50. nedēļa. Siguldas ledus trases faktors

Prieka pirms Ziemassvētkiem bija daudz. Rudņevs beidzot pārtrauca savu un Poznaņas „Lech” komandas klusēšanu Polijas futbola čempionātā, ar trim vārtiem līdzēdams vinnēt „Zaglebie”. Jāpiebilst, ka ar mazāk vārtiem nebūtu līdzēts – „Lech” komanda spēlēja ar cerību tikai uz Rudņevu, un iznākumu šai spēlei varētu raksturot arī kā Rudņevs 3, „Zaglebie” 2, „Lech” 0. Tas bija jau Artjoma ceturtais cepuru triks šajā čempionātā, un ar 18 vārtu guvumiem 17 spēlēs viņš Jauno gadu sagaidīja kā pārliecinoši rezultatīvākais līgā, otrajā vietā esošo Frankovski apsteidzot par deviņiem vārtiem jeb iespējot divreiz vairāk par viņu.

Izcils sniegums 50. nedēļā arī bobslejista Oskara Melbārža vadītajām divnieka un četrinieka ekipāžām Pasaules kausa (PK) sezonas trešajā posmā Vinterbergā. Vispirms viņš kopā ar Daumantu Dreiškenu fantastiskā veidā izplēsa bronzu divniekos, pēc pirmā brauciena atrazdamies tikai 11. vietā!!! Protams, Oskaram palīdzēja arī laika apstākļi, jo drīz pēc viņa nobraukšanas sāka snigt, taču tikai otro sezonu pilota lomā aizvadošā Melbārža priekšā jānoņem katliņš, cepure vai ausaine – pat ar desmit gadus lielāku pieredzi ne katrs būtu izmantojis šādu izdevību – brauciens bija tuvu ideālam. Turklāt otrajā braucienā Oskars ar Daumantu laboja trases starta rekordu. Vakarā puiši nesvinēja, bet gatavojās nākamās dienas četrinieku mačiem. Un arī tajos Oskars kopā ar stūmējiem, no kuriem tikai Jānis Strenga ir bobsleja kamanās vairāk par divām sezonām (trīs), Strengu, Arvi Vilkasti un Helviju Lūsi pēc pirmā brauciena dalīja otro vietu, bet summā ierindojās bronzas pozīcijā! Nākas atkārtoties – ja ne Martins Dukurs, Osis būtu pelnījis nedēļas labākā sportista titulu par visiem 150 procentiem.

Skeletonistam Martinam Dukuram tiek 2011. gada 50. nedēļas sportista lauri „SA+” vērtējumā, jo:
1) viņš Vinterbergā uzvarēja,
2) viņš vinnēja eksperimentā, kurā piektdien vajadzēja tikt aizvadītiem diviem „kvalifikācijas braucieniem”, lai atlasītu desmit labākos, kuriem sestdien tikai vienā braucienā vajadzēja noskaidrot spēcīgāko posmā. Tas palielina vājāko braucēju iespējas, jo spēcīgākajiem kādas kļūdas rezultātā nav iespēju visu atgūt otrā braucienā, un pat vāciešiem nav noslēpums, kurš pašreiz ir pasaules spēcīgākais skeletonists,
3) iejaucās sniegputenis, kas sacensības padarīja līdzīgas loterijai,
4) Vinterberga ir vācu trase, un tas labi bija redzams televīzijas ekrānos. Pirms mājinieka Franka Romela brauciena trasē izbira bars vīriņu, kuri kārtīgi izslaucīja starta reni un daļu trases, kaut gan tobrīd nekam tādam nebija jānotiek. Tad jau arī Martins varēja prasīt ko līdzīgu, jo viņam trasē nebija mazāk sniega. Viņš to nedarīja, un ne tikai tāpēc, ka saprata, ka tas ir bezcerīgi – lūgties vāciešus. Martins zina, ka uzvarētāju noskaidro trasē, un arī Vinterbergā viņam līdzīgu nebija.
5) uzvarot Vinterbergā, Martins Dukurs 2011. gadu noslēdza, nevienās sacensībās neiepazinis zaudējuma rūgtumu – ne PK posmā, ne Eiropas un pasaules čempionātā, pie reizes savācot arī 2010./2011. gada sezonas PK kopvērtējuma uzvarētāja laurus.

Reizēm liekas, ka kāds cits sportists būtu pelnījis vietu „SA+” nedēļas uzvarētāju topā, taču, izvērtējot padarīto (sasniegto), atliek bezkaislīgi secināt – VIŅŠ IR LABĀKAIS. Tie, kuri tagad teiks, ka brāļi Dukuri brauc bez konkurences un ka jebkurā citā gadījumā Siguldas trase būtu jāsadala atkritumu lūžņos, lai pamēģina būt pirmie pasaulē jebkurā citā jomā. Reizēm izcilus panākumus labāk var novērtēt ar laika pārbaudi. Savulaik visiem bija piegriezušies TTT panākumi un par komandu interese radās tikai tad, kad tā sāka zaudēt. Šodien! Ne velti TTT komandas balsts ilgus gadus Uļjana Semjonova kā pirmā basketboliste ārpus ASV tika iekļauta Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē un TTT panākumiem Eiropā neviena cita komanda ne tuvu nav tikusi. Tāpat to, ka mums ir Dukuru ģimene un kādi ir viņu sasniegumi, visdrīzāk spēsim novērtēt tad, kad viņi pa trasi uz leju braukt jau būs pārtraukuši. Atgriežoties pie virsraksta par Siguldas ledus trases faktoru, laikam šķistu dīvaini, ja brazīlieši savās pludmaļu smiltīs nespēlētu pludmales volejbolu un nebūtu futbola virtuozi, ka norvēģi nebūtu dzimuši ar slēpēm kājās, ka lielā daļā Kanādas dievu vietā nebūtu hokejisti vai ka, vēl padomju laikos panākuši Siguldas trases būvēšanu Latvijā, mēs to norakstītu kā nevajadzīgu un nedotu iespējas saviem skeletonistiem, bobslejistiem un kamaniņu braucējiem. Galu galā neviens cits neatkarīgās Latvijas ziemas sporta veidu pārstāvis bez nosauktajiem ziemas olimpiādēs pie medaļas nav ticis...