Negaidītie treknie gadi

Sena patiesība vēsta, ka pie pilnas siles uzrodas arī ēdāji. Tomēr bada laikos, kad vēders ir tas kungs visaugstākais, neviens nav ieinteresēts dalīties. Brīdis ir vēsturisks, jo Latvijas sporta trīs oligarhi – basketbols, futbols un hokejs – ir sākuši raukt degunus un rādīt ar pirkstiem...regbija virzienā. Kuluāros šobrīd ir vērojama neizpratne šo trīs vareno sejās, kas pavadāma ar diezgan atklāti izskanējušo frāzi: „Kā pie viņiem nonāca mūsu piķis?” Aizmetņus tam ir jāmeklē krietni pirms regbija – 7 iekļaušanas olimpiskajā programmā. Pirms 10 gadiem, kad jau tika aizdedzināts pirmais sērkociņš vienotai kritēriju izstrādei visiem sporta spēļu paveidiem. Jau toreiz regbija funkcionāri pie galda neklusēja, ceļot galdā savus priekšlikumus. Kā tagad smej dažs labs Latvijas regbija funkcionārs, tad vainīgi ir paši Latvijas sporta titānus pārstāvošie pārstāvji, kas vairāku gadu garumā, piedaloties kritēriju izstrādē, nebija tā īsti iedziļinājušies ne kritēriju būtībā, ne citu sporta veidu aktivitātē kritēriju izstrādē, vērojot notikumus no augšas. Tagad pēkšņi ir parādījusies interese – sak, kā tas tā varēja notikt?

Šajās dienās Latvijas regbija rīkotāji murrā kā runči, jo beidzot ir atmaksājies pacietīgais darbs vairāku gadu garumā. Ir tāds cilvēks Māris Šmits, kuram regbijs ir nevis darbs vai dzīvesveids, bet – diagnoze. Tieši viņš aktīvi piedalījās visās publiskajās diskusijās, sēdēs, padomēs un vēl daudz kur vairāku gadu garumā. Būdams Latvijas Sporta federāciju padomes sastāvā, viņš pacietīgi un neuzkrītoši vilka deķi uz savu, proti, regbija pusi, līdz, sagaidot iekļaušanu olimpisko spēļu programmā, atvilka pavisam. Kā SA+ noskaidroja, par labu pamatu šādam Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam kalpo arī pirms pāris gadiem Latvijas sporta ķēķim pārskrējusī Inguna Sudraba, kuras atzinums par situāciju ap regbija papīriem bija krietni glaimojošāks nekā citiem, kur jautājuma zīmes nācās savilkt vairāk. Īsumā – naudu var dot, gan jau apsaimniekos.

Kirovs Lipmans nobirdināja pa kādai gaužai asariņai, uz pirkstiem izskaitot un parādot, cik izlases viņam ir jāsūta uz pasaules čempionātiem, tāpēc vajadzētu mazliet vairāk naudiņas. Pirkstus parādīja arī regbijs, uzskaitot 6 izlases, kuras reprezentē Latviju starptautiskajā arēnā – par to arī pienākas nauda. Tas tā – no vienlīdzības viedokļa. Vieta pasaulē? Esam turpat, kur futbols! Tā, ja labi padomā, var uzskaitīt vēl ilgi, ko arī regbijs izdarīja. Cita lieta, ka šie salīdzinājumi ir tas pats, kas salīdzināt pirkstu ar...Tomēr šajā gadījumā IZM to ir izdarījusi, par ko dažs var berzēt rokas, cits – vicināt tās dusmās. Un kā lai nevicinās, ja uz vieniem svara kausiem tiek nostādīts profesionālais sports ar amatieru sportu, virsroku ņemot amatieru.

Nauda – tas ir labi, bet jautājums – kā tērēt? Šajā gadījumā ir jāieskicē regbija federācijas budžeta sastādīšanas modelis, kas ir visai interesants. Proti, vispirms tiek sastādīts budžets, kas šogad ir lēšams 250 tūkstošu latu apmērā, bet pēc tam atliek vien tāds sīkums – tiek sākta līdzekļu vākšana... Būtībā – aprēķinājām, cik mums vajag, tagad varam sākt domāt, kur to visu dabūt. Nepilni 67 tūkstoši ir kā sniegs jūlijā, jo kā izrādās, aprēķinātās summas daudzums bija negaidīts pārsteigums arī pašai regbija saimei. Kur tie tiks tērēti? Visam, kas ir uz federācijas pleciem. Varbūt, ka pat izdosies atļauties tādu prieku, kā neitrālu tiesnešu piesaiste no Lietuvas vismaz izšķirošajām Latvijas čempionāta spēlēm, citādi šausmīga ir situācija, kad pusfināla spēli tiesā otra pusfināla uzvarētājs...Interešu konflikts ir saskatāms pat no kosmosa. Iepriekš federācijas prezidents Juris Silovs allaž ērti atšaudījās ar finanšu trūkumu, un nebija jau melots, taču tagad būs jādomā radošāk.

Kuluāros izskan bažas par šīs solīdās summiņas izlietojumu. Proti, agrāk federācija visai īpatnēji aizdeva un aizņēmās naudu, pārliekot no vienas kabatas otrā, bet beigās vēl paliekot parādā...pati sev jeb tā laika federācijas prezidentam. Runā, ka rokas berzēt tagad varot bijušais federācijas prezidents Andris Deniņš, kuram federācija esot parādā, bet nu tai ir parādījusies nauda. Tiek mēļots, ka Silovam esot vienošanās ar Deniņu, ka „parādsaistības” tiks dzēstas, taču tās visas ir tikai spekulācijas, kurām vērā ņemamu pierādījumu nav.
Tāpat naivi būtu cerēt, ka lielāko atbalstu saņems regbijs – 7, kurš galvenokārt jau arī noteica summas, ko saņems regbijs, apmēru. Jo tieši šis regbija paveids, nevis klasiskais regbijs, ir iekļauts olimpiskajā programmā. Lieki piebilst, ka rūdītajiem regbija vilkiem Latvijā (tāpat kā visā pasaulē) pret šo paveidu ir tāda pati attieksme kā pret bezalkoholisko alu vai gumijas sievietēm, taču pēc loģikas prasītos pirmo pabarot to vistu, kura dēj olas.

Skaidrs ir viens – vistas IZM kūtī turpinās rādīt izdētās olas, cenšoties pierādīt, kuras izspiest bija grūtāk, par kurām – jāsaņem vairāk barības. Šodien regbijs svin, bet rīt jau var būt citi varoņi, vecos aizmirstot. Pagaidām citi sporta veidi pie tā strādā. Vai sastrādās un izstrādās? Zinot, kā pie mums kārto lietas, viņiem ir visas iespējas.