Indriksona sapnis piepildās?

Savulaik, izteikdamies par konkurenci Latvijas futbola virslīgā (toreiz bija ne tikai izteikts trijnieks, bet vēl arī Daugavpils "Dinaburg"un FC "Rīga"), Latvijas futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons patiešām teica, ka viņa sapnis ir piedzīvot laiku, kad virslīgā arī priekšpēdējā vai pēdējhā komanda varēs atņemt punktus vai pat uzvarēt kādu no līderiem. Šā gada virslīgas čempionāta sākums ir tik tuvu Indriksona un visu futbola līdzjutēju sapņa piepildīšanai kā neviens cits. Komandas ir aizvadījušas tikai pa 6-7 spēlēm, bet jau nav nevienas komandas, kas nebūtu piedzīvojusi zaudējumu un jau nav nevienas komandas, kurai nebūtu vismaz triju punktu, bet bez uzvarām pagaidām ir tikai viens no virslīgas debitantiem "Metta/LU", taču arī šai komandai pirmā uzvara nav aiz kalniem. Reti pirms kuras spēles - īpaši vēl atceroties aizvadītās kārtas spēļu rezultātus - var pilnīgi droši teikt, ka uzvarēs tā vai cita komanda. Viss kaut kas var notikt... Cits jautājums - cik ilgi turpināsies "viss kaut kas var notikt."

Lai izdarītu secinājumu par sapņa piepildīšanos, ir jāpagaida vismaz līdz otrā apļa beigām. Sezonas sākumā, kamēr komandas vēl nav iespēlējušas, bet laukumi vēl nav vasaras kondīcijā, turklāt īpaši vēl tad, ja liela daļa spēļu notiek mazāka izmēra mākslīgajos laukumos vai pat hallē, pārsteigumu vienmēr ir vairāk. Nepieciešamas 7-8 spēļu kārtas vai pat nedaudz vairāk, lai viss sāktu nostāties savās vietās. Tagad taču neviens neriskēs teikt, ka virslīgas debitanta un šīs sezonas lielākā (un patīkamākā) pārsteiguma Jūrmalas JPFS/"Spartaks" atrašanās līderu grupā (četras uzvaras pēc kārtas - pēc trim zaudējumiem pirmajās trijās spēlēs! - šosezon vēl nav guvuši neviena cita komanda!) ir patiešām šīs komandas vieta, neviens neapgalvos, ka skontieši, kļuvusī par līderiem, ir tajā vietā, kurā tiem arī pēc snieguma vajadzētu būt, kā arī neviens neteiks, ka Liepājas "Metalurga" pašreizējā 6. vieta turnīra tabulā ir likumsakarīga. Jau pēc nākamās spēļu kārtas 2. maijā var notikt vairākas vietu maiņas. Saniknotā Daugavpils "Daugava" savā laukumā spēlēs ar nupat Liepājā uzvaru guvušo Gulbeni, spartakieši savu uzvaru sēriju centīsies pagarināt Jelgavā, taču jelgavnieki nupat uzvarēja Ventspilī, čempioni ventspilnieki pēc zaudējuma savā laukumā Jelgavai dosies ciemos pie FC :"Jūrmala", kas iepriekšājā spēlē sagrāva Daugavpils komandu. Ej nu tagad pasaki, kurā spēlē kurš uzvarēs... Viss skaidrs tikai spēlē starp "Metta/LU" un "Skonto FC"? Teorētiski skontiešiem vajadzētu uzvarēt, bet steigties ar derībām nevajadzētu arī attiecībā uz šo spēli.

Vai sapnis piepildās, ir jāpagaida ne tikai sezonas sākumam raksturīgi pārsteigumu dēļ, bet arī tāpēc, ka vairākās komandās - tajā skaitā sezonas lielākā pārsteiguma "Spartaka" rindās - spēlētāju vasaras pāreju laikā var notikt būtiskas pārmaiņas ir tās var ieviest būtiskas pārmaiņas spēku samēros čempionāta otrajā daļā. "Nav problēma, sameklēt vairākus mūsu virslīgas līmenim puslīdz labus leģionārus, daudz lielākā problēma ir sameklēt pietiekami daudz virslīgas līmenim atbilstošu pašmāju futbolistu," pirmo reizi šādu secinājumu savulaik dzirdēju no tagadējā Rīgas "Daugavas" galvenā trenera Jurija Popkova, bet pēc tam to ir atkārtojuši gandrīz visi virslīgas klubu treneri. Tā ir problēma un nedrīkst izlikties to nemanām. Diezgan uzskatāmi uz to norāda arī "Spartaks", kaut gan līdzīgi sastāvu kompelktē vēl dažas komandas - proti, kolumbiešu un ganiešu jaunekļi ir parāki par daudziem jau it kā stabiliem mūsu virslīgas spēlētājiem... Ko spartakieši darīs tad, ja vasarā 2-3 labākie leģionāri aizbrauks uz citu valstu klubiem? Laikam jau to vietā sameklēs citus tamlīdzīgus leģionārus. Pašiem izaudzināt savu spēlētāju (uz spartakiešiem kā uz vēl pavisam nesen izveidotu komandu tas attiecas vismazāk, taču gribas cerēt, ka "Spartaks" nekļūs pat ārzemju spēlētāju masveidīgu pārcelšanās punktu - viena "porcija" aizbrauc, cita atbrauc un tā tas notiek reizi pēc reizes, bet gan taps par stabilu vērtību Latvijas futbolā un komandu, kurā izaugs vai pilnveidosies pašmāju futbolisti) ir daudz grūtāk un tas prasa daudz vairāk laika un pūļu nekā uzaicināt leģionāru, kas pēc Eiropas fubola cenām nav dārgs, bet pilnīgi derīgs Latvijas virslīgai un var pat būt šeit par vienu no labākajiem. Un vēl pat nopelnīt var, ja izdodas to sezonas vidū vai pēc sezonas iekārtot labākā un bagātākā komandā. Tas jau ir pavisam cits temats, tam nav tieša sakara ar sapņa piepildīšanos, taču sapņa piepildīšanās noteikti būs ātrāka, ja ātrāk un mērķtiecīgāk audzināsim paši savas futbola rezerves. Varbūt pat upurējot kā pašmērķi tūlītēju rezultātu un neliela kumosa pakampšanu, iekļūstot Eiropas kausu izcīņā.