Apmulsums Lietuvā

Kopš 1998. gada vasarā Viļņas “Statyba” pārtapa par “Lietuvos rytas”, jūtami uzpumpējot iespējas un ambīcijas, tās divcīņa ar “Žalgiri” pamazām kļuvusi par visīstāko klasiku. Mijoties labākām un mazāk veiksmīgām sezonām, abas komandas basketbolu tomēr spēlējušas visaugstākajā līmenī, un sezonas kulminācija allaž bijusi Lietuvas čempionāta finālsērija – tās laikā abu principiālās un pat naidīgās attiecības parasti sasniedz baltkvēli. 14 gadus pēc kārtas tā bija bijis un, pirms šīs sezonas sagudrojot kārtējo savādo sistēmu, kā regulārās sezonas laikā izvairīties no garlaicīgām spēlēm un pietaupīt spēkus, neviens pat nepieļāva domu, ka varētu sanākt citādi. Bet tagad jau ir par vēlu.

Lai koncentrētu spēkus spēlēm Eirolīgā un VTB, abi vadošie Lietuvas klubi izdomāja formātu, kurā divas savstarpējās spēles regulārā čempionāta laikā aizvada tikai savā starpā, savukārt ar pārējiem tiekas tikai vienu reizi – pretinieku laukumā. Tas nozīmēja, ka “Žalgirim” un “Lietuvos rytas” stadijā pirms play-off sanāk katrai 12 spēles, visiem pārējiem – 20. Vietu sadalījumam šajā situācijā kalpo uzvaru un zaudējumu procents, un acīmredzot abi grandi bija pārliecināti, ka nevienam liekajam no malas uzvaras neatdos. Taču “Lietuvos rytas” Ziemassvētku priekšvakarā zaudēja Prienos, savukārt “Žalgiris” vakar dabūja aukstu dušu Klaipēdā. Tieši “Rūdupis” un “Neptūnas” šobrīd ir komandas, kas regulārajai sezonai tikušas cauri pārsteidzoši stabili un draud izbojāt visu ballīti.

Šobrīd, kad līdz regulārā čempionāta beigām palikušas divas kārtas, “Žalgirim” pirmajā pozīcijā ir 90% (9-1), seko “Rūdupis” un “Neptūnas” ar 83,3% (15-3), bet “Lietuvos rytas” ir ceturtā ar 80% (8-2). Labākais, ko vēl var sasniegt Viļņas komanda – 10 uzvaras 12 mačos. Tas pie nosacījuma, ja pēdējā kārtā tā izcīna uzvaru Kauņā pret “Žalgiri”, taču arī šādā gadījumā Viļņas komandas uzvaru procents būtu tikai 83,3. Ja zaudē Kauņā, tad (pat ar uzvaru Šauļos) – tikai 75%. Tas ir zemākais līmenis, uz kādu savukārt var nokrist abas konkurentes – tad, ja zaudē abos atlikušajos mačos, kas nešķiet ticami. “Rūdupim” bez “Žalgira” vēl jātiekas ar vienu no līgas pastarītēm “Sakalai”, Klaipēdai – ar attiecīgi 7. un 8. pozīcijā esošajām “Pieno Žvaigždes” un “Nevežis”. “Rūdupis”gan tāpat paliktu priekšā, jo uzvarēja sezonas vienīgajā savstarpējā mačā. “Neptūnas” šādas priekšrocības nav, taču atlikušais spēļu kalendārs visas kārtis atstāj pašu rokās – ja nesastrādās muļķības un apspēlēs abas zemāk esošās pretinieces, būs priekšā (85%) “Lietuvos rytas”, lai kā beigtos grandu divcīņa Kauņā (starp citu, ja tajā uzvar viesi, abas komandas joprojām satiekas – jau no 2. un 3. pozīcijas...).

Protams, nevar izslēgt situāciju, ka notiek vēl viena sensācija un “Žalgiris” Prienos zaudē otru spēli pēc kārtas – tad jau var sagriezties cits karuselis. Taču Kauņas komandas motivācija šim mačam būs visaugstākā – kas zina, kā pēdējā mačā ies pret “Lietuvos rytas”, un tad savukārt jau pašiem draudētu nonākšana ceturtajā pozīcijā bez laukuma priekšrocībām jebkurā no sērijām četrinieka ietvaros... "Ja godīgi, ir pamatīgs apmulsums, jo neviens nebija gaidījis, ka beigās varētu izveidoties šāda situācija," atzīst "Lietuvos rytas" basketbola apskatnieks Remigius Kaziļonis. "Šobrīd visi rēķina variantus, taču skaidrs, ka reālākais iznākums ir tāds, ka abām lielajām komandām jāspēlē jau pusfinālā. Komandai, kas tajā zaudēs, tas būtu milzīgs trieciens."

Par ko visā šajā situācijā visvairāk vajadzētu piedomāt Latvijā? Droši vien par to, lai, neatkarīgi no play-off sadalījuma, labi veiktos “Lietuvos rytas” un Jānim Blūmam. Jaunais komandas treneris Dirks Bauermans uzreiz pēc ķeršanās pie darba izdarīja to, ko vajadzēja jau sen – pārcēla latvieti atpakaļ uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, ļaujot viņam darīt to, ko viņš vislabāk prot. Pirmajā mačā Jānis sameta 18 punktus 21 minūtē (trīspunktnieki 6/6), otrajā – 13 punktus 18 minūtēs. Kolēģis no “Lietuvos rytas” laikraksta atzīst – latviešu aizsargs uzreiz izskatās pavisam citādi gan uzbrukumā, gan izceļas aizsardzībā, kas ir starp Bauermana prioritātēm. Vai tas varētu būt sākums produktīvai sadarbībai, kas nebeigsies pēc šīs sezonas – to pagaidām prognozēt pāragri. Viļņas klubs vēlētos, lai vācu speciālists turpinātu darbu ar komandu arī nākamsezon, taču šāda vienošanās vēl nav panākta. Tāpat nav skaidrs, kā beigsies “Lietuvos rytas” sezona un kāda līmeņa Eiropas turnīros tā nākamgad spēlēs. No šiem faktoriem visticamāk arī atkarīgs, vai klubs uzrunās Jāni par iespēju palikt, un arī to, kāda varētu būt spēlētāja atbilde. Taču šobrīd priekšplānā ir citas galvassāpes. Draud palikšana bez lielā fināla...