Sudrabu dārgumu stūrītī! Kas tālāk?

Sākot ar brīdi pēc medaļu izcīnīšanas Sočos četrinieku sacensībās, sarunās sportistiem un treneriem, taujātiem par nākotnes plāniem, ik pa brīdim paspruka pa vārdam “skatīsimies, kā būs ar...”. Skaidrs, ka vispirms jāsagremo notikušais, jāaprod ar medaļām, jāiztur sabiedrisko attiecību un masu informācijas līdzekļu uzlidojums, jānostartē Latvijas čempionātā šīs nedēļas beigas un jāatpūšas. Un tikai tad varēs spriest par plāniem un mērķiem nākamajai sezonai un četrgadei. Tomēr jau šobrīd iezīmējas nākamais olimpiskais cikls.

No sportistiem pagaidām neviens nav teicis, ka met ķiveri krūmos. Tas nenozīmē, ka visi paliks. Īpaši tas attiecas uz komandas pieredzējušākajiem vīriem. Atcerēsimies, ka dažs labs bija gatavs mest sportošanu pie malas jau pēc Vankūveras. Tomēr, ja personiskie apstākļi neiejauksies, var gadīties, ka visi paliek ierindā, jo līdz krieva Zubkova gadiem vēl tālu.

“Vēl domāju,” ar nākotnes plāniem dalās sudraba pilots Oskars Melbārdis. “Tomēr lielos vilcienos plāni ir skaidri – jānostartē Latvijas čempionātā (Oskars ir uzvarējis visos trijos iepriekšējos šī olimpiskā cikla čempionātos. - D.Ā.), tad atelpa, un jāsāk kustēties, es ceru, pirmajai treniņnometnei.” Vai tas nozīmē, ka Melbārdis paliek sportā? “Pagaidām neesam sēdušies pie galda un izrunājušies ar vadību. Tomēr, cik esmu apdomājis nākotni, saprotu, ka spēks kaulos ir un vēl četrus gadus būs. Ar puišiem gan vēl neesmu runājis.”

Protams, pilnīgas garantijas darba turpināšanai nav, taču Oskars tic, ka “par 95%, pat visiem simts viņš bobslejā palikšu. Lēmums jāpieņem par četriem gadiem, nevis diviem – trim. Tad jāizvirza konkrēti mērķi, un jāmēģina kļūt arvien labākiem.” Kas ir galvenais faktors, kas liek pārdomāt turpmāko dzīvi? “Tas ir galvenais treneris (Sandis Prūsis. - D.Ā.), apkalpojošais personāls un federācijas vadība. Svarīgi ir, vai šī pati komanda paliks arī nākamajā sezonā un turpmākajos četros gados. Protams, arī puiši.” Taču vispirms priekšā cīņa sestdien par Latvijas čempiona titulu: “Domāju, ka šī būs reize, kad čempiona titulu iegūt būs visgrūtāk,” neizsakot skaļi vārdos, Melbārdis neviļus izsaka komplimentu savam tuvākajam konkurentam Oskaram Ķibermanim.

Viens no Melbārža lēmuma nosacījumiem treneris Sandis Prūsis šobrīd vēl nav īsti pārdomājis pat aizvadītu sezonu, nemaz nerunājot par nākamo, tomēr gandarījums par padarīto ir: “Mēs bijām vienīgais no renes sporta veidiem, kas līdz šim (olimpiskajās spēlēs. - D.Ā.) tā īsti nebijām atzīmējušies. Parasti olimpiskās spēles un citi nozīmīgie mači pagāja bez lieliem priekiem. Pēc tam atkal viss bija kārtībā, bet tas jau bija pēc tam.”

Šobrīd “šis ir tāds kā Jurģu laiks, kā pāreju periods,” starpstāvokli komentē Prūsis. “Šobrīd man nav informācijas, ka būs kardinālas pārmaiņas – kadru maiņa. Protams, neviens ar roku uz Bībeles nav zvērējis. Runājot par sevi, šobrīd izskatās, ka palieku Latvijas izlasē.

Šur tur pavīdēja jautājums par finansēm nākamajā olimpiskajā ciklā. Tam blakus aktuāls arī jautājums par tehniku. “Kadru ziņā viss pagaidām viss izskatās tāpat,” pašlaik izmaiņas neprognozē viens no lielākajiem Latvijas bobsleja virzītājspēkiem Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis. Runājot par tehniku, “četriniekiem viss ir kārtībā. Piemēram, mazais Osis (Ķibermanis. - D.Ā.) šogad brauca ar tām kamanām un sliecēm, ar ko Melbārdis pagājušajā sezonā uzvarēja pasaules kausa posmā Sočos. Uzlabosim divniekus. No Jāņa Skrastiņa viens bobs jau ir nopirkts. Mums jau pagaidām braukšanā vēl daudz ir jāmācās. Un, lai jaunie sāktu mācīties, atliektiem galiem pietiek ar tiem bobiem, kas mums ir.”

Šobrīd izskatās, ka aizvadītā četrgade ir aizvadīta produktīvi, kolektīvs izveidojies labs, un tas ir pietiekami liels stimuls visiem turpināt darbu arī nākamajā olimpiādē līdz pat Pjenčanas spēlēm pēc četriem gadiem. Par tiem pieciem procentiem gan neaizmirsīsim, jo nekad nevajag teikt “nekad”...