Zirnekļi lien uz ... burkām

Kas iekoda Ozoliņam, ka viņš pēkšņi mainīja savas nelokāmās domas izlases sakarā? Gan jau uz šo jautājumu Sandis pats kādu dienu atbildēs... Laikam jau šobrīd svarīgs ir nevis šis iemesls, bet gan gaidāmais rezultāts, ko lielais kapteinis ar izlasi kopā šajās dienās centīsies sasniegt. Proti, izcīnīt ceļazīmi uz Soču olimpiskajām spēlēm. Ja tas izdosies, tad – kāda starpība, kāpēc Ozoliņam nozvanīja pulkstenis...
 
Kas attiecas uz fronti citā pagalmā, pārstāstīšu kādu sapni, ko vienrīt pēc pamošanās pierakstīju. Varbūt kāds nav pamanījis, taču LHF prezidentam Kirovam Lipmanam pēdējo mēnešu laikā ir sanācis satuvināt savu un Rīgas „Dinamo” vadības orbītu. Zīmīgi, ka iniciators šai nosacītajai brālībai ir Kirovs, nevis kalvīši un pārējie zvēri... Tas lielā mērā saistīts ar briestošo darījumu ap arēnu „Rīga”, kur gaumīgā formā tiek runāts par īpašnieku maiņu. Jaunie darītāji visticamāk būs „Dinamo” interesēm pietuvināti cilvēki. Jo – tāpat kā nauda hokeja klubam, arī nauda arēnas pirkšanai tiek vesta no Krievijas. Gājiens tiek attaisnots ar vīziju, ka klubs bez savas zāles patiesībā jau tāda utubungu padarīšana vien ir – tā vērtība ir ļoti piezemēta. Kopā ar arēnu – jau cita runa. Te parādās vismaz loģiska  biznesa domāšana, kas agrāk vai vēlāk novedīs Rīgas „Dinamo” līdz tirgus letei, vai – vismaz objektīvai vērtībai. Tātad – arēna nonāk „Dinamo” ietekmes zonā un tas pilnībā izskaidro Lipmana luncināšanos gar Skanstes ielas duravām. Ko viņam tagad darīt? Pasaules čempionāta iespējamā rīkošana pēc četriem gadiem pieteikta, arī izlasei nepieciešams paksis... Redz, pirms trīs mēnešiem Kirovs nosaukāja visus, kas uzdevās par „Dinamo” vadību, bet tagad sanāk – būs vien pie šiem „nekompetentajiem cilvēkiem” jāiet un jārunā par arēnas izmantošanu. Te nu ar akmeni nesviedīsi... Tomēr, kā jau normāls žīds, Lipmans iet vēl tālāk par šo briestošo aktualitāti.
 
Pilnīgi iespējams, ka Tedam Nolanam kādā brīdī piedāvā turpināt vadīt ne tikai izlasi, bet arī... Rīgas „Dinamo”. Tas tiekot šobrīd svērts un pārspriests. Kirovam no savas puses interese viena – nu, veči, sakārtojam beidzot mūsu attiecības... Tas tulkojumā nozīmē: jums ir problēmas atrast normālu galveno treneri, man ir problēmas viņam maksāt algu. Variants, ka „Dinamo” jaunajā sezonā izvēlas Nolanu, nav nemaz tik nereāls, vēl jo vairāk tāpēc, ka jau iepriekš ticis uzsvērts – mums vajag treneri, kurš ir „orientēts uz Rietumu hokeja kvalitātēm”. Tajā pašā laikā klubā arvien skaidrāk nobriest pārliecība, ka viņiem vajag ne tikai jaunu treneri, bet arī... veco kapteini. Ideja par Ozoliņa dabūšanu pie ierastajiem pienākumiem arī ir karsta. Kādā statusā? Nu, tas jau ir gaumes, vajadzības un gribēšanas jautājums... Maz ticams, ka Sanda atgriešanās izlasē ir saistīta ar Nolana iespējamo parādīšanos „Dinamo” klubā, taču, piekritīsiet – tā gan būtu amizanta saspēle, sakritība... Tostarp ideja, ka izlasei un lielajam klubam ir viens treneris, nav nekas jauns. Par to ir spriests jau agrāk. Vien federācijas un kluba vadības sarežģītās savstarpējās attiecības spiedušas šo jautājumu nolikt malā. Ja, piemēram, Nolans ir „Dinamo” treneris, Kirovam tajā pašā stundā ir uzreiz citas pozīcijas, kad viņš klubam atgādinātu par valstsvienības interesēm. Kas dinamiešiem atliktu? Lipmans pēdējos gados ir pāris reizes tā ieberzies savos pamata biznesos (Grindex un Gavrilovs, Metalurgs un Zaharjins), ka maz ticams, viņš tagad hokeja virtuvītē vieglprātīgi piededzinās putriņu... Tas, ka Kirovam šobrīd ir plāns, nav nekādu šaubu. Cita lieta, ka ar līdzīgām pīpēm uz jumta sēž arī svētā trijotne – Kavītis, Savickis un Ulmanis. Jautājums būs – kurš kuru apspēlēs un, vai šīs īpatnējās zirnekļu kaujas stikla burkā neizmantos kāds trešais...