandu, piedalās arī pārbaudes spēlēs. „Es šobrīd trenējos ar lielo komandu. Vakar mums bija pirmā pārbaudes spēle – spēlējām pret Zagrebas „Cibona”, biju laukumā 5 minūtes, iemetu divus punktus.” Pašlaik situācija ir pateicīga, jo vēl septembra sākumā Kristaps atrodas starp komandas 12 basketbolistiem. „Mēs šobrīd esam 12 cilvēki – trīs jaunie un viens pieredzējis spēlētājs, kuram vēl nav līgums ar klubu. Pārējiem astoņiem jau ir līgumi. Klubs vēl gaida trīs spēlētājus, kas nav ieradušies – tiem vēl ir jāatbrauc. Ja līgumu parakstīs arī ar to spēlētāju, kas ir uz pārbaudes laiku, tad sastāvs būs nokomplektēts un jaunie nebūs komandā,” ticamāko scenāriju akcentē Kristaps. Un tomēr – jaunie spēlētāji šajā klubā ir cieņā. „Jauniešiem klubs vienmēr dod iespēju, ja redz, ka spēlētājam ir potenciāls. Piemēram, komandā ir 18 gadus vecs gruzīns Burjanadze. Viņš pirms divām sezonām aizvadīja jau pirmo spēli lielajā komandā.” Pieminētais gruzīns šogad ir viens no tiem astoņiem spēlētājiem, kam par vietu nav vairs jāsitas.

Taču, pat ja neizdosies izcīnīt vietu komandas pieteikumā, Kristaps norāda uz milzīgo pieredzi, kas tiek gūta, trenējoties ar pieredzējušiem un meistarīgiem spēlētājiem. „Komandas kapteinis mums ir Huanho Triguero. Viņš ļoti augstu vērtē disciplīnu un, ja kāds viņam runā pretī, tad viņš ātri noliek pie vietas. Bet pārsvarā komandas biedri ir ļoti mierīgi, nav tā, ka mani, kas nāk no jauniešu komandas, lamās par katru izdarīto kļūdu.” Taču jauno ķircināšana, protams, ka pastāv. Kristaps atzīst, ka viņam mēdz dušā uzgāzt virsū ledus aukstu ūdeni. Tāpat spēlētāji ir samācījuši dažādas basketbola viltībiņas, tehniskus knifiņus, kas noderēs.

Ir dzirdētas dažādas versijas par to, kāds ir Porziņģa īstais augums, bet viņš pats saka bez minstināšanās – 211 cm. „Es gan aizsardzībā, gan uzbrukumā pārsvarā spēlēju pa 3. numuru (vieglais uzbrucējs – R.R.). Ja spēlēju jauniešu komandā, tad reizēm arī spēlēju zem groza kā spēka uzbrucējs. Ja sedz augumā mazāks pretspēlētājs, spēlēju apakšā, ja garāks, tad ārā un izmantoju savu ātrumu caurgājienos,” uz savu spēles rokrakstu norāda Porziņģis. Tātad – Dāvim Bertānam ir jāsarosās, jo viņš vairs nav garākais ārējās līnijas spēlētājs – latvietis.

Uzzinot jaunumus par Porziņģi, daudzi sporta līdzjutēji izbrīnīti vaicāja – kāpēc viņš nebija nevienā jauniešu izlasē? „Klubs nevēlas, lai es spēlētu jauniešu izlasēs. Viņi manī investē, tāpēc nevēlas, lai es savainotos un pēc tam apgrūtinu savu sezonu,” atklāj Kristaps un kā vēl vienu iemeslu min to, ka vēlējies pavadīt laiku arī ar ģimeni, bet aicinājumi vasarās pārstāvēt Latviju ir.

Porziņģim līgums ar klubu ir pēc sistēmas 3+3. Palikusi ir pēdējā sezona un, ja klubs būs apmierināts, līgums tiks pagarināts uz vēl trim sezonām. „Protams, es ceru, ka jau šosezon man dos iespēju kādā ACB līgas regulārajā spēlē. Viss ir atkarīgs no treniņiem – ja es labi trenēšos, tad varbūt man dos iespēju,” sarunas izskaņā teic Kristaps. To arī viņam novēlam!