Leiši ir parādā Jānim Blūmam!
Spekulāciju pamatotību par to, ka Eiropas basketbola čempionāta finālturnīra Lietuvā dalībnieku skaits palielināts no 16 uz 24 komandām, pateicoties lielākoties Latvijai un Polijai, kuru līdzjutēji tika gaidīti čempionāta skatītāju vietu un rīkotāju maciņu aizpildīšanai, vismaz pagaidām Latvijas līdzjutēji nav attaisnojuši. Ja nu kāds līdzjutējs no mūspuses tur parādīsies, tad galvenokārt pateicoties Jānim Blūmam.
Pirmā aizvadītā Latvijas izlases spēle pret Franciju šā gada Eiropas čempionātā atnesa ne tikai zaudējumu, bet arī apziņu, ka gluži metama zemē šī izlase nav. Atšķirībā no divus gadus veciem notikumiem, kad „Tagad vai nekad” autori no uzpūstām ambīcijām pamazām arvien vairāk atgādināja gaisa balonu, kam beidzas degviela, šī izlase ar 11(!) šādu sacensību debitantiem savas akcijas var tikai celt.
Tas notika jau pirmajā spēlē. Latvija vienmēr tradicionāli labi spēlējusi pret individuālu talantu pilnām komandām, kuru dalībnieki īpaši necenšas piekopt komandas spēli. Kā tādām vienībām veicas, nesen Jelgavā, pilnā apjomā saņemot mācību un svētību Eiropas meistarsacīkstēm, izbaudīja briti. Un pret spīdekļiem pārpilno Franciju pēdējā laikā ar panākumiem spēlējušas gandrīz visas sieviešu un vīriešu Latvijas izlases.
Atgriežoties pie tēmas, pēc kolēģa nostāstiem pirmo Latvijas izlases spēli Šauļos vakar noskatījās apmēram 150 fanu no Latvijas. Krietni mazāk par leišu cerēto. Nez vai šodien dienas vidū gaidāms vairāk. Tomēr fakts, ka Latvijas izlase izskatījās pieklājīgi uz mūsu grupas favorītu fona, ko apliecina arī neraksturīgi mazais kļūdu skaits mūsējo izpildījumā (11), turklāt vinnēta cīņa zem groziem (30:29), var aizvilināt uz Šauļiem vēl kādu latviešu līdzjutēju, kurš par katru cenu nealkst skatīties pasaules vieglatlētikas čempionāta sacensības bez mūsu sportistu dalības finālsacensībās, „Dinamo” bakstīšanos pa pirmssezonas pārbaudes turnīriem vai bezcerīgo futbolistu cīņu pret gruzīniem. Turklāt Šauļi ir tuvāk kā Ukraina, Gruzija vai Dienvidkoreja.
Ar šādu spēli varbūt nevar rēķināties ar kādām plānotajām uzvarām, tomēr neliek justies pazemotam, ka esam dzimuši Latvijā. Visi taču saprot, ka šoreiz tā ir Dāvida cīņa pret Goliātu. Un tādas spēles rada lepnumu, ka arī mēs varam.
Tāpēc varbūt vēl kāds līdzjutējs arī aizklīst līdz Šauļiem vismaz svētdien, lai paskatītos, kā rūdās mūsu basketbola tuvākā nākotne. Tomēr vislielāko pateicību tādā gadījumā leišu organizatori būs parādā Jānim Blūmam, kurš francūžu grozā pirmajā mačā salādēja 32 acis, par vienu vairāk kā NBA spīdeklim Tonijam Pārkeram! Līdz „hokeja pavasara” masām un kaut vai līdzjutēju pūļiem uz Eiropas meistarsacīkstēm Spānijā vai pirms diviem gadiem uztūnētās izlases skatīšanai klātienē vēl tālu, taču ar kaut ko jāsāk. Izlase ir sākusi labi, bet Blūms ir kļuvis par loģisku komandas līderi. Svētceļnieku pūļus Šauļu virzienā šogad gaidīt ir velti, tomēr, ja, pateicoties Jānim, Šauļos tiks iemānīta kaut desmitā daļa no cerētā latviešu pulka, organizatoriem Jānim būs jāklāj galdiņš smalkākajā Šauļu restorānā. Un gan jau Blūms neaizmirsīs arī par saviem ieroču nesējiem – ir pelnījuši.
+3 [+] [-]
Neliekas kaut kā par agru nolikt mūsējos?
+11 [+] [-]
"Āzens ir parādā sportaavize+!", ar muļķībām aizņem ēteru.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
Diezin vai Lietuva ir tā valsts, kas motivēs cilvēkus ņemt atvaļinājumu, lai daļu no viņa pavadītu basketbola hallē, jo citā brīdī nedz pludmale sanāks, nedz paslēpot... Spēles trijos un piecos, tā kā ar īso dienu ar tā ir kā kur nu vēl ja jāstrādā līdz pieciem. Bet tas jau žurnālistus neinteresē.
[+] [-]