Znaroks, Nolans vai Beresņevs? Visi labi!

Jaunlaiku Latvijas hokeja izlases 22 gados varbūt (uzsvars uz šo vārdu) bija divas sīkas kļūmes. 2006. gadā, kad kā ugunsdzēsējs tika uzaicināts Pjotrs Vorobjovs un varbūt 1994. gadā pareizā izvēle nebija Helmuts Balderis, bet gan toreizējās "Pārdaugavas" galvenais treneris Mihails Beskašnovs. Pārējos gadījumos izvēle bijusi pareizā. Un nav ņemams vērā dažu interneta speciālistu ieteikums, ka "lai tak Lipmans neskopojas un maksā tam amerikānim 500 000 eiro!". Katrs var samaksāt tikai tik, cik viņš var samaksāt, bet Latvijas apstākļos saprātīgāk ir algot lētāku treneri, viņam nepārmaksāto ieguldot citur.

Pēc tam, kad pasaules čempionātā Minskā kļuva skaidrs, ka Lipmans nekādā gadījumā vairs nepaturēs Nolanu, cilvēki atlaisto/nepaturēto sāka aizstāvēt. Arī man pēc pēdējās spēles ar Šveici indiāņa kļuva žēl. It sevišķi, kad viņa acīs parādījās asaras... Nolanam Latvijas izlase un Latvija patika un viņš no mums šķirās kā draugs, kurš pēc sevis atstāj draugus. Un nevis naidniekus. It sevišķi mīļš Teds ir izlases spēlētājiem. Jo praktiski nemaz neinteresējas par disciplīnu un kārtību ārpus hokeja. Nu iedzēra Stokholmā pieci puiši mazliet vairāk? Liela nelaime? Nu Minskā šo iedzērāju (alus dzērāju?) bija vairāk? Nu, un? Ja viņi spēj pēc tam spēlēt? Lai taču tas Vilnis (Klucis, fiziskās sagatavotības treneris) lādas! Hokejs taču ir tikai spēle! (Šajā jautājumā pats pilnīgi atbalstu Tedu - hokejs tiešām ir tikai spēle un to esmu teicis pirms desmit un arī piecpadsmit gadiem).

Šoreiz gan stāsts par citu. Par to, ko pēdējā desmitgadē izdarījuši vai nav spējuši izdarīt Latvijas hokeja izlases treneri. Arī par mūsu (jūsu!) iedomām un aizspriedumiem. Spilgtākā no tām: Nolans savas trijgades laikā atradis tik daudz talantu, tik daudz talantu! Ja citi pirms viņa nebūtu bijuši tik akli! Izvētījot visus Teda laikā pasaules čempionātā debitējošos, par viņa atradumiem varu nosaukt tikai divus - Kobu Jasu un Ralfu Freibergu. Tedam piedēvēto Miku Indraši viņam cītīgi rekomendēja tā gada izlases treneris Artis Ābols, bet Kristers Gudļevskis pērn vairāk bija likteņa pirksts vai Artūra Irbes pienesums. Masaļskis nebija lāga atkopies no savainojuma, par Jučeru nebija īstas drošības, tādēļ kā trešo (!) vārtsargu paņēma Gudļevski. Ja jau Teds (vai Artūrs!) būtu bijuši pirms Helsinkiem tik pārliecināti par Kristeru, tad laistu viņu vārtos pret Krieviju (0:6), ASV (1:4) vai Austriju (3:6), nevis tikai ceturtajā spēlē... Arī skaitliski Nolans nebūt nav pirmais izlasē iekļauto debitantu ziņā. 2005. gadā Beresņevam bija septiņi debitanti, pēc gada Vorobjovam - tikpat, trešo vietu ar sešiem debitantiem ieņemot Znarokam Manheimā. Turklāt pēdējos trīs debitantus - Punnenovu, Lipsbergu un Jaku - praktiski izvēlējušies bija Kūlens, Zirnis un Klodāns. Bet es neesmu Nolana noliedzējs vai nedraugs. Taču uz lietām jāskatās objektīvi. Vēlams ar laika nogriezni, lai emocijas neņemtu pārsvaru pār prātu. Neliels ieskats pēdējos desmit pasaules čempionātos.

2005., Insbruka (Austrija)
9. vieta
2-1-3 12-19 5 (7)
Uzvaras, neizšķirti, zaudējumi, vārti, punkti
Beresņevs; Znaroks, Vītoliņš, Samoilovs
Debitanti: Raitums (R), Galviņš, Bārtulis, Ziediņš, M. Rēdlihs, Ankipāns, Cipulis,
Kaut arī septiņi debitanti (labi, seši, jo Raitums laukumā neizgāja), Beresņeva otrais iznāciens bija skaists. Ja kvalifikācijas turnīra priekšpēdējās spēles pašās beigās Sprukts iemestu ripu Somijas izlases vārtos, 1/4 finālā būtu Latvija un nevis Somija. Pēc 0:0 pēdējai spēlei ar zviedriem spēka vairs nepietika (1:9). Komanda praktiski izdarīja visu, kas bija tās spēkos. Atcerēsimies, ka vadošā maiņa Cipulis - Sprukts - Ankipāns tolaik spēlēja "Rīgā 2000" un abi malējie uzbrucēji bija pasaules čempionāta debitanti. Nedrīkst aizmirst arī, ka spēlē pret ASV (1:3) tiesnesis neieskaitīja divus pareizi iemestus golus.

2006., Rīga
10. vieta
2-1-3 12-24 5 (7)
Vorobjovs: Šapošņikovs, Znaroks
Debitanti: Jerofejevs, M. Jass, Pujacs, Dārziņš, Daugaviņš, Štāls
Pēc Turīnas ugunsgrēka Vorobjovs izdarīja gandrīz vai maksimālo. Atsakoties vai netiekot spēlēt Irbem, Laviņam, Ciprusam, Sorokinam, Ankipānam, Skrastiņam, Ignatjevam, 10. vieta bija labs rezultāts. Tiesa, nevar salīdzināt to gadu spriedzi ar pēdējiem trim PČ. Tolaik vissvarīgākais bija uzvarēt savas grupas ceturto komandu, un vieta pirmajā ducī garantēta. Vorobjova brigāde uzvarēja Slovēniju (5:1), otrajā posmā arī Norvēģiju (4:2).

2007., Maskava, Mitišči (Krievija)
13. vieta
2-0-1-3 20-22 7
Uzvaras, uzvaras OT, bullīšos, zaudējumi OT, bullīšos, zaudējumi, vārti, punkti
Znaroks; Vītoliņš, Samoilovs, konsultants - Krikunovs
Debitanti: Bērziņš, G. Džeriņš
Znarokam debijas gadā tā nepaveicās. Sīksti cīnoties ar Šveici (36. min. 1:0, zaudējums ar 1:2), grupu turnīra pēdējā spēlē dumjš zaudējums papildlaikā Itālijai - 3:4. Bija 1:0, 2:1, arī 2:3, Dārziņam nopelnot papildlaiku (58:09). Papildlaika pēdējā minūtē (64:10) 36 gadus vecais Čirone piečakarēja mūsu pirmo kvartetu: Laviņš - Sorokins, Dārziņš - M. Rēdlihs. Autsaideru turnīrā Mitiščos Znaroks pārbrauca pāri ukraiņiem (5:0) un austriešiem (5:1), neko neizšķirošajā pēdējā mačā piekāpjoties norvēģiem (4:7). Pēc čempionāta Lipmans gribēja atlaist uzdevumu neizpildījušo galveno treneri. Vai Maskavā tika izdarīts viss iespējamais? Pieņemsim, ka arī šoreiz nepaveicās...

2008., Halifaksa (Kanāda)
11. vieta
2-0-0-4 11-19 6
Znaroks; Vītoliņš, Vasiļonoks, Krikunovs
Debitanti: Žabotinskis (R), Karsums, Ivanāns, J. Rēdlihs
Halifaksā pēc 0:4 pret ASV un 0:7 pret Kanādu tika izcīnīta 3:0 uzvara pret slovēņiem, un vieta pirmajā ducī. Spēlē pret Somiju (1:2) Ivanāna nevajadzīgs noraidījums vārtpriekšā, kad mums bija vairākums. 4:1 pret Norvēģiju, un Lipmans jau varēja gatavoties lidmašīnas biļešu pirkšanai uz Kvebeku... Uzvarot Vāciju, kurai neko vairs nevajadzēja, Latvija ir 1/4 finālā. 1:0, 2:1, 3:2, un tad triju minūšu "lidojums" uz 3:5. Objektīvi Znaroka sliktākais čempionāts. Kad 1/4 fināls tika vienkārši pačakarēts.

2009., Berne
7. vieta
2-2-0-3 19-18 10
Znaroks; Vītoliņš, Vasiļonoks
Debitanti: Sotnieks, Jekimovs
Ja nebūtu Soču, es teiktu, ka Bernē spēlēja labākā Latvijas pēdējās desmitgades izlase. Ar kapteini Skrastiņu, kurš grupas turnīra pēdējā spēlē pret Austriju (2:0) ar "zobiem" izvilka vārtos lidojošu ripu, ar visas komandas un treneru ambīcijām (pirmā sezona KHL!). Ar Vasiļjeva un Ņiživija uzvaras bullīšiem pret Zviedriju (3:2) un Šveici (2:1). Atstāt ārpus 1/4 fināla čempionāta rīkotājus? Znaroka brigādei 2009. gadā tas izdevās. Kvalifikācijas grupā 4. vieta un 1/4 fināls ar Kanādu (2:4). Vai 7. vieta ir sapņu piepildījums? Principā, jā. Lai lektu augstāk, kvalifikācijas grupā jābūt pirmajiem (Krievija) vai otrajiem (Zviedrija), tad 1/4 finālā var pretī dabūt Baltkrieviju. Sapņosim, bet būsim reālisti...

2010., Manheima (Vācija)
11. vieta
2-0-0-4 15-18 6
Znaroks; Vītoliņš, Vasiļonoks
Debitanti: Lūsiņš (R), Andersons, Saulietis, A. Džeriņš, Kulda, Meija,
Manheimā Znaroks varēja atstāt ārpus 1/4 nākamos čempionus čehus. Kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē mums bija pārsvars pār Čehiju, taču divi dvīņi mazākumā, un 1:3. Spēles beigās, kas sekoja nākamajā dienā pēc 5:0 pret Norvēģiju, ne visiem pietika spēka. Znaroks spēles laikā bija nikns, ka garām palaista unikāla iespēja pazemot čehus, bet uz spēles beigām jau bija nomierinājies. Labs turnīrs, taču 1/4 iespēja tika palaista garām.

2011., Bratislava, Košice (Slovākija)
13. vieta
2-0-2-2 18-19 8
Znaroks; Vītoliņš
Debitanti: Jučers (R), Cibuļskis, Bukarts, Ķēniņš, Pečura
Lai cik tas varbūt arī neizklausītos neloģiski, man šī liekas Znaroka/Vītoliņa piecgades labākā komanda. 2:4 pret Čehiju, ļoti līdzvērtīga spēle ar Somiju un 2:3 zaudējums tikai bullīšos. Diemžēl līdzvērtīga spēle un tāds pats iznākums arī grupas turnīra pēdējā mačā pret Dāniju... Turnīrs par 13. vietu un vietas saglabāšanu elites grupā sākas ar 2:5 pret Slovēniju. Daudz optimistu nav, ka Zanroks un debitants GM amatā Ozoliņš noturēsies elites grupā. Tāpēc Lipmans met lietā savu trumpi: uzvarēsiet Baltkrieviju un Austriju, būs prēmijas. Ozo nikns, Guņa arī... Runājot trenera Rešetņikova terminoloģijā - šī komanda arī bez slidām un pliki bija gatavi uzvarēt gan Baltkrieviju (6:3), gan Austriju (4:1). Man liekas, ka Bratislavā gan mums nepaveicās. Ja nebūtu stulbā zaudējuma dāņiem, komanda bija gatava lieliem varoņdarbiem.

2012., Stokholma (Zviedrija)
10. vieta
2-0-0-5 11-19 6
Nolans; Ābols, Ignatjevs, Naumovs
Debitanti: Muštukovs (R), Indrašis, K. Jass
IIHF beidzot bija izmainījusi izspēles kārtību - divas grupas pa astoņām komandām, līdz ar to vairs nebija šīs vienas izšķirošās spēles sindroma. Pēc pirmajām trim spēlēm - 2:5 pret Krieviju, 3:2 pret Vāciju un 5:0 pret Itāliju - Latvija praktiski bija nodrošinājusi palikšanu elites grupā. Komanda spēlēja ļoti labi. Arī mačā ar Čehiju (1:3) un reālām domām par 1/4 finālu. Tās apslāpēja norvēģi (0:3) un dāņi (0:2), bet punktu pielika zviedri (0:4). Potenciāls komandai noteikti bija lielāks, nekā tika izdarīts. Līdz 1/4 finālam beigās bija kā līdz kosmosam - Norvēģijai 13 punktu, mums - 6.

2013., Helsinki (Somija)
11. vieta
2-0-1-4 14-25 7
Nolans; Irbe, Kūlens, Zirnis
Debitanti: Gudļevskis, R. Freibergs, Pavlovs, Girgensons
Pērn Helsinkos Nolana brigāde iesāka katastrofāli - 0:6 pret Krieviju, 1:4 pret ASV, 3:6 pret Austriju - kas ļāva dažiem treneriem un žurnālistiem sākt meldiņu, ka jāizkrīt no elites, lai Lipmans beidzot sakārtotu Latvijas hokeju. Kā? Kā Šveicē! Domas dalās, kurš izvilka Lipmanu no šāda eksperimenta. Dažs laurus atdod Nolanam (Irbem!), cits - kapteinim Dārziņam. Turnīra otrā puse parādīja, ka Latvijas potenciāls bijis daudz lielāks, nekā tika sasniegts.

2014., Minska (Baltkrievija)
11. vieta
3-0-0-4 20-24 9
Nolans; Kūlens, Zirnis, Klodāns
Debitanti: Punnenovs (R), Jaks, R. Lipsbergs
Čempionāts Minskā vēl gana labā atmiņā. 3:2 pret Somiju, 5:4 pret Kazahstānu, 6:5 pret ASV. Uh, esam hokeja lielvalsts. Soču turpinājums! Nolana sistēma strādā...
Čehu tiesnesis, protams, bija maita - 1:3 pret Baltkrieviju, taču kurš lika vienam no izlases līderiem Girgensonam šo maču skatīties no tribīnēm... Lai tiktu 1/4 finālā, vajadzēja tādu nieku kā Šveicei neko nevajadzīgajā mačā uzvarēt. Arī tiesneši mums bija labvēlīgi... Neizdevās. Nepietika fiziskā spēka.

Kopsavilkums. Latvijas izlasei var būt jebkurš treneris, augstāk par sēžamvietu neuzlēkt. Šā secinājuma noliedzēji gan var iebilst, ka ar Kīnenu, Viktoru Tihonovu, Bebkoku, Kraufordu, Hārtliju tas būtu iespējams. Nu tad uz priekšu! Nomainiet Lipmanu, nāciet ar savu miljonu, nolīgstiet pareizo treneri...