Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu...

Lai jau pašā ceļa sākumā kādam fantāzija neaizceļotu pa nepareizajām sliedēm, sāksim ar to, ka nodefinēsim, par ko tad notiks cīņa. Īsumā - par neapmaksātu darbu problemātiska sporta veida neprestižā (lokāli un globāli) federācijā. Basketbola savienība - tā nav futbola federācija, kur ar prezidenta vizītkarti var atvērt daudzas durvis Eiropā, un nav arī iestāde, kuras kontā draudzīgi drūzmētos dolāri, eiro un lati. Ja kādam šo amatu vajag, tad - vai nu cēlas idejas, vai varbūt tālākas interešu lobēšanas vārdā. Ideālajā variantā basketbols starp prezidenta kandidātiem redzētu Latvijas veiksmīgākos uzņēmējus, kas savienības budžetā ieguldītu personiskos miljonus un pierunātu to izdarīt arī savus golfa spēles partnerus, taču - tā nav. Tāpat arī tad, ja prezidenta amats būtu apmaksāts, ticiet man - mēs šodien apspriestu pavisam citas kandidatūras, taču - tā nav... Tāpēc parunāsim par to, kas ir, un mēģināsim pabakstīt ar pirkstu zvaigznēs par to - kāpēc tā ir.

Sačukstēšanās un samirkšķināšanās par to, kas tad varētu ieņemt ilggadējā patrona Ojāra Kehra atstāto krēslu, turpinās jau kopš marta, kad no tribīnes izskanēja paziņojums par rudenī gaidāmo pilnvaru nolikšanu. Vasaras pusē mēļoja par Mārtiņa Bondara iespējamo stāšanos šajā amatā (izskanēja pat versija, ka tieši tāpēc prezidenta vēlēšanas pārceltas uz pavasari - jo tad Bondars būtu atpakaļ no Amerikas), taču zem šiem dūmiem uguns strauji apdzisa, vai tikpat iespējams - tās tur nebija vispār. Pret rudeni pirmoreiz ieskanējās valsts pirmā policista Valda Voina kandidatūra, turpat līdzās - arī Gunta Šēnhofa vārds. Šobrīd baumām jau varam pavilkt svītru - Voina kandidatūra apstiprinājusies, bet tai līdzās jauns un līdz šim nepiesaukts uzvārds - Gulbenes novada sporta skolas šefs Normunds Aizpurs. Bija arī trešais pretendents (Valdis Bautris), taču netika galā ar procedūras formalitātēm.

Negribas sabiezināt krāsas apgalvojot, ka žūrijas vērtēšanai patlaban uz galda nolikti divi kaķi maisā, taču reti kurš iebildīs - gan Voins, gan Aizpurs ir basketbola sabiedrībā maz pazīstamas personības, lai jau šobrīd būtu skaidrs viedoklis: atbilst prezidenta kapacitātei, vai neatbilst. Cik nu iespējams izlobīt no pagaidām skopās fona informācijas, abi nāk no saucamajām spēku struktūrām - Aizpurs kā armijnieks un bijušais NBS virsnieks, Voins - rūdīts policijas kadrs. Nav peļami, jo kārtība un disciplīna basketbolā noderēs. Tālāk - pie basketbola. Šodien vērtēšanai tika nodotas abu programmas, un te jau saskatāmas pirmās būtiskās atšķirības. Aizpurs pieteicis sevi kā revolucionārs - simpātiski sauc lietas īstajos vārdos, ideoloģiski runā par pareizām lietām, taču... Uzstādītajos mērķos un, galvenais - to īstenošanas stratēģijā, staro pārāk liels procents ideālisma - lietas, kuras mūsdienu nerakstītie likumi un rafinētā pasaule, diemžēl, vienkārši neļaus īstenot. Taisnība jau ir, bet - kā to visu realizēt dzīvē...

Tikmēr Voins startē ar glīti sasukātu, racionāli izsvērtu, diplomātiski korektu programmu, kas lieliski sasaucas ar savienības jau šobrīd īstenotajiem plāniem. Tuvāk virtuves lielajam katlam strādājošie pat nosmīn - aizdomīgi lieliski sasaucas. Mērķi, formulējumi, termiņi... No iekšienes sagatavotas vadlīnijas, kas nebiedē ar neprognozējamiem pavērsieniem un asām kustībām. Protams, tas uzreiz nenozīmē kaut ko sliktu vai ļaunu, tomēr rosina uzmanīgāk izvērtēt - no kurienes tam aug kājas un kam tas būtu izdevīgi? Sava personiskā viedokļa par Voinu man nav - no pāris padsmit gadus vecām telefonsarunām, kuras bija vēl laikā, kad viņš vadīja Policijas basketbola klubu, tādu noformulēt grūti. Tomēr visas iespējamās atsauksmes liecina - īsts goda vīrs! Tajā pašā laikā - Latvijas basketbola priekšnamā, kur nu vēl virtuvē, viņš nav bijis vairāk nekā desmit gadu, un tas nozīmē - visticamāk, ne bez iniciatoriem no malas būtu uz šādu soli saņēmies, un ne bez padomdevējiem - sagatavojis aktuālajai situācijai tik atbilstošu programmu.

Kas ir šie iniciatori un padomdevēji? Avoti vienbalsīgi pārliecināti - strādā Guntis Šēnhofs un Edgars Jaunups. Kurš vairāk, kurš mazāk aktīvi, pat nav būtiskākais, taču aizmugure nopietna - tas nu jāsecina (atšķirībā no Aizpura, kurš pats izdomāja, pats pieteicās un pats arī programmu rakstīja - iemetot aci arī iepriekšējo revolucionāru pierakstos). Politiskā un zināmā mērā - arī finansiālā aizmugure (cik nu iekšēji trauksmainā Vienotība šobrīd spētu palīdzēt...), kas LBS kontekstā šobrīd ir akūti svarīgākā sāpe, un līdz ar to - būtu arī jaunā prezidenta uzdevums numur viens. Un te varam atgriezties pie sākumā uzdotā jautājuma - cēlas idejas, vai varbūt tālākas interešu lobēšanas vārdā? Atceroties par Voina reputāciju - gribas cerēt, ka viss jebkurā gadījumā apstāsies pie cēlās idejas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vismaz acīmredzamus savtīgos labumus, ko varētu iegūt Šēnhofs vai Jaunupa pārstāvētais VEF, dabūjot savu LBS prezidentu, saskatīt uzreiz neizdodas. Taču pamats bažām (mūsu samaitātajā pasaulē...) paliek - vismaz savas darbības sākumposmā prezidents tāpat būtu basketbola problēmās virspusēji informēts cilvēks, kam varētu nebūt grūti iepotēt "pareizo viedokli".

Lai vai kā, viss 2. februārī būs Basketbola savienības biedru rokās. Šābrīža prognozes par balsojuma iznākumu ir nospiedošas - Voina izredzes uzvarēt vērtētas uz procentiem 80-90. Tajā pašā laikā nevar aizmirst - mūsu basketbola cilvēks spēj būt emocionāls, impulsīvs un neprognozējams... Pagaidām nav skaidra balsošanas procedūra (slēgta vai atklāta; pietiek ar klātesošo vairākuma balsīm vai vajadzēs kādu konkrētu daļu no biedru kopskaita utt.), un jautājumu vēl daudz. Vai Voins no tribīnes spēs pārliecinoši aizstāvēt savu programmu un nesamulst pie konkrētiem jautājumiem? Vai viņš netiks iztulkota kā VEF kandidatūra, kas varērtu sakarināt "Ventspils" (un attiecīgi - tās tradicionālo domubiedru) nervu galus? Galu galā - cik aktīvu "darbu ar vēlētājiem" katrs no kandidātiem izvērsīs atlikušo četru nedēļu laikā? Starta šāviens ir dots. Sekosim sacensībām.