Vācu mašīna

„Es vispār nesaprotu, kas ar spāņu grandiem ir noticis,” saka futbola eksperts Arturs Zakreševskis. Un patiešām – spāņu klubu nevarība it sevišķi jau vācu laukumos uz pauzes atstāja ļoti daudzus futbola vērotājus. Ņemot vērā to, ka šosezon tieši UEFA Čempionu līga ir nozīmīgākais turnīrs futbolā, vācu hegemonija futbola vērotājiem ļoti labi paliks atmiņā. „Šis pavasaris ieies futbola vēsturē ar vācu futbola pārākumu par spāņu. Abi spēcīgākie vācu klubu divus spēcīgākos spāņu klubus apspēlēja diezgan pamatīgi. „Real” pašās beigās gan trūka tikai vieni vārti, taču otrā duelī 7:0 – tas patiešām ir iespaidīgi,” vērtē Zakreševskis.

Viktors Dobrecovs uzskata, ka vācu klubu triumfs pār spāņu varenajiem nekāds milzīgs pārsteigums nav: „Vācu futbols šobrīd ir ļoti spēcīgs, arī izlase to pierāda. Viņi spēlē kā mašīna! Viss sākas no bērnu komandām, kurās tiek daudz ieguldīts. Viņi ir meklējuši un atraduši risinājumu, vācieši ir uz pareizā ceļa, un tāpēc arī tagad rāda tik labu spēli.” Daudz iztirzātais vācu jaunatnes futbola sistēmas spēks, kas pēdējos gados dod ļoti sulīgus augļus, būtu jāpatur prātā visiem – neatkarīgi no valsts, sporta spēles, līmeņa vai citiem faktoriem.

Minhenes „Bayern” pēdējos gados ir vieni no toņa noteicējiem Eiropā, tāpēc daudzi gaidīja to brīdi, kad liktenis izlozes bumbiņu izskatā savedīs viņus kopā ar „Barcelona”. Jau gadus trīs atpakaļ futbola eksperti sprieda, ka „Bayern” ir pa zobam vareno klubu nolikt uz dēļiem ar pašu ieročiem. Kad šis brīdis beidzot pienāca, rezultāts pārspēja visas cerības. „Minhene spēlēja līdzvērtīgu futbolu „Barcelona”, aktīvi virzot bumbu uz priekšu. Es domāju, ka „Barcelona” bija šokēti, ka pret viņiem kāds spēlē tā, kā viņi parasti spēlē,” spriež Dobrecovs. Viņš akcentē Bavārijas komandas spēles taktiku, kas skaidri un gaiši parādot, ka viņu mērķis ir vārti un uz tiem viņi dosies pa īsāko ceļu, nesaspēlējoties bezgalīgi pa iedomātu horizontālo līniju. „Ne vienmēr bumbas kontrole futbolā ir noteicošā. Ja labi gribētu, „Barcelona” varbūt pret kādu komandu varētu bumbu kontrolēt arī visas 90 minūtes, bet, ja nav asas virzības uz priekšu, tad notiek tā, kā tagad – kad 180 minūšu laikā nav gūtu vārtu. „Bayern” bumbu māk kontrolēt ne sliktāk, taču viņiem ir izeja uz vārtiem . Tikai sitot pa vārtiem, var gūt vārtus,” futbola aksiomu izceļ Dobrecovs.

Zakreševskis vērš uzmanību uz acīm redzamām pārmaiņām futbola hierarhijā: „Barselona allaž ir piekopusi „augsto presingu”, ātri atstājot pretinieku bez bumbas. Tagad bija otrādi (..) Tagad izskatījās, ka „Bayern” ir tikpat ātri, tikpat tehniski, kaut gan kādreiz šķita, ka „Barcelona” ir no pavisam cita plaukta.” Zakreševskis nesen atgriezās no treneru semināra ārzemēs, kur kopīgi ar kolēģiem ir nonākuši pie secinājuma: agrāk tik neuzvaramais spāņu stils ir zaudējis savu aktualitāti. „Es biju Maķedonijā treneru seminārā. Tur mēs savstarpēji pārspriedām: ja pēdējos piecos gados dominēja ātrais, tehniskais spāņu futbols, tad tagad varējām „Bayern” – „Barcelona” duelī redzēt, ka bavārieši ir tikpat ātri, tikpat tehniski, tikai būdīgāki. Tas dod priekšrocības divcīņās. Sekmes divcīņās futbolā sastāda galarezultātu – tas ir viens no faktoriem, kāpēc vācu klubi ņem virsroku,” uz vācu klubu fizisko pārākumu norāda futbola treneris.

Daudz tika runāts par Mesi gatavību un nozīmi „Barcelona” panākumos. Pirmajā spēlē pēdējo gadu pasaulē labākā futbolista laukumā nemaz nebija, kaut arī maza auguma puisis ar 10. numuru laukumā bija saskatāms, ja rūpīgi ieskatījās. Dobrecovs norāda, ka bez vesela Mesi „Barcelona” ir pavisam cita, mazāk spējīga komanda. Tikmēr Zakreševskis uzsver, ka pret šādu pretinieku pazustu jebkāda līmeņa futbolists, kurš nav optimālajā fiziskajā kondīcijā. „Mesi sniegums noteikti bija saistīts ar savainojumu. Viens ir skaidrs – ja tu nevari spēlē atdot maksimumu, neesi labākajā formā, bet pretī stājas pretinieks, kas ir pašā formas virsotnē, tad ir grūti kaut ko izdarīt, pat ja tu esi Mesi, Pelē vai Maradona, bet neesi labākajā formā. Pieļauju, ka šobrīd pasaulē neviena komanda nevar būt labāk fiziski sagatavota par „Bayern”.”

Ja „Bayern” pārākums bija neapšaubāms, tad Dortmundes „Borussia” beigās lika panervozēt saviem līdzjutējiem. Par laimi viņiem, savā laukumā ieliktie pamati izrādījās gana cieti un noturīgi. „Dortmunde ļoti labi nospēlēja savās mājās. Viņi pārsteidza „Real”, kaut arī abas komandas bija divreiz tikušās jau grupu turnīrā. It kā „Real” ir augstas klases treneri un futbolisti – viņiem vajadzēja zināt, ko pret šo komandu darīt, nekam šādam nevajadzēja būt,” spriež Zakreševskis, kuru pārsteidza tas, cik „Real” taktiski bija negatavi spēlei Vācijā. Viņš izceļ arī „Real” centra aizsarga Pepes neveiksmīgo sniegumu pret Levandoviski pirmajā spēlē. Viņaprāt, galveno lomu nospēlēja spēļu prakses trūkums šosezon, ko veido trenera (ne)uzticība, bet tā savukārt ietekmē pārliecību pār saviem spēkiem. Tik augstā līmenī visu izšķir sīkumi, tāpēc tur arī varam meklēt tās nokavētās sekundes, kas maksāja vietu finālā.

Zakreševskis atzīmē, ka pret tādu spēlētāju kā Levandovskis prasītos individuālā segšana, kas nevarētu neietekmēt spēles ritējumu. „Kad es vēl spēlēju, tad diezgan populāra bija individuālā segšana, kad bīstamākajam pretinieku uzbrucējam tika ziedots viens aizsargs. Tagad tas vispār vairs netiek piekopts,” viņš norāda. It kā visi, kas laukumā kaut uz brīdi satiekas kādā epizodē aci pret aci, ir izcili meistari, taču, kad viens spēlētājs gūst četrus vārtus...Tas nav pieļaujams.

Dobrecovs norāda, ka tieši poļu uzbrucēja sekmes pirmajā spēlē nodrošināja finālu, jo „Borussia” spēlēt visādi citādi nemaz nebija tik spīdoša. „Tā bija Levandovska diena, kad, saskaroties ar bumbu un raidot to vārtu virzienā, bija gols,” saka Dobrecovs, kā bijušais uzbrucējs pastāstot, ka ir dienas, kad viens spēlētājs var tā sajust spēli, ka pavelk aiz sevis visu komandu. „Minhenei uz uzbrukuma noslēgšanu ir tendēti vairāki spēlētāji, it sevišķi Robens un Riberī, kas spēlē ļoti augstu. Dortmunde vairāk meklē Levandovski kā smailes uzbrucēju,” uz atšķirīgajiem spēles rokrakstiem, ko savukārt veido rīcībā esošo izpildītāju meistarība un spēles maniere, uzmanību vērš Dobrecovs. Proti, „Bayern” sniegums kardināli nemainās no tā, vai smailē spēlē Gomess, Mandžukičs vai pat Pisarro, jo panākumu atslēga ir vidējā līnijā, kas, kā vērtē Dobrecovs, šobrīd ir labākā pasaulē. Savukārt „Borussia” spēles zīmējumā Levandovskis ir ne tikai uzbrukumu noslēdzējs, bet arī veidotājs.

Interesanti, ka abas finālistes savā starpā tiksies jau sestdien – bundeslīgas ietvaros. Abi eksperti gan ir pārliecināti, ka nekādas paslēpes spēlētas netiks (tam nav jēgas), bet kāda patālāka rezervista parādīšanās laukumā ir iespējama. Galu galā arī jebkurš rezervists ir augstākās raudzes futbola meistars. Favorīti finālā? Nu, protams, „Bayern”. Taču tas viņiem uzvaru negarantē.

Tas, ka finālā spēlēs divi vācu klubi, ir ļoti likumsakarīgi. Ko tādu varēja sākt gaidīt jau tad, kad visi vācu klubi uzvarēja savās apakšgrupās. Tas, ka divi vācu grandi nolika uz lāpstiņām divus spāņu grandus pusfinālā, ir ļoti simboliski. Vācu klubi pierādīja, ka ir tikpat tehniski, arī taktiskie zīmējumi būtiski neatšķiras, taču ir jūtami pārāki fiziskajā sagatavotībā. Cik lielas spāņu klubiem ir rezerves? Paskatieties uz tablo...