Vai VEF kļūs par ģenerāli?

Klubam, kura budžets šai sezonai gluži nesasniegs trīs miljonus eiro, savas vēlēšanās septiņas reizes jāsamēro ar realitāti, pirms pieņemt lēmumus. Taču Latvijas apstākļos tā nauda ir apliecinājums: sponsori komandai un tās nākotnei uzticīgi. Laiks rādījis: neviens atbalstītājs Vefiņu nav pametis, toties jauni talcinieki nākuši klāt (iepriekšējā sezonā budžets bija 2,7 miljoni, pārsniedzot iepriekš iecerētos 2,5 miljonus).

VEF Rīga valdes priekšsēdētājam Mārim Martinsonam nākotne šķiet skaidra: atkārtoti jāapstiprina VEF kā Latvijas (LBL) čempionu. Jāizcīnās līdz labāko komandu astoņniekam Eiropas kausa izcīņā – un tad jau redzēs... Tāpat jāiekļūst izslēgšanas spēlēs VTB līgā, kura attīstās, pieņemas spēkā un interesē. Šī līga ļaus VEF līdzjutējiem priecāties par izcilu basketbolu tādu šīs spēles grandu, kādi ir Žalgiris un CSKA, izpildījumā. Tikmēr no dalības Baltijas basketbola līgā Vefiņš ir izstājies. Diemžēl BBL zem lietuviešu (līgas prezidents Romualds Brazausks) diktāta ir izvērtusies par nekorektu organizāciju, kurā vienlīdzīgu partneru dialogs nav iespējams. Tāds pašu paghalma turnīrs. Lieku reizi to apliecina arī Žalgira un Lietuvos Rytas atteikums dalībai BBL – turklāt trīs savu valstu labākie klubi pie šāda lēmuma nonākuši katrs par sevi, nevis kā vienotā boikotā. Tāda ir pašreizējā situācija, kas neizslēdz BBL reanimēšanu nākotnē, īpaši jau triju valstu basketbola otrā ešelona interesēs.

Galvenais treneris Ramūns Butauts ar jaunizveidoto sastāvu un sagatavošanās procesu ir visnotaļ apmierināts. Tiesa, ir iespējami trieciencentra meklējumi sezonas gaitā. Ir bijušas sarunas ar mums labā atmiņā palikušo Artjomu Parahovski; diemžēl talantīgā spēka centra pekuniārās intereses Vefiņam nav pa kabatai. Patiesi žēl, jo aizpērn, vērojot Artjomu VEF rindās šķita, ka viņš ir kadrs, ap ko būvēt komandu.
VEF rindās vairs neredzēsim ekskapteini Sandi Valteru. Komandas vadība kategoriski noliedz kaut mazāko savstarpēja konflikta iezīmi; šķiršanās iemesls bijis visnotaļ lietišķs. Butauts (kurš Sandim allaž simpatizējis) piedāvājis basketbolistam spēlē tādu lomu, kas atbilstu Valtera gadiem. Spēlētāju piedāvājums (arī materiālais) nav pilnībā apmierinājis, un Sandis izvēlējies iet citu ceļu, meklēt citas iespējas. Lai viņam veicas!
Vefiņā vairs neredzēsim arī publikas mīluli Kērtisu Miledžu, kura krietni paaugstinātās prasības pēc atalgojuma pārsniegušas VEF Rīga iespējas. Turklāt... treneris Kērtisa kā saspēles vadītāja rīcības manieri jaunajā komandas modelī saredz ar grūtībām. Paši pērn redzējām: ja iet no rokas, tad Kērtiss ir neapturams un var izvilkt visu komandu, taču pārlieks egoisms nereti arī smagi iegāž.

Pie izdales parādījušies jauni, taču citviet rūdīti ļaudis: Ērls Roulends un Lūks Louks. Trešais aizokeāna viesis ir Viljams Danielss, spēka uzbrucējs. Tiklīdz nonākam pie viesspēlētājiem, tā līdzjutēji, it īpaši no vecākās paaudzes, burkšķ: kāpēc to naudiņu nevarēja maksāt pašu puikām – būtu savi zēni, savs karogs. Dzīves īstenība tikmēr ir tāda, ka savi zēni bieži vien izrādās daudz dārgāki par itin labiem melnādām. Butauts piesauc Žalgira piemēru: visas Lietuvas dievinātā un atbalstītā komanda pirms gadiem deklarēja: iesaistīsim tikai savus, nacionālos talantus. Bet šodien Žalgirī piedalās pieci būtiski ārzemnieki, savukārt daudzi lietuvieši pelna maizi ar sviestu visos kontinentos. Nav nemaz līdz Kauņai jāiet, palūkosimies tepat uz Dinamo hokejistiem. Kurš līdzjutējs gan negribētu tajā redzēt Ozoliņu, tāpat Spruktu, Rēdlihu, Masaļski un vēl citus, kas Latvijas izlasē piedalās. Bet kur viņi atrodami?
Tāda ir profesionālā sporta ikdiena, kad jāatrod līdzsvars starp gribu un varu. Vefiešu vadoņi, šķiet, šo balansu iztur. Tomēr – dzīvosim, redzēsim.

Atsevišķa runa par Latvijas izlases kadru Rihardu Kuksiku, kurš joprojām ir dabonams. Šobrīd Butauts savā komandā viņam stabilu vietu – kāda atbilstu atalgojuma prasībām – neredz. Kas nebūt neizslēdz sadarbības iespējas nākotnē. Toties tagad un tūlīt iepriecina fakts: Vefiņam pievienojušies par cienīgiem atzītie divi jaunie pašmāju audzēkņi, Ventspilij cauri gājušie Lauris Blaus un Arturs Strēlnieks. Tepat vien palikuši arī Butauta tautas brāļi, pērn sevi par lietderīgiem apliecinājušie Antans Kavaļausks un Mindaugs Zavackis. Nu un īpaša interese, protams, par VEF (un Latvijas izlases) līderiem. Dairis Bertāns un Kaspars Bērziņš esot labā sportiskā formā un cīņai par ģenerāļa uzplečiem gatavi. Vienīgais, kam sagatavošanās posmā rādījās nopietnas veselības problēmas (ceļa operācija), bijis Gatis Jahovičs, taču arī viņš tuvojas kondīcijai. Šķiet, ka, teiktajam ticot, ar VEF Rīga viss ir štokos un varam gaidīt ko interesantu. Komandas kapteinis Kristaps Janičonoks ir pārliecināts (ko viņš citu teiks) ka visi vīri ir vienoti kā zāģa zobi.

Tiktāl komanda un tās sportiskie uzdevumi. Tomēr vefieši ar to vien neapmierināsies. Turpinās pagājušajā sezonā aizsāktā tradīcija: VEF Rīga savas LBL spēles aizvada nevis galvaspilsētā, bet citās Latvijas biezi apdzīvotajās vietās – tādās, kurās vēl nav savas krietnas basketbola komandas, toties ir laba sporta bāze. VEF kluba padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups pauž gandarījumu: Jēkabpilī pēc VEF veiktās basketbola popularizācijas sarosījušies, un tagad izveidojuši savu profesionālu (!?) komandu. Lai nu tāpat notiktu arī citviet!

Savas Eiropas kausa un VTB līgas spēles VEF Rīga, kā jau agrāk ierasts, aizvadīs Arēnā Rīga. Cerot, ka komanda rādīs skatītāju intereses un aizrautības cienīgu sniegumu. Tādu, lai nelielā interesentu pulciņa dēļ nebūtu jāmeklē mazāka arēna – jo lielā Arēna tomēr nozīmē attiecīgu komforta līmeni arī maču apmeklētājiem, kam šodien nav mazā nozīme.

Dēļ iesildīšanās Vefiņam paredzēts ņemams pretinieks, Piemaskavas klubs Triumph, kurš atrādīsies Rīgas publikai 8. oktobra vakarā. Nākamais Arēnā Rīga būs basketbola saldēdiens – Maskavas superklubs CSKA 21. oktobrī – kura budžets nav samērojams ar mūsu iespējām. Tas ir žilbinoši lielāks. Toties par basketbola spējām... tās mēs vēl paskatīsimies!