Ja satiekat Lundmarku ... lidostā

Treneri pa pāris reizēm pie videomagnetofona izmaluši cauri abu spēļu galotnes. Tur bijis redzams, kas nav paveicis savu darbiņu, kas palaidies. Personāži spilgti. Jums, protams, interesē uzvārdi. Komandā to zina, bet kopējai lietošanai nosauksim šos bēdu brāļus par ērikiem. Kas viņiem raksturīgs? Nu, pirmais – taisnošanās. „A es domāju, ka tur neviens nebūs...” Apmēram tā viens Ēriks ir atbildējis uz jautājumu – klau, kas tevi dzina uz priekšu, uz centra pusi, ja tajā pašā laikā tavs sedzamais spēlētājs iznira mūsu vārtu priekšā? „Tur nebija nekas cits kā pašdarbība”, secina komandas menedžeris Normunds Sējējs. „Elementāra disciplīna, ko prasīja treneris, bet ko spēlētājs neiezdarīja. Šajā līmenī divi neapdomīgi soļi pa labi vai pa kreisi un tavs pretspēlētājs jau stāv pie taviem vārtiem ar paceltām rokām...” Ak, jā – par treneri, runājot. Vienā no citiem rakstiem ieminējos, ka no malas izskatījās dīvaini, ka mačā pret Ņeftehimik galvenais paņēma 30 sekunžu pārtraukumu un demonstratīvi negāja pat tuvumā saviem spēlētājiem. Līdzjutējs prasa – ko ta’ ņem, ja nerunā? Atbild pats ņēmējs Rautakalio: „Tā nebija demonstrācija. Bija pārmetiens un šī maiņa uz laukuma jau bija pastrādājusi labu laiku. Taktisku apsvērumu dēļ taimauts bija vajadzīgs, lai viņi ievilktu elpu. Ja es tajā brīdī sāktu viņiem kaut ko skaidrot, zinu kā hokejists – tas nepalīdz. Nogurušiem prātiem un kājām tā ir tikai papildus slodze. Mana mutes virināšana tajā konkrētajā epizodē bija lieka – viņiem vajadzēja vienkārši ievilkt elpu, nevis trenera runas.”

Vaicāts par gaidāmajām izmaiņām, kas var skart komandas sastāvu, menedžeris Sējējs nesaka ne - jā, ne – nē, kas nozīmē – jā. Tirgus pagaidām pliekans, taču Normundam kaut kas prātā grozās... Starp citu, ja šajās dienās lidostā uzskrienat virsū Džemijam Lundmarkam, kas nopircis biļeti uz Ameriku, neburiet stāstu – uzbrucējam savainots plecs, ātrāk kā pēc divām nedēļām viņš uz ledus tāpat nevarēs iziet. Tā kā teju, teju gaidāma lielā izlašu pauze vai pārtraukums KHL čempionāta kalendārā, tad komanda atļāva kanādietim apraudzīt ģimeni. Tomēr Sējējs šajās dienās cepas arī par citām lietām: no KHL lielā galda viņam tā kā mēģinājuši sabraukt augumā par tiesnešu nolamāšanu Popradā. Strīpainie uzrakstījuši pie spēles protokola dažas piezīmes – sak, Dinamo galvenais menedžeris mūs apsaukāja... „Zini, man bija mērs pilns tajā vakarā... Pēc tam ar vēsu prātu, novērtējot maču un patinot filmu atpakaļ, sapratu – jā, ne visos gadījumos man bija taisnība. Tāpat kā katras komandas spēles kvalitātes prasa pilnveidošanu, tā arī tiesnešiem ir jārūpējas par savu kvalifikāciju. Sezonas sākumā biju nosūtījis līgai vairākas mūsu maču video epizodes ar jautājumu – vai tas šajā konkrētajā situācijā no tiesnešu puses bija pareizs lēmums? Viņi tos diskus nemet miskastē, godprātīgi izskata un dod savu vērtējumu. Zini, kāda bija visbiežāk lietotā atbilde – suģja ošibsja (tiesnesis kļūdījās – krievu val.)... Viņiem tā ir kļūda, mums – neiegūti punkti tabulā.”

Pēc uzvaras pār Jugru, kas bija Krisa Holta labākā spēle Rīgas Dinamo kreklā, droši vien negulēta nakts varētu būt vārtsargu trenerim Sergejam Naumovam. Izlolojis plānu, kā rotēt vārtsargus gaidāmajās četrās spēlēs, Serjoga piedāvāja rīt Liepājā sākt maču ar Māri Jučeru. Tas vēl bija pirms Jugras vakara... Ko darīt tagad? Acīmredzams, ka Holts sērfo, viņa emocijas šobrīd prasa konkrētu aprūpi un pielietojumu, acis deg... Komandai arī atbildība – no vienas puses Jučers atgriezīsies sev zināmā laukumā, sienās, uz ledus un vārtos, no otras – Holts ir formā. Viņš pats neprasīsies uz maiņu, gatavs spēlēt jebkurā brīdī. Var, protams, ar Māri trāpīt, bet iztēlosimies – kas notiks, ja nesanāks? Tad abiem būs dūša ceļgalu rajonā... Ārkārtīgi pikanta izvēle.