Nedēļa sporta vēsturē. Mozess zaudē - karalis ir gāzts

Edvīnu Mozesu uzskata par vienu no visu laiku gudrākajiem vieglatlētiem. Amerikānis savā kroņa disciplīnā 400 m barjerskrējienā, lai tiktu pie panākumiem, lika lietā ne tikai savu iedzimto talantu, bet arī kā neviens cits kolēģis iepriekš gatavošanos balstīja uz zinātniskiem pamatiem, talkā ņemot datorus, fiziku, fizoloģiju un bioķīmiju, nevienu aspektu neatstājot bez ievērības.

"Lai gan daudzi cilvēki skriešanu uzskata vienkārši par fizisku procesu, tā prasa milzīgu tehnisko darbu," vēlāk atzina Mozess. Ar datora palīdzību viņš aprēķināja efektīvāko soļu skaitu starp barjerām, nonākot līdz tālaika revolucionārajiem 13 soļiem.

Skrupulozā pieeja skriešanai Mozesam ļāva 1976. gadā Monreālas olimpiādē tikt pie pirmā lielākā panākuma - izcīnīt zelta medaļu ar jaunu pasaules rekordu 47,64 s. Tuvāko sāncensi Mozess apsteidza par astoņiem metriem.

1977. gada 26. augustā Mozess zaudēja skrējienā vācietim Haraldam Šmitam. Bet jau pēc nedēļas Diseldorfā, par 15 metriem pārspējot Šmitu, Mozess sāka savu deviņu gadu, deviņu mēnešu un deviņu dienu garo uzvaru sēriju, kuras laikā vēl divreiz laboja pasaules rekordu, izcīnīja trīs Pasaules kausus, uzvarēja divos pasaules čempionātos un tika pie savas otrās olimpiskās zelta medaļas (Losandželosā).

Uzvara jau kļuva par rutīnu, lai gan Mozess, kā tolaik baumoja, izvēlējās sacensības, kurās līdzjutēji bija atsaucīgāki, bet konkurence mazāka. "Edvīna pasaulei neizdevās piekļūt nevienam cilvēkam," vēlāk atzina viņa sāncensis Denijs Hariss.

Tomēr laiks prasīja savu, un Mozess kļuva vecāks, bet rezultāti vājāki. Visi gaidīja, kurš tad pārspēs nepārspējamo. 1987. gada 4. jūnijā Mozess nokļuva Madridē, lai turpinātu uzvaru gājienu un tiktos ar 21 gadu veco trīskārtējo ASV studentu čempionu Deniju Harisu.

Viņi pirms trim gadiem jau bija tikušies, un Losandželosas olimpiādē Mozess izrādījās krietni pārāks. Taču Madridē liktenis no viņa novērsās.

Visi skrējēji, sēžot uz soliņa, gaidīja starta tiesneša izsaukumu, un vienīgo Mozess vēl pirms uzvaras veica goda apli, atļaujot 12 000 skatītāju izteikt savu atzinību izcilajai vieglatlētikas personai. Un tikai tad viņš devās pie kolēģiem.

Hariss ātri uzsāka skrējienu un pie sestās no desmit barjerām bija vadībā. Taču pirms astotā šķēršļa Mozess, pēc kura aprēķiniem skrējiena sākumā attālums starp barjerām jāveic 3,1 sekundē, bet, tuvojoties finišam, 4,8 sekundēs, jau bija panācis sāncensi un pat nedaudz izvirzījās priekšā.

Devīto barjeru abi pārvarēja vienlaikus, taču finišā Hariss izrādījās nedaudz ātrāks (par 0,13 s). "Sports Illustrated" parādījās virsraksts: "Spānijā beidzās karaļa laiks".

Interesanti, ka Mozesa ieradums veikt goda apli arī pēc sacīkstēm bija tikt spēcīgs, ka arī tovakar viņš devās pēc apsveikumiem, un publika atsaucās, sarīkojot ovācijas sportistam, kuru, kā izrādījās, tomēr var pārspēt.

"Es atgriezīšos, jo viņi mani satracināja. Tik lielu cīņas gribu neesmu izjutis jau sen," pēc pāris dienām izteicās Mozess. Un izcīnīja vēl desmit uzvaras pēc kārtas, tostarp pasaules čempionātā Romā pārspējot gan Harisu, gan Šmitu, Tiesa, uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešams fotofinišs. "Es radīju briesmoni. Man uzvarēt kļūst arvien grūtāk".

33 gadu vecumā Seulā Mozess vēl mēģināja izcīnīt trešo olimpisko zelta medaļu, taču palika tikai trešais. Laiks beidzot noķēra viņu. 1990. gadā Vinterbergā Mozess kopā ar slaveno Braienu Šaimeru startēja Pasaules kausa izcīņas posmā bobslejā, turklāt ierindojās trešajā vietā!

Pēc sportista karjeras beigām Mozess ilgus gadus darbojās olimpiskajā kustībā (viņš, starp citu, ir viens no IOC antidopinga programmas izstrādātājiem). Pēdējā laikā Mozesa vārds vairāk saistās ar viņa "Laureaus World Sports Academy" priekšsēdētāja amatu.

Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā

31. maijs
2008 21 gadu vecais jamaikietis Useins Bolts "Reebok Grand Prix" sacensībās Ņujorkā uzstāda pasaules rekordu 100 m skrējienā, finišējot pēc 9,72 s. Bolts par 0,02 s labo iepriekšējā septembrī Rieti (Itālija) sava tautieša Asafas Pauela uzrādīto rezultātu.
2002 Ņūdžersijas "Nets" NBA "play-off" Austrumu konferences finālsērijas sestajā mačā ar 96:88 pieveic Bostonas "Celtics", pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē iekļūstot izslēgšanas spēļu finālā.
1999 Tonijs Stjuarts kļūst par pirmo autosportistu, kurš piedalījies divās sacīkstēs vienā dienā (NASCAR un "Indianapolis 500").
1993 87 gadu vecumā mirst bijušais (1919 - 1926) pasaules čempions boksā supersmagsvariem Džeks Dempsijs.
1965 Brits Džims Klārks kļūst par pirmo neamerikāni, kurš uzvarējis leģendārajā "Indianapolis 500" braucienā.
1903 "Leipzig" klubs Hamburgā ar 7:2 pieveic "DFC Prague", kļūstot par pirmo Vācijas čempionu futbolā. Visi futbolisti bija amatieri, kuri trenējās un spēlēja no darba brīvajā laikā.

1. jūnijs
1958 31 gadu vecais Ferencs Puškāšs par 10 000 mārciņu pievienojas Madrides "Real" futbola klubam. Madridē slavenais ungārs paliks līdz pat savas karjeras beigām 1967. gadā.
1939 Pirmajā TV translētajā boksa mačā supersmagsvariem Ņujorkas "Yankee" stadionā Lū Nova 11. raundā nokautē Maksu Baeru.
1938 Mačā starp Springfīldas "Greys" un Ņujorkas "House of David" pirmo reizi beisbolā tiek izmantotas spēlētāju aizsargcepures.
1885 Šaha turnīrā Londonā pirmo reizi tiek izmantots divkāršais mehāniskais šaha pulkstenis.

2. jūnijs
1997 Djego Maradona debitē Argentīnas TV sarunu šova vadītāja lomā.
1991 Soms Sepo Reti Punkalaidunā uzstāda pasaules rekordu šķēpmešanā - 96,96 m.
1991 Andreti ģimenes benefice "IndyCar" sacīkstēs Viskonsinā ("Cars Miller 200"). Maikls finišē pirmais, Džons otrais, bet kā pēdējais uz pjedestāla kāpj Mario Andreti.
1990 Pēc "Heysel" stadionā notikušās traģēdijas UEFA izslēdz visus angļu klubus no Eiropas sacensībām futbolā uz nenoteiktu laiku.
1978 Mirst Madrides "Real" futbola kluba bijušais spēlētājs, treneris un prezidents pēdējo 35 gadu laikā Santjago Bernabeu. Bernabeu laikā "Real" sešas reizes uzvarēja Eiropas Čempionvienību kausā un 16 reizes kļuva par Spānijas čempioni, kā arī uzcēla iespaidīgo stadionu 95 000 skatītāju, kas vēlāk ieguva kluba leģendas vārdu.
1969 Nākamajā dienā pēc autoavārijas, kas notika netālu no Sarajevas, slimnīcā mirst Radivoje Korāčs. Trīs gadus pēc viņa nāves FIBA izveido klubu sacīkstes, ko nosauc par Korāča kausa izcīņu, bet Dienvidslāvijas Basketbola federācija nolemj savā valstī turpmāk basketbolu 2. jūnijā nespēlēt. 1964. gadā 30 gadus vecais Zuko ("Dzeltenais") spēlē, kas noslēdzās ar 155:57, guva 99 punktus, gandrīz pārspējot Vilta Čemberlena rekordu.
1901 Bendžaminu Adamsu Ņujorkā apcietina par golfa spēlēšanu svētdienā.
1891 Starptautiskās Futbola asociācijas padome pēc ilgām debatēm akceptē 11 m soda sitienu ideju, ko, dēvējot par "Nāves sitienu", ierosināja Īrijas Futbola asociācija. Ideju par šāda veida soda sitienu 1890. gadā Milfordā (Ziemeļīrija) pirmais pauda vārtsargs un biznesmenis Viljams Makkrums. 1891./92. gada sezonā 11 m soda sitieni tika ieviesti.

3. jūnijs
1998 Maikls Džordans mačā pret Minesotas "Timberwolves" gūst 41 punktu un kļūst par trešo NBA basketbolistu, kas karjerā ticis pie 29 000 punktu.
1993 Pateicoties Monikas Selešas savainojumam, Štefija Grāfa kļūst par pasaules pirmo tenisa raketi.
1975 Leģendārais brazīlietis Pele paraksta trīs gadu līgumu par 11 miljoniem USD ar Ņujorkas "Cosmos" futbola klubu. Kinalja, Kruifs un Bekenbauers seko viņa piemēram, bet Džordžs Bests spēlēs Losandželosas "Aztecs".

4. jūnijs
1988 Štefija Grāfa uzvar Francijas atklātajā tenisa čempionātā, finālā nieka 32 minūtēs ar 6:0, 6:0 sagraujot Natašu Zverevu no PSRS.
1965 Austrāliešu skrējējs Rons Klārks Komptonā (ASV) labo pašam piederējušo pasaules rekordu 5000 m distancē, finišējot pēc 13:25,8.
1953 Eiropas basketbola vadība Maskavā pieņem lēmumu ierobežot komandas uzbrukumu ar 30 sekundēm. Šāds lēmums tika pieņemts pēc PSRS un Ungārijas spēles, kurā krievi kontrolēja bumbu 15 minūtes, bet pirmais puslaiks noslēdzās ar 5:2 (visa spēle 29:24).

5. jūnijs
1999 Slavenais rumāņu futbolists George Hadži aizvada atvadu maču Rumānijas izlasē (2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēle pret Ungāriju).
1983 Ar 6:2, 7:5 un 7:6 pieveicot Matsu Vīlanderu, Janiks Noā kļūst par pirmo francūzi, kurš uzvarējis Francijas atklātajā tenisa čempionāta vīriešu vienspēlēs kopš 1946. gada.
1968 Alans Malerijs kļūst par pirmo Anglijas futbolistu, kurš noraidīts no laukuma izlašu spēlē (Dienvidslāvija - Anglija 1:0).
1961 Amerikas Basketbola līgā tiek ieviesti trīspunktu metieni. Pie trim punktiem varēja tikt pēc precīza metiena vismaz no 6,71 m attāluma.

6. jūnijs
1999 Andrē Agasi kļūst par pirmo tenisistu pēdējo 30 gadu laikā, kurš uzvarējis visos četros "Grand Slam" turnīros. Todien izcīnītajam Francijas čempiona titulam iepriekš viņš bija pievienojis uzvaras Vimbldonā (1992), ASV atklātajā čempionātā (1994) un Austrālijas atklātajās meistarsacīkstēs (1999). Agasi tādējādi atkārtoja Donalda Badža (1938), Freda Perija (1934), Roja Emersona (1964) un Roda Leivera (1969) rekordu.
1987 Štefija Grāfa, pieveicot Martinu Navrātilovu, kļūst par jaunāko (17 gados) Francijas atklātā tenisa čempionāta uzvarētāju sieviešu vienspēlēs.
1986 VDR sportists Jurgens Šults Noibrandenburgā uzstāda pasaules rekordu diska mešanā - 74,08 m. Šis rekords joprojām nav pārspēts.