Kaislības ap karogiem

Lai nu paliek šoreiz tādi "domu graudi" kā Polijas 1. līgas klubu čempionāta sacensību salīdzināšanu "kā Krievijā" un tamlīdzīgi, kā arī dažādas politiskas un nacionāla rakstura aplamības. Kaislību kurinātāji laikam nav pamanījuši (vai nemaz nezina un negrib zināt) vienu elementāru lietu - spīdveja klubos, tāpat kā, piemēram, sporta spēļu komandās, brauc dažādu tautību un valstu pārstāvji, tā ka citu valstu karogu parādīšanās klubu sacensību laikā tribīnēs visā pasaulē sen vairs nav nekas neparats. Gluži otrādi - šādi vietējie līdzjutēji izrāda savu atbalstu un simpātijas komandas leģionāriem, kuri savukārt šādu uzmanību ir izpelnījušies ar savu sniegumu laukumu vai - šajā gadījumā - mototrekā, turklāt spīdvejā tas vēl saistās arī ar risku.

Daugavpils "Lokomotīves" rindās ir četri leģionāri no Krievijas, pa vienam no Polijas, Somijas un Dānijas, taču pašreiz sastāvā ir trīs krievu puiši (drīz būs arī ceturtais) un vienīgais polis. Kāds ir brāļu Lagutu (īpaši jau Grigorija) un Považnija ieguldījums komandas sniegumā, tas nevienam nav jāskaidro un tāpēc, viņus īpaši atbalstot, daži līdzjutēji atnes līdzi ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas karogus (dažam līdzjutējam ir pat abi!). Tas ir tikai normāli. Tieši tāpat nekā nav nosodāma nav faktā, ja citas valsts pilsonis, dzīvodams, ārzemēs, šādi atbalsta sporta sacensībās savu tautieti. Latvieši, kuri dzīvo ārzemēs, dara tieši tāpat un tas ir tikai apsveicami. Savulaik "Loko" brauca ukrainis Igors Marko lai viņam vieglas smiltis) un tribīnē varēja redzēt Ukrainas karogus, vēl agrāk bija poļu karogi par godu Adamam Skurņickim, ja kādā no šās sezonas mačiem parādisies soms Kauko Niemimens vai dānis Čārlijs Gjedde (traumas dēļ varbūit tikai sezonas beigās), tad nebūs nekāds brīnums, ka redzēsim arī Somijas un Dānijas karogus. Kas tur ārkārtējs? Ārzemju sportistam taču ir patīkami redzēt savas valsts karogu, tas tikai vairo tā apņēmību un vēlmi rādīt vēl labāku sniegumu un tas tikai nāk par labu mūsu komandai. Tā ka brēkšana ir pilnīgi liela un pat aplama. Ko lai dara, ka mums ne basketbolā, ne futbolā nav ieviesusies ārzemēs diezgan populārā tradīcija atnest līdzi savas komandas iecienīta un iemīlēta leģionāra valsts karogu. Starp citu, pēdējā LBL čempionāta spēlē BK "Barons" fani bija veltījuši īpaši plakātu savas komandas centram Aleksejam Zorinam un tas bija rakstīts arī krievu valodā. Visu cieņu - tā ir attieksme pret savas komandas spēlētāju, ko tas acīmredzot as savu spēli nopelnījis līdzjutēju acīs un viņam noteikti bija patīkami šādu sev veltītu tekstu lasīt.

Savulaik NHL laukumos parādījās Latvijas karogi par godu Artūram Irbem un Sandim Ozoliņam, tagad droši vien tie ir redzami spēlēs ar Kārļa Skrastiņa piedalīšanos. Anglijas Premjerlīgā futbolā savulaik Latvijas karogi bija redzami "Southampton" mājas spēlēs, kad šajā klubā viens no līderiem bija Marians Pahars. Kas būtu slikts, ja, piemēram, Rīgas "Dinamo" spēļu laikā būtu kāds slovaku vai Kanādas karogs, kā arī ārzemju spēlētāja valodā rakstīts vēlējums (daži jau bija)? Tie, kas šādā veidā prot novērtēt savas komandas leģionāru devumu katrā ziņā ir daudz lielāki arī savas zemes patrioti nekā tie, kas uz katra stūra skaļi bļauj, ka tādi ir. Tā ka citu valstu karogi tribīnē klubu sacensību laikā nav ne tikai kaut kas nosodāms, bet gan gluži otrādi. Ja arēnā ir valsts izlase - tad, protams, ir pavisam cita runa un tas jau arī ir cits temats. Starp citu, kad Daugavpilī pirms vairākiem gadiem pirmo reizi risinājās Pasaules kausa kvalifikācijas sacensības spīdvejā un starp dalībniecēm bija Krievijas izlase, tad pilnās tribīnes bija "krāsotas" Latvijas karoga krāsās un varēja manīt tikai dažus maziņus Krievijas karogus. Patīk tas vai nepatīk, bet šīs valsts komandai kaut vai Daugavpils ģeogrāfiskās atrašanās un vēstures dēļ tur būs līdzjutēji, kas arī nav nekas nosodāms un pasludināms gandrīz par noziegumu. Jāizglītojas arī līdzjušanas ziņā.