Kā hokejs tika pie bullīša?
Dzīve ir paradoksu pilna. Man bija jāaizbrauc uz Vankūveru un tur jāsatiek kolēģis no Maskavas - Jevgeņijs Kuzņecovs, lai uzzinātu, kā padomju un krievu hokejs ticis pie bullīša.
Kā zināms, latvieši Harijs Vītoliņš I un Edgars Klāvs pēc Otrā pasaules kara bija tie vīri, kas krieviem mācīja spēlēt hokeju ar ripu. Līdz tam Krievijā zināja tikai bendiju vai krievu hokeju, bet kanādiešu hokejs 1945. gadā viņiem bija tukša skaņa. Kāpēc Maskava izvēlējās attīstīt kanādiešu hokeju? Tiešām nezinu.
Latviešiem pirms Otrā pasaules kara bija labākie panākumi hokejā, tādēļ uz Maskavu tika aicināti mūsu vīri, kas ierādītu visas riktes, kā arī palīdzētu krieviski iztulkot hokeja spēles noteikumus. Nu, lūk. Mūsējie maskaviešiem stāsta un rāda, bet treneris Arkādijs Černišovs lūdz paskaidrot, kā tad kanādiešu hokejā izpilda soda metienu.
Nezinu, kurš rādījis vai stāstījis, drīzāk otrais variants. Kad Černišovs izdzirdējis, ka slidojums ar ripu uz vārtiem ir kā bullim skrienot, viņš vaicājis, kā latviski sauc šo dzīvnieku. Ak, bullītis! Tā kā neko labāku nav spējuši izdomāt, Černišovs vieglu roku kļuvis par jaunā termina krustēvu.
Vai tā bija vai nebija? Iespējams, ka bija. Arkādija Černišova sieva taču arī bija latviete. Par Almu sauca.
+10 [+] [-]
Ātri gan mūsējie krieviem iemācija,kā tas hokejs ar ripu spēlējams, jo PSRS izlase jau 1951 gadā grāva Austrumvāciešus ar 23:2.
+10 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]