Ģitāra, smadzenes un svari

„Dinamo” administrators Juris Savickis trešdienas vakarā atklāja, ka komandas jaunās sezonas sastāvs esot nokomplektēts par 90 līdz 95 procentiem. Tātad – kā aptiekā. Gan mēs piedzīvosim, ka procentiem būs arī desmitdaļas, bet šobrīd nākas atzīt – menedžeri klubā mainās, Svētie paliek. Jo kas gan mums, tumsoņiem, gaismu nesīs, ja ne Savickis...

Tostarp Kalvītis dara darbu un, starp citu, dara to labi. Vismaz par diviem pēdējās nedēļas jaunumiem to var teikt ar pārliecību. Vārtsargam Holtam pateica, ka komanda ar viņu nerēķināsies. Uzzinājis tādus jaunumus, Kristofers nomainīja savu aģentu un iegrima uz vairākām stundām sociālajos tīklos. Ja godīgi, vārtsargs sevi ne tikai atklāja, bet arī atkailināja. Nu, pasakiet, kurš normāls darba ņēmējs publiskajā telpā nespēj noslēpt savu sašutumu par darba uzteikumu? Pasvītroju vārdu – normāls... Holts tāds nekad nav bijis, jo tā ir viņa būtība. Tieši tāpēc viņa eksperimentam pie „Dinamo” vārtiem ir vairākas puses – sākot ar emocijām, kas Kristoferam ir pārsvarā nekontrolētas un beidzot ar pusaudzim raksturīgām ārišķībām. Kā redzam pēc tā paša pieminētā Savicka, dažiem arī sirmā vecumā tas nepāriet... Domāt, ka Holts var iedot Rīgai vairāk nekā līdz šim – naivums jebkurā vecumā, jo pēc aicinājuma mākslinieks, viņš savu stilu nemainīs. Kristofers tā arī nesaprata, ka vienu no saviem lielākajiem trumpjiem – esmu Zvaigžņu spēles dalībnieks! – viņš nopelnīja nevis tāpēc, ka atbilda zvaigznes statusam, bet gan tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Rīga šo pasākumu rīkoja. Viņš ir labs vārtsargs, bet – viņš nav puse no komandas, kas atšķir labus no ļoti labiem. Tieši šī iemesla dēļ viņu nebija vērts paturēt un Kalvītis rīkojās godīgi.

Tas, ka Holts vaimanā par panākto kompromisu, kas pēkšņi, viņam negaidot, ticis mainīts – parāda, ka vārtsargs vienkārši neķer peles (par ripām jau noskaidrojām). Kā jebkurā biznesā, abas puses izstrādā taktiku. Klubam Kristofers ir pieklājīgs aktīvs – pēc statusa, viņš ir tā sauktais ierobežotais brīvais aģents. Tas nozīmē, ka „Dinamo” vajadzēja vispirms izteikt spēlētājām tā saukto kvalifikācijas piedāvājumu un automātiski paturēt tiesības uz viņu KHL apritē. To Kalvītis arī izdarīja. Holtam neviens neliedza prasīt vairāk, bet – ja viņš prasa vismaz četras reizes lielāku ciparu, tad jebkurš pavaicātu – vai viņš tiešām ir četras reizes labāks kopš tā brīža, kad ienāca šajā līgā? Tas, ka Krievijā kaut kur maksā vārtsargiem vairāk, neko nenozīmē – Holta tiesības pieder Rīgai un ar to vajadzēja amerikānim sākt. Ja viņš palaida pēc play off gar ausīm un stīgām garām Svētā Jura vēstījumu, kas pēkšņi nebija vārtsargam glaimojošs, tad tā patiešām nav kluba vaina, ka Holts pēkšņi vienā rītā pamodās ar caurāku kājstarpi nekā pirmajā izslēgšanas mačā pret „Torpedo”. Tāpat bija naivi domāt (cerēt varēja), ka „Dinamo” tā vienkārši atteiksies no Kristoferam tiesībām, kas ierobežo viņa manevrus KHL. Šajā ziņā Kalvītis parādīja, ka ir apķērīgāks. Holts var teikt, ko grib, ka viņam ir varianti citur – tie vienalga tagad būs jāsaskaņo ar Skanstes ielu. Kristofers gribēja lielu naudu un darbu Rīgā? Ja viņš šajos divos gados, kopš šeit spēlēja hokeju un ģitāru, tā arī nesaprata šīs komandas budžeta stratēģisko plānošanu un savu patieso varēšanu – tad neko vairāk kā pieklājīgu atteikumu puika nav pelnījis. Raug, bet varēja jau notikt arī tā: Holts zina, ka viņam ir varianti Krievijā, bet ar labu no „Dinamo” viņš prom netiks. Tad viņam vienkārši vajadzēja paņemt kvalifikācijas piedāvājumu, kas, starp citu, ir tik pat liels, kā Holts pelnīja līdz šim un – paskatīties Rīgas menedžeriem acīs. Tur viņš redzētu, ka vīri būtu samulsuši... Tad varētu sākties īstās sarunas un kompromisa meklējumi, jo, kurš nezināja, ka Holtu viņi negrib? Bet vārtsargs vēlējās šeit būt lielāks par Balderi, Ozoliņu un Irbi kopā ņemot... Tagad „Dinamo” viņa tiesības mēģinās realizēt vai... vienkārši izmest. Ja Holtam ir gribētāji citos KHL klubos, tad tagad tiks iedarbināts ierobežoto brīvo aģentu kompensācijas mehānisms. „Dinamo” var tikt pie naudiņas. Protams, pastāv teorētiska iespēja, ka Kristofers vienkārši iespītējas un paņem kvalifikācijas minimumu, kas būtu spēriens Kalvīša vīrieša lepnuma rajonā, taču – tā rīkotos rafinēts gnīda, nevis Holts. Viņš, kā jau noskaidrojām, ir mākslinieks un tāpēc paliks ar savu lielo aizvainojumu un – jā, arī neizpratni.

„Dinamo” ņemšanās ap Holtu parāda, ka spēlētāju tirgū viņi netaustās kā pa tumsu. Tur parādās nervs un, ja vēlaties – arī aknas... Cik tur mantojums no Sējēja – lai viņi paši tiek galā. Neizslēdzu iespēju, ka Kalvītis patiešām zina Holta nākamo mājvietu, tāpēc viņš sarunās bija tik agresīvs. Tātad – klubam ir plāns, kā materializēt sava nu jau bijušā pirmā vārtsarga tiesības. Tostarp, vai viņiem ir plāns, kā dabūt no tirgus citu pirmo numuru – tādu, kas būtu labāks par Holtu? Par vienu jau rakstīju iepriekš – tas ir soms Toumu Tarki, kas pērn vālēja Ņižņikamskā. Pēdējās dienās intensīvas sarunas notiek par zviedru Mikaelu Telkvistu – viņš reiz jau bijis „Dinamo” apritē. Tiesa, pirmajā mēģinājumā olimpiskais čempions tika iesaistīts Šuplera eksperimentā „es nezinu, kurš būs pirmais, tāpēc sēdēšu uz abiem zirgiem”, ko zviedrs nevēlētos atkārtot pat par lielu naudu. Tagad situācija ir mainījusies. Jo mainījies ir gan treneris, gan spēle aizsardzībā, kas tādam kā Telkvists būtu solīds arguments. Tostarp, Rīgā runā par vēl vienu vārtsargu – tas ir kanādietis Berijs Brasts, kas pērn spēlēja Vācijā, bet savas karjeras lielāko garozu tomēr sūkājis Ziemeļamerikā. Viņš nav ne par nieka tiesu sliktāks par Holtu, bet, ja vērtējam abu censoņu izpildīto AHL līmenī - tad noteikti pat labāks ar atrāvienu. Tāpat vērā ņemams arguments – adaptācija Eiropā, kas jebkuram no okeāna tā krasta prasa laiku. Tagad divdesmit astoņu gadu vecumā viņš varētu arī gribēt nopelnīt mazliet naudas, kas Rīgā noteikti ir vairāk nekā Straubingā. Tie Latvijas hokejisti, kas spēlējuši kopā ar vai pret Brastu, saka – labs vecis. Atliek vien sagaidīt Kalvīša viedo vaigu un domas.

No visiem laukuma spēlētājiem, kas tagad iezīmējušies pie „Dinamo” kā nākamās sezonas pamatsastāva skriemeļi, lielāko uzmanību pelna divdesmit četrus gadus vecais Matjē Karls. Viņš acīmredzot, uz laiku noliek malā cerību uzspēlēt NHL, lai gan pirms vairākiem gadiem – junioru vecumā – šis franču izcelsmes kanādietis tika uzskatīts par nākotnes spridzinātāju. Tādā nozīmē kā pussargs, kā uzbrūkošais aizsargs. Kā redzam, laba karjera junioru līgās un pat nokļūšana franciskākajā no NHL komandām (Monreālas „Canadiens”), Karlam neko negarantēja, ja neskaita skaļu CV ierakstu, ko tagad var ekspluatēt. Tāpat mazliet mulsina, ka arī Anaheima viņā nesaredzēja palīgu, lai gan nodomi bija. Ko dabūjusi Rīga? Karls būs starp komandas pirmajiem četriem aizsargiem ar noteikti laiku skaitliskā vairākuma izspēlē. Ņemot vērā viņa nūjas tvērienu – labrocis – šis nav slikts salikums. Puikam labs metiens, tomēr, neskatoties uz saviem solīdajiem dzīvsvara parametriem – spēka spēlē pasīvs. Iespējams, tas arī NHL menedžeriem lika viņu norakstīt kā nepiepildīto cerību. Slido labi, kas uz Eiropas ledus ir svarīgi. „Dinamo” Karla personā var iegūt gan Kevina Dalmana, gan Lī Sveta prototipu. Var sanākt, ka jaunais patiešām atveras vēl neatrādītai kvalitātei, bet – protams, mēs arī atceramies Sveta bēdīgi slaveno gadījumu... Iespēja trāpīt desmitniekā ir visai liela un cerēsim, ka Kalvītis nav aprobežojies tikai ar google search palīgu šajā izvēlē un aģentu kļavu lapu sīrupu, kas, starp citu, ir smeķīgs. Jo savainojumi arī Karlam bijuši, tāpat – jāņem vērā franču izcelsme, kas arī esot visai īpatnēja parādība hokeja pasaulē, tieši raksturu ziņā. Līguma summa ir ap 200 000 dolāru, kas ir teju vai trīs reizes vairāk, nekā Karls pelnīja līdz šim. Turklāt, viņam pēc nolikuma jādod līgums vismaz uz diviem gadiem. Tas labi – arī pēc divām sezonām Matjē paliks „Dinamo” īpašums KHL ietvarā, kas veiksmes gadījumā var solīt kāpostu. Gan klubam, gan spēlētājam. No šādiem augstumiem raugoties, jaunais komandas menedžeris Kalvītis baksta kā diplomēts ekonomists – ar aprēķinu uz papīra. Ledus, protams, jau būs cits stāsts, bet tā ir bijis vienmēr.