Kaimiņi Sočos uz medaļām necer

Igaunija un Lietuva uz Sočiem dodas ar nelielām ambīcijām - ja iekļūsim labāko desmitniekā kaut reizi, arī būs labi.
Ja no lietuviešiem, kuru Soču trasēs un arēnās būs tikai deviņi, neko daudz arī nevaram gaidīt, tad šāda igauņu pieticība ir kaut kas jauns. Tomēr tāda nu ir mūsdienu realitāte.
Sākotnēji Igaunijas Olimpiskā komiteja apstiprināja 23 sportistu dalību spēlēs, taču vēlāk Starptautiskā Slēpošanas federācija igauņiem piešķīra divas papildus vietas, kuras aizņems Raido Rēnkels un Sīms Seliss.
"Mums Sočos izcīnīta medaļa būtu brīnums," atzīst Igaunijas premjerministrs Andruss Asips. "Atšķirībā no iepriekšējām olimpiādēm šajā Igaunijas izlasei nav nopietnu pretendentu uz vietu labāko trijniekā. Domāju, ja kāds no mūsu sportistiem iekļūs desmitniekā, to jau varēs uzskatīt par labu rezultātu". Premjers uzsver, ka galvenais nav uzvara, bet līdzdalība. "Mūsu klātbūtne Sočos ir svarīgāka par medaļām".
Igaunija viskuplāk būs pārstāvēta biatlonā - latvieša Māra Čakara vadītajā izlasē iekļauti Kauri Kijvs, Rolands Lesings, Indreks Tobrelutss, Kalevs Ermits, Danils Stepčenko, Kadri Lehtla, Grēte Gaima, Darja Jurlova un Johana Taliherma. Kungiem zināmas cerības igauņi saista ar 38 gadus veco veterānu Indreku Tobrelutsu (viņa augstākais rezultāts Pasaules kausā ir tālajā 2004. gadā Pokļukā sprintā izcīnītā piektā vieta), 30 gadus veco Kijvu (šogad Oberhofā sestā vieta sprintā) un Rolandu Lesingu, kam gan arī labākie gadi jau aiz muguras. Dāmām skati vērsti uz Lehtlu, kuras labākais sasniegums Pasaules kausa izcīņas posmos ir 15. vieta šosezon Ēsterzundā (Zviedrija), taču viņa daudzreiz ieslēpojusi labāko trīsdesmitniekā, un acīmredzot arī Sočos Kadri tas būs pa spēkam.
Uz Sočiem dosies arī septiņi Igaunijas slēpotāji. Šis nu ir tas ziemas sporta veids, kurā mūsu ziemeļu kaimiņi vākuši prāvu olimpisko godalgu ražu (divi zelti un sudrabs šobrīd dopinga lietošanā apsūdzētajam un karjeru beigušajam Andrusam Vērpalu, kā arī Kristīnai Šmigunai; bronza Jākam Mae), taču tas bijis lai arī necik tālā, taču pāgātnē. Šobrīd situācija ir tāda, ka iekļūšana desmitniekā jau būs panākums. Visvairāk tas tiek gaidīts no sprintera Pētera Kimmela, kurš 2011. gadā spēja ieslēpot pasaules čempionāta labāko sešiniekā. Aivaram Rehemā augstākais sasniegums Pasaules kausa izcīņā ir 15. vieta 15 km distancē Itālijā. Taču - 2009. gadā...
Daiļslidošanā dāmām par vietu desmitniekā var pacīnīties Jeļena Gļebova, ko nevar teikt par Viktoru Romaņenkovu vīriešu slidojumos.
Ziemeļu divcīņā trīs Igaunijas pārstāvjus, tāpat kā abus tramplīnlēcējus, nevar nosaukt par olimpiskajiem tūristiem (to drīzāk var attiecināt uz diviem kalnu slēpošanas pārstāvjiem), taču arī ne par pretendentiem uz augstām vietām.
Lietuvu par ziemas sporta valsti nu nekādi nevaram nosaukt. Vienīgās medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs mūsu dienvidu kaimiņiem sarūpēja slēpotāja Vida Venciene, kura, PSRS izlases sastāvā startējot 1988. gada Kalgari olimpiādē, izcīnīja divas godalgas - zelta medaļu 10 km slēpojumā un bronzu uz pusi īsākā distancē. Lai gan Venciene, kura Sočos būs mūsu kaimiņu olimpiskās misijas vadītāja, paspēja uzvilkt arī neatkarīgās Lietuvas izlases formastērpu, viņas karjeras labākie gadi jau bija aiz muguras (1992. gadā Albērvilā labākais rezultāts 11. vieta 15 km,; 1994. gadā Lillehammerē - 25. vieta 30 km). Savulaik lietuvieši cerēja uz meistarīgo deju pāri daiļslidošanā Povilu Vanagu, kurš sacensībās piedalījās kopā ar savu sievu Krievijā dzimušo Margaritu Drobjažko. Tomēr augstāk par Soltleiksitijā 2002. gadā izcīnīto piekto vietu viņi olimpiādēs (piedaloties piecās spēlēs) nespēja tikt. Vanags un Drobjažko karjeru jau noslēguši, bet viņu vietā nākuši Deivids Stagņūns un Izabella Tobiasa, tacu viņu latiņa diez vai sniedzas augstāk par vietu pirmā desmita beigās vai otrā sākumā. Ņujorkā dzimusī Tobiasa junioru līmenī pārstāvēja Gruziju, bet kopš 2010. gada dejo kopā ar Stagņūnu pazīstamu krievu treneru Igora Špilbanda un Marians Zujevas uzraudzībā. Tobiasa nokārtoja valodas prasmes eksāmenu un iesniedza lūgumu piešķirt viņai Lietuvas pilsonību, ko pagājušā gada janvārī Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite noraidīja. Tomēr sekoja sekmīga parakstu vākšanas akcija zem petīcijas, un gada nogalē Tobiasa kļuva par Lietuvas pilsoni, un tagad var braukt uz Sočiem.
Par pārējo Lietuvas komandu Sočos nav daudz ko teikt. Ļoti labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā uz vietu desmitniekā kādā no distancēm var cerēt Ilmāra Briča, kurš trenera statusā būs Sočos, uzraudzītā biatloniste Diāna Rasimovičūte. Sočos biatlonā startēs arī Tomass Kaukēns. Kā apgalvo lietuvieši, nesen līdzās divām krievu sportistēm pieķertais Lietuvas biatlona pārstāvis neesot no Soču olimpiādes dalībniekiem...
Divu lietuviešu slēpotāju un kalnu slēpotāju, kā arī vienīgās šorttreka pārstāves vārdi mums neko neizteiks. Piebilstams, ka uz Sočiem dodas arī 15 Lietuvas treneri un sporta funkcionāri.
Lietuvai šīs būs ar sportistiem viskuplāk pārstāvētās ziemas olimpiskās spēles - līdz šim rekords - astoņi delegāti - tika uzstādīts 2002. gadā. Igaunija pirms četriem gadiem uz Vankūveru deleģēja 31, 2006. gadā uz Turīnu - 28 sportistus.
Ja Latviju Sočos pārstāvēs valsts prezidents Andris Bērziņš, tad Lietuvu un Igauniju šo valstu premjerministri. Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips to darīs kopā ar ģimeni atvaļinājuma laikā un par saviem līdzekļiem (tāpat rīkojās Turīnas, Pekinas un Londonas olimpisko spēļu laikā). Interesanti, ka Igaunijā tiek vākti paraksti, lai piespiestu Ansipu atteikties no brauciena uz Sočiem... Lietuvieši pret sava premjera Aļģirda Butkeviča (arī viņš uz Sočiem pošas kopā ar savu sievu Janīnu) braucienu neko daudz neiebilst. "Gribu atbalstīt lietuviešu sportistus, dot viņiem pārliecību. Sportistiem jāzina, ka Lietuvas valdība un tauta viņus atbalsta," uzsver Butkevičs.
Igaunijas karogu atklāšanas parādē nesīs biatlonists Indreks Tobrelutss, kam šīs būs jau piektās olimpiskās spēles, Lietuvas - daiļslidotājs Deivids Stagņūns.