11. debija

Centra iemetienā Meijiņš pret Saboni

18 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas Ainars Bagatskis ir 11. treneris, kas vismaz vienā mačā vadījis Latvijas izlasi. Desmit priekšgājējiem savās debijas reizē nav īpaši veicies, sākt darbu ar uzvaru savulaik izdevies vien trijiem - pašam pirmajam trenerim Armandam Krauliņam, vēlāk Jānim Zeltiņam un pērn arī Ķēstutim Kemzuram. Šķiet, visspilgtāk izlases galvenā trenera "nevainību" (savā vienīgajā spēlē) savulaik zaudēja Ainars Zvirgzdiņš, ko situācija vienkārši pameta zem tankiem. Pēc pirmajiem diviem zaudējumiem Eiropas kvalifikācijā Krauliņš bez sirdsapziņas pārmetumiem atmeta ar roku un kopā ar "SWH Brocēnu" komandu devās komercmaču tūrē uz ASV, spēles ar Lietuvu priekšvakarā atstājot valstsvienību gan bez galvenā trenera, gan galvenajiem spēlētājiem... Mačā, kas Latvijas basketbola vēsturei godu nedara, latvieši kaimiņiem zaudēja ar 65:108... Ainars Zvirgzdiņš:

- Toreiz "LainERS" klubs bija uz viļņa un kārtējo izmaiņu rezultātā Krauliņš mani uzaicināja kļūt par izlases otro treneri. Kā jau jauns un azartisks, biju gatavs jebkuram izaicinājumam, tādēļ biju ar mieru. Taču tad Krauliņš kopā ar "SWH Brocēnu" devās Amerikas tūrē. Bija skaidrs, ka tā vai šitā, bet uz Kauņu jābrauc un jāspēlē - tas bija oficiāls atlases mačs. Man tolaik nebija nekādu psiholoģisku šķēršļu, turklāt jebkuram trenerim ekstremālas situācijas vienmēr ir labākais pārbaudījums. Tādēļ, skaidri zinot, ar ko tas beigsies, tomēr biju gatavs braucējs. Izlasei bija otrais, daļēji pat trešais sastāvs - basketbolisti, kas bija palikši mājās un gatavi spēlēt. Atceros, bija Meijiņš, Niedra, Bernāts, bet leiši tikmēr lika pretī Saboni, Kurtinaiti, Homiču, Marčuļoni... Variējot ar sastāvu un spēli, vienam puslaikam mums tā spēciņa kaut cik pietika, bet otrajā gan tikām vienkārši noslaucīti no zemes virsas. Kaut gan spēle bija traģiska, tribīnes bija pilnas, ažeotāža - milzīga. Lietuvieši, protams, bija vīlušies, kad ieraudzīja mūsu atvesto sastāvu. Tā manā trenera biogrāfijā palikusi tāda skumja lappusīte - viennozīmīgi, bezcerīgākais zaudējums, kādu esmu piedzīvojis. Taču noteikti arī pamācošs, kas palīdzēja augt kā trenerim - es redzēju, kā ir strādāt tādā līmenī, un noteikti smēlos vērtīgu pieredzi, kas palīdzēja turpmākajā darbā.

Zeltiņš debitē ar igauņu skalpu

Krīze visos basketbola līmeņos turpinājās arī laikā, kad izlases vadīšanu varonīgi uzņēmās Pēteris Višņēvics, taču pēc smagā 71:112 zaudējuma Krievijas izlasei bija skaitītas arī viņa dienas. Treneru padomes Zālamana lēmums bija tāds, ka turpmāk šajā Eiropas čempionāta atlases ciklā izlasi jāvada konsīlijam, kura priekšgalā tika izvirzīts valsts vadošā kluba treneris Jānis Zeltiņš. Pirmajā rinķī komandai bija atlicis aizvadīt vienu spēli - Tallinā ar igauņiem, kurus latvieši līdz tam kontinenta mēroga mačos vēl nebija uzvarējuši ne reizi, un kas arī tobrīd bija favorīta lomā. Zaudējums nozīmētu gandrīz zaudētas cerības turpināt cīņu par ceļazīmi uz Spāniju. Jānis Zeltiņš:

- Lai gan situācija nebija diez ko parocīga, gan visi puikas, gan es pats ticējām, ka varam uzvarēt. Tolaik uz Latvijas izlasi no līdzjutēju puses netika liktas diezcik lielas cerības. Taču izdevās pamazām sakārtot lietas, izlasei tika piesaistīti īstie spēlētāji un tā lieta aizgāja. Viens no svarīgākajiem spēlētājiem noteikti bija Štelmahers, tāpat Šneps un Helmanis. Arī Bagatskis - talantīgs čalis, taču vajadzēja tikt galā ar nervu sistēmu. Izdevās viņu iedrošināt, viņš pats noticēja, ka var to paveikt, un rezultāts bija ļoti labs - piemēram, pret Vāciju, Bagijs nospēlēja superlabi. Speciāli centāmies ļaut iespēlēties, izjust uzticību, nevis pēc pirmās kļūdas uzreiz raut malā. Psiholoģiskā pārliecība par sevi un uzticība tobrīd vispār bija galvenais, kas bija jāsaved kārtībā. Turklāt ne tikai spēlētājiem. Atceros, toreiz runāju ar Šnepu, un viņš teica: "Trener, jums ir jāņem situācija savās rokās un jāvada mūs. Mēs esam pārliecināti, ka varam." Tā ka šī iedrošināšana bija abpusēja. Tolaik strādāju ar "Brocēniem", un mums ar Valteru bija zināmas domstarpības par to, kā labāk izmantot Šnepu. Taču teicu: "Ja viņš aizsardzībā tiek galā ar Mīrespu, tas galvenais - uzbrukumā iniciatīvu lielākas iespējas uzņemties mazajiem." Visu izšķīra aizsardzība, jo, ja būtu ļāvuši igauņiem mest iekšā viņu metienus, uzvarēt cerību būtu maz. Komandai toreiz pietrūka garo spēlētāju, taču pārējie spēja to kompensēt ar cīņasgribu un veiksmīgu taktiku. Pat krieviem beigās Maskavā zaudējām tikai ar četriem punktiem.

1996. gada 28. februāra vakarā Latvijas izlase Tallinā izdarīja to, kas tas bija jāizdara - apspēlēja igauņus, turklāt pārliecinoši (79:63). Visvairāk (20) punktu kaimiņu grozā sameta Štelmahers, taču panākums tika sasniegts visu kopējām pūlēm, neiedziļinoties statistikā. "Par Latvijas izlases līderiem pakāpeniski kļūst jaunās paaudzes spēlētāji - Štelmahers, Šneps, Helmanis," toreiz secināja "Sporta Avīze". "Nav tiesa, ka Latvijas basketbolisti neprot spēlēt aizsardzībā. Ja labi grib, tad prot gan!"

Kā šovakar sāks, tā jāturpina

Par spīti Zeltiņa panākumiem, nodrošinot izlases dalību finālturnīrā, tur vaslstvienības vadības groži tika nodoti trenera iesācēja Igora Miglinieka rokās. Debiju Miglinieks piedzīvoja Lietuvā, kad, gatavojoties startam Spānijā, pārbaudes mačā Paņevežā tikās ar leišiem. Ne labākajos sastāvos un kondīcijā, uzvarētāju abas komandas noteica pašā mača izskaņā, kur Latvija zaudēja - tāpat kā vēlāk visās spēlēs Badalonā. Ar neveiksmi savu karjeru izlasē uzsāka (un arī beidza) arī Valdis Valters, kura vadītajai izlasei apstākļi un pretinieks gan bija nopietnāki - uzreiz atlases mačs un izbraukumā ar itāļiem (84:96). Kopš tā laika izlasi vadījuši vēl četri treneri. Krauliņš atgriezās un piedalījās Latvijas mazajos svētkos Turcijā - kopš tiem laikiem (2001. gada Eiropas čempionāta) par iekļūšanu Eiropas astoņniekā varam tikai sapņot. Četrus gadus izlasi konstruēja Kārlis Muižnieks, vēlāk - pirmie "importa" galvenie treneri valstsvienības vēsturē. Katram no viņiem liktenis Latvijas maizē bija lēmis nostrādāt vien gadu, kaut gan komandas rezultāti bija atšķirīgi. Serbs Nenads Trajkovičs sāka ar zaudējumu, beidza ar uzvaru, un tika atlaists. Lietuvietis Ķēstutis Kemzura - sāka ar uzvaru (pār zviedriem) un beidza ar uzvaru (pār vāciešiem), taču vienalga - uz redzēšanos un visu labu... Šovakar - kaut paklusām, bez skatītājiem un televīziju kamerām - uz skatuves kāpj un debijas maču vada Ainars Bagatskis. Būsim droši - savas gaitas viņš sāks ar uzvaru. Vairāk gan uzvaras gaidīsim pēc mēneša.

Latvijas izlases galveno treneru debijas

ZK - Ziemeļvalstu kausa izcīņa, PS - pārbaudes spēle, EČK - Eiropas čempionāta kvalifikācija