Čehijas variants biatlonā. Var pamācīties...

2013-03-04 11:09 Anatolijs Kreipāns

Čehijas variants biatlonā. Var pamācīties... — Čehu biatloniste Gabriela Soukalova kļuva par vienu no lielākajiem šīs sezonas pirmās daļas atklājumiem.

Gabrielas Soukālovas pilns pjedestālu komplekts Pasaules kausa posmā Pokļukā, trešā vieta jauktajā stafetē pasaules čempionātā Nove Mesto un Ondžeja Morāveca pirmā uzvara karjerā PK posmā pagājušo svētdien Holmenkollenā - tie ir tikai lielākie Čehijas biatlonitsu panākumi šajā sezonā. Tik daudz to čehiem vienā sezonā nav bijis, taču sezona vēl nav beigusies. Čehijas biatlona izlase nav ne tuvu bagātākā un tieši tāpēc no čehiem var daudz pamācīties.

Nevar teikt, ka līdz šim Čehijas biatlonisti nekotējās (atcerēsimies kaut vai Zdeneka Vīteka bronzas medaļu 2003. gada pasaules čempionātā 20 km distancē), jo uz goda pjedestāla PK posmos ik pa laikam kāds (kāda) no čehiem tika, taču šajā sezonā Čehijas biatlona progress ir acīmredzams, bet Gariela Soukalova ir viena no spilgtākajiem šīs biatlona sezonas atklājumiem. Čehijas biatlona saimniecība nav starp bagātākajām un tāpēc vairākās čehu izlases galvenā trenera Ondžeja Ribārža atziņās būtu ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi ieklausīties. Viņš, piemēram, uzskata, ka tā sauktā slēpju servija kravas mašīna ir lieka greznība un izšķērdība...

Pēc ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā čehi mainīja treniņu sistēmu un tās nianses Ribāržs, protams, neatklāj - tās ir domātas čehu treneriem un nevienam citam. Pārmaiņu mērķis bija panākt tuvākajā laikā pārmaiņas izlases sniegumā, tā ka šīs sezonas panākumi ir neliels pārsteigums arī pašam Čehijas izlases trenerim.

Čehiem nav lielas biatlonistu izvēles, taču viņi to uzskata vairāk par plusu nekā par mīnusu - proti, tas ļauj veltīt vairāk laika individuālam darbam ar katru no biatlonistiem.

Vislabākie apstākļi - tā vēl nav panākumu garantija. Ribāržs par to ir pārliecināts un to pierāda. Galvenais ir pilnībā veltīt sevi darbam. Čehijas izlasē bez sportistiem vēl ir tikai (salīdzinājumā ar biatlona lielvalstu komandām) 8 cilvēki - slēpju gatavotāji, treneri un masieri. Čehiem nav īpaši daudz naudas, taču lielu problēmu ar to nav un trūkumu čehi necieš, bet tas nozīmē, ka atliek tikai pilnvērtīgi izmantot to, kas ir. Čehi var atļauties nepieciešamības gadījumā, piemēram aizbraukt uz treniņnometni augstkalnē vai viduskalnē, taču viņiem nav pašmērķis. Viņiem nav arī īpašās slēpju servisa automašīnas, taču Ribāržs to neuzskata par lielu trūkumu un par pirmo nepieciešamību - tie ir lieli papildus izdevumi. Čehijas izlasei pilnīgi pietiek ar divām slēpju gatavošanas kabīnēm PK posmā.

Čehijas izlasei nav psihologa, jo sportisti tādu neprasa. Tātad - nevajag. Viņi paši ar sevi tiek galā. Ribāržam nepatīk garas runas un sportistu papildus uzlādēšana - lai viņiem pietiek ar to spiedienu, ko rada skatītāji un sacensību gaisotne. Izlasē ir gluži vai ģimeniska gaisotne.

Gabrielas Soukalovas progresu Ribāržs neuzskata par pārsteigumu. Viņai ir junioru pasaules čempionāta medaļa, pirms diviem gadiem viņa ieguva IBU kausu. Viens izaug līdz pasaules elitei ātrāk, cits - lēnāk, bet cits neizaug nemaz. Gabijas īstais laiks vēl pienāks. Viņa ir ļoti stipra psiholoģiskā ziņā, viņa ir mierīga un viņa gandrīz nekad neuztraucas. Ribāržs nevar iedomāties Soukalovu apraudāmies pēc kādas neveiksmes.

Čehijas izlases treneri ir jauni, taču tā nav problēma. Čehijā ir vairākas vietas, kur apmāca tieši biatlona trenerus, piemēram, Ribāržs ir mācījies Liberecā un pēc tam Prāgā. Daudzās valstīs un ne tikai tā sauktajās mazajās biatlona valstīs tādu biatlona treneru skolu nav (piemēram - Krievijā).