VEF treneru rokraksts: Valters, Kurtinaitis, Butauts

Citējot VEF Rīgas mājaslapā dibināšanas dienā publicēto rakstu par kluba izveidošanu un tā vēsturi atmiņā palika frāze, kuru pārlasīt nākas vairākas reizes: „Mēs ticam – atjaunotais VEF būs ievērojams ieguldījums basketbola attīstībā Latvijā.” Lasot pirmo, otro vai simto reizi nemazinās pārliecība, ka tā ir noticis. Tiek audzināti jaunie pašmāju spēlētāji, ir izveidots Latvijas skolu čempionāts un galvenais – komanda parūpējusies par kārtīgām emocijām, uzvarot Eiropas labākās komandas.

Kopumā VEF Rīga komandu vadījuši 10 treneri, taču atjaunoto vienību trīs – Valdis Valters, Rimas Kurtinaitis un Ramūns Butauts. 2010./2011. gada izslēgšanas spēlēs klubu trenēja Nikolajs Mazurs, taču oficiāli galvenā trenera amata pienākumus latvietis pildīja neilgu brīdi. Katrs no šiem treneriem komandu vadīja ar citādākām metodēm, katram no viņiem bija atšķirīgas ambīcijas. Kādas korekcijas ieviesa, darba metodes pielietoja un ambīcijas realizēja katrs no treneriem? Turpinājumā...

Valdis Valters pie atjaunotās VEF Rīga komandas stūres bija pirmais treneris. Viens no VEF kluba dibinātājiem bija neapskaužamā situācijā, jo pirmajās trīs sezonās iepirktie basketbolisti nebija augstākās raudzes vērti. Komandas budžets bija ierobežots, tāpēc spēlētāju izvēle bija sarežģīta. Kā atzina Valters, tad komandas koncepcijā ietilpa labāko latviešu spēlētāju piesaiste un dažu ārzemnieku iegāde. Šo gadu laikā (2007. – 2010.g.) pirmais augstas kvalitātes latviešu basketbolists, kas pievienojās Rīgas komandai, bija Sandis Valters. Būtu nekorekti teikt, ja Gatis Jahovičs, Artūrs Štālbergs un Andrejs Šeļakovs (2009. gada labākie latvieši VEF sastāvā) ir slikti spēlētāji, taču Sandis ir augstākas klases spēlētājs. Ar šīm grūtībām Valteram trīs gadu laikā bija jātiek galā. Situācija piespieda Latvijas basketbola leģendu rīkoties efektīvi – spēlēt vienkāršu un reizē efektīgu basketbolu. Valters SA+ sarunā ar Edgaru Buļu savu trenēšanas manieri raksturoja dažos vārdos: „Mana izspēles sistēma ir pavisam vienkārša, jo pieejamo spēlētāju domāšanas līmenis ir gana lēns, tāpēc jācenšas maksimāli vienkāršot spēli. Līdzīgi kā Maiks D`Antonī Fīniksas „Suns” komandā rīkojas – piekopj ātrus un vienkāršus piecu līdz septiņu sekunžu uzbrukumus.” Valda trenēšanas manieres galvenās iezīmes bija ātri uzbrukumi, otrā laukuma galā pielietojot ļoti agresīvu aizsardzību. Pirms 2009./2010. gada sezonas ir pieejams Valda Valtera vadītais treniņš, kur iepriekš minētie fakti apstiprinās.

Treniņa procesā manāms, kā notiek ātrie pretuzbrukumi (no 0:20 un 2:19 minūtes). Zemāk redzamajā attēlā (basketbola laukumā) sarkanās un melnās bumbiņas ir spēlētāji, kuriem doti attiecīgi numuri. Nākošajā epizodē (0:28, laukumā 4:4 spēlētāji) tiek veikta sekojoša darbība: bumba ir 3. sarkanajam spēlētājam, pirmo kustību veic 1. sarkanais basketbolists uzzīmētās sarkanās līnijas virzienā. Pus sekundi vēlāk tādu pašu kustību veic 1. melnais spēlētājs (skrien pakaļ savam sedzamajam), taču 4. sarkanais uzbrucējs veic kustību pa labi, lai uzliktu nelielu bloku pretiniekam (1. melnajam). 1. sarkanais spēlētājs atbrīvojās, saņēma piespēli no 3. sarkanā aizsarga un izdarīja brīvu pustālo metienu. Pavisam vienkārša izspēle, neizdarot vairākas liekas kustības un neliekot vairākus blokus. Jo vairāk tiek bloķēti spēlētāji, jo lielāks haoss rodas laukumā.

Veselības likstu dēļ Valters trenera darbu beidza 2010. gada aprīlī, taču uz Latvijas basketbola līgas izslēgšanas spēlēm par galveno treneri tika iecelts Nikolajs Mazurs. Tādā pašā sastāvā beidzās VEF Rīgas sezona. Vasarā par komandas galveno treneri kļuva Rimas Kurtinaitis. Šis bija viens no labākajiem pieejamajiem treneriem Baltijas valstīs, valodas un komunikācijas spējas šim trenerim bija labākas nekā citiem šī aroda speciālistiem. Kandidātu sarakstā bija vēl trīs serbi, taču tie atkrita. Lietuvietim vienmēr piemitušas līdera dotības. Bijušais Kauņas „Žalgiris” un PSRS izlases basketbolists iepriekš trenēja Viļņas „Lietuvos Rytas” komandu, ar kuru izcīnīja Lietuvas čempiona titulu. Valdis Valters minēja, ka Kurtinaitim pieejamie spēlētāji 80-90 % gadījumos bija VEF dibinātāja meklētie basketbolisti. Komandas koncepcija nebija mainījusies – bija jāizvēlas labākie latviešu basketbolisti un pēc iespējas lētāki un meistarīgāki ārzemnieki. Ar Kurtinaiti bija grūti realizēt plānu, lai ņemtu jaunos spēlētājus, attīstītu tos un pārdotu citiem. Lietuvietim bija vajadzīgi kvalitatīvi spēlētāji.

Šajā sezonā komandai pievienojās tādi meistari kā Kaspars Bērziņš, Raitis Grafs, Dairis Bertāns, Kristaps Janičenoks, Artjoms Parahauskis un citi. Starpsezonā tika piedāvāts līgums Kasparam Kambalam, taču Kurtinaitis pateica – vai nu es, vai nu viņš paliek komandā. Lietuviešu treneris turpināja darbu. Organizācijai bija grūti iegādāties labus spēlētājus – komandas budžets bija ap diviem miljoniem eiro, un spēlētāju algās tika tērēti aptuveni 70% no kopējā budžeta. SA+ intervijā Valdis Valters minēja, lai izveidotu ļoti spēcīgu un konkurētspējīgu komandu, ir nepieciešami ap trīs miljoni eiro. Kurtinaitis atšķirībā no pārējiem VEF Rīgas treneriem izmantoja nepierastus trenēšanas paņēmienus. Lietuvietis savā arodā ir ļoti kompetents - prot atrast kļūdas un labot tās. Metodes, kuras pielieto Rimas, ir bargas. VEF Rīgas bijušais treneris bieži vien ir ļoti emocionāls, bļauj virsū spēlētājiem. Lai gan video redzams, kā Kurtinaitis žestikulē citā komandā, arī rīdzinieki tika iebaidīti pamatīgi (skatīt no 0:40 un 1:30 ):

Kurtinaitim patika saspēles vadītāji, kuri ir garāki nekā ierasti šajā pozīcijā. Spilgts piemērs bija Dairis Bertāns, kas rotāciju rezultātā tika mētāts no pirmā uz otrā numura pozīciju. Tas Daira auguma parametru (192 cm) un atlētisma dēļ. Kā SA+ sarunā atzina Edgars Buļs, tad Bertāns vairākās spēlēs bija komandas motors, kas spēlēja labi aizsardzībā, cīnījās par atlecošajām bumbām pie pretinieku groziem un iedeva pozitīvu emociju lādiņu turpmākajai spēlei (video skatāms no Butauta ēras, taču Bertāns spēles stilu nav mainījis un atlētismu 23 gadu vecumā nav zaudējis):

Kurtinaitim bija svarīga spēlētāju rotācija. LBL ietvaros pie lietuvieša trenera spēlēja tikai latvieši. Tagad situācija ir citādāka – Roulends un citi spēlētāji pārstāvēja VEF komandu finālsērijā pret Ventspili. Kurtinaitis piekopa Eiropas stila basketbolu. Kurtinaiša pozitīvā iezīme bija, ka visiem spēlētājiem tika dota iespēja. Lai gan komandā uz spēli ir iespējams pieteikt 12 spēlētājus, visas sezonas gaitā lietuvietis izmantoja visu savākto armiju, kas bija viņa rīcībā. Visiem tika dota iespēja sevi pierādīt – citam vairāk, citam mazāk.

Kurtinaitis VEF Rīgas galvenā trenera amatu pameta 2011. gada 17. martā, taču viņa vietu ieņēma bijušais ASK Rīga treneris Ramūns Butauts. Lietuvietis nomainīja lietuvieti – kā draugs ar draugu visu būtu sarunājuši jau iepriekš. Kurtinaitis atstāja teicami sagatavotu augsni savam tautietim, lai varētu to kultivēt tālāk. Rimas bija iedzinis velnu VEF spēlētājos, taktiski un fiziski labi sagatavojis basketbolistus. Komanda strādāja kā vienots mehānisms – Butautam atlika kultivētajā zemē iebērt dažas sēklas, kuras iepriekš nebija izdīgušas. Šis lietuvietis ir daudz demokrātiskāks treneris un kā uzsvēra Valdis Valters – Butauts māk strādāt jau ar gataviem spēlētājiem un tos necentīsies mānīt. Treneris sevi pierādījis kā lielisku stratēģi, kas māk izmantot atsevišķus personāžus.

Pirmajās divās pozīcijās Butauts labi iespēlēja Artūru Strēlnieku, kas ir ļoti labs bumbu pārtvērējs un spēlē azartisku un enerģisku basketbolu. Roulendam, Janičenokam un Bertānam bija grūti trijatā aizvietot četru spēlētāju limitu (mūsdienās basketbols ir ļoti ātrs, šādus ātrumus visu spēli ir grūti izturēt), tāpēc Strēlnieka iesaistīšana komandā bija pozitīva iezīme. Buļs izceļ Antana Kavaļauska piesaistīšanu komandai, taču viņa sniegums dažos izšķirošajos mačos bija nestabils. Kopumā spēlētājs ir ļoti labs. Valters šo snieguma kritumu min saistībā ar mazo 5. pozīcijas spēlētāju konkurenci treniņos. Butauts spēja izmantot lietuvieša talantu – iekļuvis izlases sastāvā kā 11-12 spēlētājs, Kavaļausks neizjuta spiedienu, tāpēc rādītais sniegums attaisnoja gaidītās cerības. Lietuvietis ir gana stabils spēlētājs pie groza (skatīt no 0:18). Lielākoties Kavaļauska gūtie punkti ir labās ieņemtās pozīcijas dēļ – no 2:48 ir redzams, kādu piespēli lietuvietis saņēma no Gata Jahoviča. Lielākoties spēlētāji šādas piespēles neriskē dot, jo tās ir viegli pārtveramas. Šajā situācijā Butauts ir savam tautietim licis ieņemt pareizu pozīciju, ko gaida arī komandas biedri. Rezultāts manāms:

Arī Butautam bija savs mīnuss – kad komandai klājās slikti, treneris deva lielāku spēles laiku Zavackam un Kavaļauskam, kuri pārdega un brīžiem izdarīja pat klusos metienus. Komandai bija lieli kritumi, taču kopumā Butauts spējis savākt komandu.

Atjaunotās VEF Rīgas komandas vēsturi var iedalīt trīs posmos. Valda Valtera laiks, kad klubs tika izveidots – komanda pirmo reizi apdedzinājās, plūca uzvaras laurus un izveidoja konkurētspējīgu komandu no vidusmēra basketbolistiem. Latvijas basketbola leģendas izveidoto sistēmu pārņēma Kurtinaitis, kurš iemācīja latviešus paklausīt, piebremzēt un savaldīties. Taču Butauts papildināja trūkumus un joprojām meklē risinājumus, kā uzlabot komandas sniegumu ar ierobežoto budžetu. Pavadītie pieci gadi raksturojams kā vesels mehānisms, kura katrs posms tā tapšanas laikā bijis ļoti svarīgs. Novēlēsim veiksmi klubam tā izaugsmē, lai lauri nebūtu tikai jāplūc, bet arī jāsargā pēc jaunu titulu iegūšanas.