Iebraucēji kā migranti

Kāpēc izmesti no vienas LBL komandas un uzreiz pieņemti citā, iemesli var būt dažādi. Bijuši atsevišķi gadījumi, kad iebraucējs noskatījis kādu vietējo skaistuli un viņš no Latvijas pat ar mietu nav bijis aizdzenams. Cits aiz laimes ģībis no "Lido" piedāvātās ēdienkartes, citam pie sirds gājusi Rīgas nakts uzdzīve, bet vairums, visticamāk, nav spējuši atrast labākus basketbola medību laukus un piekrituši pirmajam, kurš galdā uzlicis kaut cik pieklājīgu iztikas minimumu.

LBL divu desmitu gadu ilgajā pastāvēšanā kā savu darba vietu izvēlējušies 229 leģionāru un šogad pat iebraucēju pulks kļūs vēl lielāks. Līdz 250 neaizvilks, bet vēl kādi pieci jauni pieraksti būs. VEF jau ir noskatījis jaunu viesspēlētāju pārīti un atliek tikai pagaidīt, kad viņi debitēs LBL. VEF'ā ir tāds Artjoms Parahovskis, kurš pagaidām līdz LBL līmenim vēl nav ticis samierinoties tikai ar starptautiskajām spēlēm. Kā katru gadu aktīvi meklētāji ārpus Latvijas basketbola robežām bijuši "Barons". Šogad pat jau izbrāķēti trīs un vietā ir paņemts viens pats Vilsons. Būšot vēl un ne viens vien... Visticamāk, ka malā nepaliks arī ventspilnieki, kuru priekšā pavērusies lielā iespēja nomedīt vismaz divus zaķus. Par to, ka "Ventspils" sitīsies par LBL zeltu, nav šaubu. Kad kļuva zināmi "Challenge Cup" otrā posma pretinieki, varēja just sarosīšanos šajā virzienā. Ja pirms vairākiem gadiem varēja "Barons/LMT", tad kāpēc viņu iespēto neatkārtot ventspilniekiem? Vēl taču ir BBL. Aizmetņi jauniem pirkumiem jau esot. Atliek vien gaidīt uzvārdu publiskošanu...

Leģionāri, kuri mainījuši klubus LBL

Viņš bija pirmais. 1995. gada sezonā, kad "bročiem" nopietnāko konkurenci veidoja Aleksandra Sidjakina pieskatītais "Bonus", viens no sezonas četrpadsmit ārzemniekiem bija kāds centrs Džo Džeraldīns. Viens no pirmajiem centriem, kādi braukuši uz Latviju (pirmais bija Elšads Gadaševs). Sezonu Džeraldīns iesāka "Bonus", taču komandā garo bija atliku likām: mūsu pašu Jānis Āzacis, Jānis Laksa, Mihails Solovjovs, Andrē Reijess. Bija jāmeklē liekais un par to kļuva Džeraldīns. "Bonusā" Džeraldīns paspēja aizvadīt vien četras spēles un pārcēlās uz "Ventspili". Izrādījās labs pirkums. 16 aizvadītajās spēlēs tikai vienā palika bez "double-double"...

LBL uzticīgākais. Nav šaubu - tas ir Stīvs Ričs. Jābūt 100 un 1 iemeslam, kāpēc ārzemniekam, un pirmajos gados spēlētājam ar ļoti pieklājīgu meistarību, izdevās Latvijā uzkavēties (aizkavēties) septiņas sezonas! Kaut kas neticams! Latvijā Ričs ieradās 2001. gada sezonā kā ventspilnieks. Tāpat Ričam ir pieraksti "Barons" un "Līvu Alus" komandās. Trīs komandas septiņos gados - gandrīz kā savējais.

Atgriešanās pēc sešiem gadiem. Vēl viens Latvijas basketbola piekritējs - Tims Ovenss. 1997. un 1998. gada sezonās Ovenss piestāja "LainERS" un pamatoti tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem pirkumiem komandas pastāvēšanas vēsturē. Savā pirmajā sezonā Ovenss kļuva par LBL rezultatīvāko spēlētāju (939 punkti), otrajā - par otru rezultatīvāko (903). Pagāji seši gadi un Ovenss atgriežas Latvijā. Tiesa, pavisam cits Ovenss. Ne vairs ātrums, ne vairs metiens. Sezonu Ovenss iesāka "Līvu Alus" (10 spēles, 91 punkts), bet pabeidza "Klondaikā" (28 spēles, 333 punkti).

Divi zelti. Virs groziem lidojošais un lidmašīnā ar varu neiestumjamais Johans Nikolass Latvijā pavadījis trīs sezonas. 1998. gadā kopā ar "ASK/Brocēni" izcīnīts LBL zelts. Gada pauzīte un 2000. gadā un Nikolass atkal ir Latvijā. Nu jau "Ventspils" sastāvā. Kā vēlāk izrādījās, tad arī Kurzemē viņam izdevās tikt pie zelta. Atkal gada pauzīte un 2002. gadā Nikolass otro reizi atgriežas LBL. Zelta "hat trick" neizdodas sasniegt - "Skonto" izcīna otro vietu.

Vienas sezonas migranti. Vienā sezonā komandas LBL ietvaros mainījuši tikai trīs viesspēlētāji. Pirmais bija Džeraldīns, tad lietuvietis Mindaugs Pranckēvičs 2000. gada sezonā no "LainERS" pārgāja uz "Skonto", bet šogad komandas nomainījis Viljamss.

Pārējie leģionāri, kuri mainījuši LBL komandas