Klusais tirgus janvārī

„PSG” jeb liela brēka, maza vilna

Franču „PSG” ir kļuvis par vienu no redzamākajām figūrām tirgus placī. Vēlmju saraksts bija plašs, taču ambīcijas apmierināt īsti neizdevās. Cerēja uz Bekhemu – nesanāca. Cerēja uz Kakā un Pato – nesanāca. Kas sanāca? Aizsargs Maksvels, kurš netika pie vārda „Barcelona”, Alekss, kuram līdzīga situācija bija „Chelsea” un Tjagu Mota, kurš ir pārnācis no „Inter”. Šiem trijiem brazīliešiem piepulcējās vēl trīs vietējie kadri – Landre, Erdings un Le Kroms. Ja salīdzina ar vēlmju sarakstu, tad visnotaļ čābīgi, bet – likumsakarīgi. „PSG”, kurā tagad strauji tiek pumpēta Kataras nauda, nevar apgāzt futbola lielklubu nerakstīto evolūcijas likumu.

Patinam filmu atpakaļ. Londonas „Chelsea” un „Manchester City” ir spilgti piemēri tam ceļam, kāds ir jāiet katram klubam, kurš ir sagribējis no vienkārši laba Eiropas līmeņa kluba kļūt par t.s. grandu. Lai cik tev naudas arī būtu, sastāvs ir jāpastiprina pakāpeniski, jo spēlētāji, lai arī cik vilinošas nebūtu naudas summas, vispirms skatās uz līmeni. Līdz ar to ir jāiet soli pa solim, nevis uzreiz jāsapērk zvaigžņu armija. „Chelsea” sāka ar Veronu un citiem skaļiem, bet pabālējušiem vārdiem tobrīd, jo skaļie un mirdzošie nebija uzreiz gatavi sēsties Abramoviča pobedā. Tas pats ar „Manchester City”, kuriem nu vairs ir palikuši tikai 2 spēlētāji no tā brīža, kad klubs sāka grābstīties gar augstākajiem plauktiem veikalā. Ja būs nauda un panākumi, nav šaubu – arī Parīze būs galamērķis futbola pirmā lieluma zvaigznēm, taču tas evolūcijas posms ir vēl tikai priekšā.

Kas attiecas uz Bekhema neierašanos, tad šeit lielu lomu nospēlēja dažādi ar futbolu nesaistīti aspekti. Pirmkārt, bizness, kurā ASV labi sokas gan kundzei, gan pašam. Deivids Bekhems ir angļu šovbiznesa mafijas sastāvā, kopā ar tādu darboni kā Saimons Fulers, kurš ir labi iedzīvojies, lai neteiktu vairāk. Otrkārt, „PSG” Bekhemu uztvēra kā preču zīmi, nevis reālu palīgu. To Bekhems apzinājās, bet kādēļ gan viņam 36 gadu vecumā būtu jāpārceļas uz Franciju? Skaidrs ir viens – Deivids Bekhems ir palaidis garām savu pēdējo iespēju aizķerties augstākā līmeņa Eiropas(pasaules) futbolā, tāpēc mierīgi varam pavilkt svītru zem viņa karjeras.

Ielāpi no Amerikas

Deivids Bekhems nolēma palikt ASV, bet vairāki viņa cīņu biedri uz laiku ir atraduši pajumti Eiropā. Ja ir pieprasījums, kāpēc gan ne? Jau pa iemītu taciņu uz „Everton” devās Lendons Donovans, kurš uzkavēsies līdz martam. Līdzīga situācija arī ar komandas biedru „Galaxy” rindās Robiju Kīnu, kurš uz laiku ir atgriezies premjerlīgā, pārstāvot „Aston Villa”. Šis īres darījums ir zīmīgs no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, šoreiz Kīns nepateica savu standartfrāzi, kuru viņš saka teju katru reizi, kad ierodas jaunā klubā („Es jau kopš bērnības esmu sapņojis spēlēt šajā komandā...”)Otrkārt, šis Anglijā pavadītais laiks būs ļoti svarīgs, ja paturam prātā to, ka vasarā būs Eiropas čempionāts, kurā piedalās arī Īrijas izlase. Treškārt, „Aston Villa” sastāva ziņā vēl joprojām taustās tumsā, bet Kīns ir ienesis jaunas, pagaidām produktīvas vēsmas.

No ASV premjerlīgā ir atgriezies arī Tjerī Anrī, kurš ir nācis talkā „Arsenal”. Vengers izvēlējās iet pa jau iemītu taciņu, jo savulaik līdzīgi reanimēja Solu Kembelu. Ja reiz par nostalģiju, tad Sers Alekss Fērgusons ar āmurīti bija spiests izsist palīdzības komplekta stiklu, no pensijas saucot atpakaļ Polu Skoulzu. Nekādu citu papildinājumu nav, tāpēc varam Fērgusonu uzteikt par stingri paustās nostājas saglabāšanu. Tāpat pagaidu mājvietas Eiropā ir atraduši vēl vairāki MLS spīdekļi.

Grandi pauzē

Lai arī ārzemju mediji bija pārpilni ar skaļām baumām, tomēr līdz reāliem darījumiem tika reti. Tukša muca tālu skan. Nomierinājušies ir „Manchester City”, kuriem tikai viens papildinājums – Davids Pizarro no „Roma”, kurš ieradies uz īri. Interesanti, kam „Manchester City” tas vispār ir vajadzīgs, taču Mančīni nekad nesauktu spēlētāju no Itālijas, ja viņš netaisītos to pielietot.

Arī „Chelsea”, par spīti visām spekulācijām, bija salīdzinoši klusi, taču – produktīvi. Gerijs Keihils bija gards kumosiņš, līdz ar to var aizsiet baumu maisu, kas allaž ir bijis šim futbolistam pie kājām. Teju visi Anglijas klubi jau vairākus gadus bija nopietni interesējušies par šo „Bolton” centra aizsargu, taču „Chelsea” izrādījās izmanīgākie. Starp citu, Keihila un Terija duets laukuma centrā būs kā saldais ēdiens Kapello. Pašlaik visas pazīmes liecina par to, ka cīņā Anglijas izlases aizsardzības centru ir divi dueti. Favorīti ir Leskots un Jagielka, kuri pārbaudes spēlēs nodemonstrēja savu nekur nepazudušo saikni, kas saglabājusies no „Everton” laikiem. Izaicinātāji – Terijs un Keihils, kuri varēs noslīpēt savu savstarpējo sapratni. Iespējams, ka Keihils varētu skandālos iegrimušo Teriju arī paglābt...

Absolūti klusi bija abi Spānijas superklubi „Barcelona” un „Real”, mierīgs janvāris bija arī Minhenē. Itālijā notika rokādes savas valsts un pat savas pilsētas ietvaros, taču ļoti skaļu darījumu nav, vien pāris odziņas – Muntari no „Inter” uz „Milan”, Boriello no „Roma” uz „Juventus”, bet Palombo atgriežas apritē, nonākot „Inter”. „Milan” sakarā tika gaidīti interesanti pavērsieni, taču viņu piesardzīgā sarunu taktika attiecībā uz uzbrucēja iegādi, noveda pie tikpat piesardzīga darījuma, proti, īres tiesību iegūšanu uz Maksi Lopezu. Lopezam šī būs pēdējā iespēja pierādīt, ka viņš ir spējīgs spēlēt visaugstākās raudzes komandās, jo jau vēsturiski ir pierādīts, ka efektīvs viņš ir komandās, kas spēlē uz viņu. Atcerieties, cik neizteiksmīgs viņš bija Barselonā. Būs nobriedis?

Janvāra transfēru tēzes

Turīnas „Juventus” ekipējuma menedžeris šobrīd noteikti spļaudās, jo „Juventus” veica ļoti daudz darījumu, taču apgalvot, ka kāds no tiem uzlabos situāciju, nevar. Tieši otrādi – vairākus sev nevajadzīgus, taču labi pazīstamus, meistarīgus un spēlēt gribošus futbolistus izīrēja saviem konkurentiem. Izskatās pēc mazohisma...

Teju vai skaļākais darījums bija Roisa transfērs no Menhenglādbahas „Borussia” uz Dortmundes „Borussia”. Tiesa, reālā pāreja notiks vasarā. Šim darījumam svarīgs ir konteksts. Roisu ļoti vēlējās Minhene, taču palika ar garu degunu. Diezgan droši var teikt, ka Dortmunde pēc sezonas atvadīsies no Geces, kurš dosies dziļākos ūdeņos. Pirmie rindā jau atkal ir bavārieši, taču Dortmundei kabatā jau atkal ir sagatavota trīs pirkstu kombinācija...

Visproduktīvāk šo logu izmantoja rocīgā, taču ne sevišķi veiksmīgā „QPR” komanda, kurā mājvietu ir atraduši vairāki pazīstami futbolisti, piemēram, Sisē, Zamora, Taivo, Makeda...Viss jau būtu labi, taču, kamēr komandas kapteinis būs neviens cits kā vispusīgi, ne tikai pozitīvā nozīmē, apdāvinātais Bārtons, naivi ir cerēt uz lielām lietām laukumā.

„Sunderland” rindas ir papildinājis Veins Bridžs un Sotirios Kirgiakos, ar vēl treknāku svītru ievelkot „Sunderland” tik raksturīgās sastāva komplektācijas kontūras. Proti, spēlētāji, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav vairs vajadzīgi saviem slavenajiem klubiem, ir laipni gaidīti šajā klubā. Labs īstermiņa risinājums, taču nekas vairāk.

Šis janvāris ieies vēsturē ar to, ka punkts tika pielikts farsam jeb Hļeba „karjerai” „Barcelona”. Spēlētājs, kurš tika iegādāts par solīdu summiņu, tā arī vairāk par vienu sezonu nenospēlēja. Spāņu valodas nezināšana – tas bija trūkums, ko kluba vadība toreiz lūdza kompensēt...baltkrievam. Cik liela bija varbūtība uz pozitīvu iznākumu?

Prom no Anglijas ir devušies Pavļučenko un Bilaļetdinovs, kuri atgriezušies mājās. Pēdējais mohikānis – Andrejs Aršavins –, kurš tika siltā vietiņā pateicoties Krievijas futbolistu izķeršanai pēc Euro 2008, šķiet, ka agrāk vai vēlāk ies pa labi iemīto taciņu. Nevar krievu futbolisti iedzīvoties labos ārzemju klubos, nu nevar! Tiesa, dzīvē visam esot jābūt līdzsvarā, iespējams, tāpēc pretējā virzienā, proti, uz premjerlīgu, ir devis Pogrebņaks.

Kā paveras vaļā vārti, tā Itālijas A sērijā pilns pagalms ar latīņamerikāņiem. Atkal daudz pāreju, atkal bars jaunu, nezināmu futbolistu. Sezonas sākumā šo rindu autors veica aprēķinus, nonākot pie skaitļa 6,1. Tieši tik spēlētāju no šī kontinenta atrodas vienā A sērijas klubā. Šķiet, ka janvārī šī bilance nebūs diži mainījusies, jo visiem taču zināms, ka labākā manta nāk no Dienvidamerikas...