Pieci leģionāri un Ozoliņš

2014-01-02 13:47 Jānis Matulis

Pieci leģionāri un Ozoliņš — Marcels Hosa un Mikaels Telkvists vasarā pamatīgi svīda treniņos.
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Tā dažos vārdos varētu raksturot 2013. gada beigu Rīgas "Dinamo". Kad vezumu velk Telkvists, Hosa, Vilsons, Ščehura, Robinsons un Ozoliņš, tad viss notiek. Kad šis sekstets piebremzē, piebremzē arī viss "Dinamo" kuģis. Kā tas notika starp Ziemssvētkiem un Jauno gadu. Dažs skatītājs pat saskatījis, ka ar Džonsona atgriešanos "Dinamo" spēle atgriezusies tajā amplitūdā, kas beigās ļāva tikt pie Nadeždas...

Saprotams, ka pirmajā sezonā leģionāru īpatsvars "Dinamo" punktos bija liels. Vairums ieziemiešu bez pieredzes visu sezonu aizvadīt tik augsta līmeņa turnīrā kā KHL. Taču sestajā sezonā leģionāru īpatsvars ir tikpat liels, ja ne lielāks. Abi vārtsargi - leģionāri, Telkvists ar 1,65 ik spēlē ielaistajām ripām ir piektais labākais visā līgā. (Te hokeja pārzinātāji aicina paspiest roku arī vārtsargu trenerim Jurim Klodānam, kurš ar savu ārējo mieru radot vārtsargu brigādei labu gaisotni.) Komandas trīs rezultatīvākie uzbrucēji - Vilsons, Hosa, Ščehura - ārzemnieki, rezultatīvākais aizsargs ārzemnieks Robinsons. Un tikai vecais Ozoliņš tur līdzi leģionāriem. Tādas īsumā ir 2013. gada beigas.

Par ko, protams, vislielākie aplausi pienākas kluba GM Normundam Sējējam. Ka nepārredzamajā viesspēlētāju leģionā pratis izvēlēties pašus lietderīgākos. Ka trešo reizi uz Rīgu aicinājis Marselu Hosu. Un trāpījis desmitniekā. Manuprāt Hosa aizvada savu labāko sezonu Rīgā. Parādot, ka viņš ne tikai spēj iemest no sava punkta, bet māk arī gudri piespēlēt, ļaujot savam pāriniekam Vilsonam iemest tikpat daudz ripu un realizējot arī pēcspēles bullīti.

Ja kāds teiktu, ka Kails Vilsons ir latvietis Mārtiņš Vilsons, es to pieņemtu. Jo šis puisis spēlē mūsu hokeju. Gudru, tehnisku, ar piespēli, ir viltīgs. Iespējams, ka no visiem kanādiešiem/amerikāņime, kas bijuši "Dinamo", vistuvākais mūsu hokejam.

Ščehura varbūt tāds gluži nav, taču Sējējs un treneri prata novērtēt Pola spējas. Un Ščehura uz sevi liktās cerības attaisno. Vajag komandai centra uzbrucēju, esmu centrs, vajag malējo - varu spēlēt arī malā. Un kas nav mazsvarīgi - spēlē Rīgā ne tikai par naudu vien, ko pierāda vairāki mači, kad Pols gāja laukumā ar lauztu pirkstu.

Robinsons? Pēc spēles manieres īsts mūsējais. Ar labu piespēli, normālu metienu, ar labu laukuma un partneru izjūtu.
Sedlāčekam atzinības ticis mazāk, taču, kad čehs laists vārtos ne jau tikia tad, kad tāpt zināms, ka neuzvarēsim. 6:4 pret SKA un 3:4 bullīšos Pēterburgā, 4:2 Doņeckā, 4:1 Novosibirskā, 3:2 overtaimā pret Magņitku un 4:3 arī papildlaikā pret "Jugra". Cienīgs otrais numurs.

No pašmāju puikām Ozoliņam piebalsot mēģinājis Indrašis. Miks nu jau vairs nespēlē junioru hokeju. Pamaz spēlējot, bet visaugstāk no otrā ešelona dinamiešiem mikromaču vertējumā ticis Bukarts. Neesmu treneris, taču prasmīgam trenerim jāmāk no tāda uzbrucēja izspiest visu sulu.

Par pašmāju aizsargiem atsevišķs stāsts. Viņi visi ir pietiekami laba līmeņa aizsargi un ar savām funkcijām tiek galā. Ja ir divi vairākuma realizētāji (Ozoliņš, Robinsons), tad pārējiem loģiski, ka punkti krājas sliktāk. Taču vismaz pieciem aizsargiem no "Dinamo" jābūt Soču olimpiskajā aptverē. Bez Ozoliņa - arī Reķis, Pujacs, Sotnieks un Krišjānis Rēdlihs.

Pirms sezonas vairāk biju gaidījis no Kuzmenkova, taču, saprotams, ka no Baltkrievijas dīķa nav tik vigeli uzreiz ielēkt KHL. Dīvaini, bet Begovam no MHL tas izdevies pat vieglāk. No pusjaunajiem uzbrucējiem pie Hosas un Vilsona itin labi jūtas Upītis. Sezonas sākumā likās, ka arājs būs Skvorcovs, taču ar cīņassparu vien nepietiek, lai spēlētu KHL. Tas pats attiecas arī uz Bičevski.

Nezinu, vai treneri neprot atrast vietu Cipulim, vai arī viņš pats ārzemnieku dominantē nejūtas komfortā, taču kaut kas ir pazudis. Man mazliet neizprotams ir Džeriņš. Komentētāji slavē, bet cipari diez kādi nav... Labi, Andris dažus no tiem dabū, spēlējot mazākumā, taču arī vienādos sastāvos sastāvā esošais labākais pašu centrs ir mīnusos. Tāpat kā Ņiživijs. Kaut kas nav labi.

Varbūt Pavlovu vairs par debitantu nebūtu solīdi saukt, taču hokejā pati grūtākā esot otrā sezona meistaros. Pavlovs spēlē daudz un labi. Vēl labāk būtu, ja, viņam esot laukumā, nebūtu visvairāk zaudēto vārtu (26).
Bet kopumā "Dinamo" Arta Ābola vadībā spēlē solīdi. Tā turpināt! Un Nadeždu nomainīt pret Gagarinu!

Hokejisti tabulā rindoti pēc tā, kuram labāka uzvarēto un zaudeto mikrmaču starpība. Pēdējiem sešiem pārāk maz spēļu, tāpēc viņi aiz pārējiem.

"Dinamo" sestā sezona

Uzvārds	spēles	mikromači	vārti mikromačos	punkti(vārti+piespēles)	lietderības koeficients
1. Hosa	38	22:7	51-22	33 (16+17)	+12
2. Vilsons	38	21:7	51-24	39 (16+23)	+14
3. Ozoliņš	38	19:6	43-22	18 (4+14)	+6
4. Telkvists	30	19:11	68-53	93.8%	1.65 ripas
5. Ščehura	38	16:8	32-22	22 (12+10)	+7
6. Bukarts	23	8:2	12-3	9 (2+7)	+7
7. Robinsons	38	14:9	45-28	20 (7+13)	+10
8. Indrašis	37	14:10	29-22	21 (9+12)	+9
9. K. Rēdlihs	26	8:4	15-9	4 (3+1)	+6
10. Polāks	9	5:1	10-1	3 (0+3)	+2
11. Haščāks	17	5:1	10-5	5 (2+3)	+4
12. Skvorcovs	27	5:2	5-3	1 (0+1)	+4
13. Sedlāčeks	8	5:3	29-23	91.6%	2.70 ripas
14. Upītis	24	4:2	10-6	4(1+3)	+1
15. Pujacs	34	12:11	27-21	2 (1+1)	+8
16. Cibuļskis	12	3:2	8-7	1 (1+0)	+3
17. Begovs	11	2:1	2-1	1 (1+0)	+1
18. Bičevskis	12	2:1	2-1	1 (0+1)	+1
19. Ņiživijs	27	8:8	14-13	10 (2+8)	-8
20. Meija	24	7:7	9-7	7 (3+4)	+6
21. Laviņš	9	2:2	7-7	1 (0+1)	+2
22. Cipulis	26	7:8	11-15	5 (3+2)	-1
23. Sotnieks	37	10:12	19-22	6 (2+4)	+6
24. Reķis	34	9:11	14-18	3 (0+3)	+4
25. Pavlovs	38	8:10	23-26	12 (4+8)	+5
26. Kuzmenkovs	24	1:3	2-4	1 (0+1)	-2
27. Džeriņš	31	4:10	8-15	6 (4+2)	-3
Sarkanis	2	1:0	1-0	1 (0+1)	+1
J. Rēdlihs	4	1:0	1-0	0 (0+0)	0
Siksnis	4	0:0	0-0	0 (0+0)	0
Džonsons	2	0:1	0-1	0 (0+0)	-1
Siksna	2	0:1	0-2	0 (0+0)	-2
Porejs	1	0:1	0-2	0 (0+0)	-1