Pirms 10 gadiem. Valtera "talantu laboratorija" Nr. 1

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr.222 (2000. gada 21. februāris - 27. februāris)

Valda Valtera pirmā „talantu laboratorija”

Pirms 1999./2000. gada sezonas Latvijas čempionvienību basketbolā pameta tās ilggadējie līderi. „„Mūsu LBL čempionāts būs nevis šis, bet gan nākamais, jo komanda ir perspektīva,” teica Valdis Valters. Pagājuši pieci mēneši, un tagad aina zīmējas jau pavisam citāda - „broču” perspektīvie jau domā par studijām Amerikā, bet pa to laiku viņu vietas pamazām pārņem pieredzējušie. Un mērķis ir skaidrāks par skaidru: mēs atkal gribam būt čempioni!” Tikko kā palīgos Jumiķim, Vaikulim, Janičenokam, Šķēlem, Blūmam un Ciprusam no „LainERS” uz „bročiem” pārceļojis arī „jaunais un talantīgais” Igors Miglinieks.

Valdis Valters 1999. gada septembrī: „No šīs komandas šosezon lielus rezultātus nevar prasīt. Mūsu LBL čempionāts būs nevis šis, bet gan nākamais, jo komanda ir perspektīva. Mūsu trumpis varētu būt ļoti aktīva un ātra spēle. Kā arī liela vēlēšanās uzvarēt, jo jaunajiem basketbolistiem vienmēr ir lielāka motivācija.”

Valdis Valters 2000. gada februārī: „Sezonas sākumā es taču teicu, ka septiņus mēnešus mēs iespēlēsimies, bet tad galvenais uzdevums būs uzvara Latvijas čempionātā! Viss rit pēc plāna. Palikuši tikai divi mēneši, tāpēc tagad nopietni jāpadomā par uzvaru. Ko tur daudz piebilst - gatavojamies. Beidzot es pildu savas funkcijas!”

Sportacentrs.com atkāpe: Slikts ir tas karavīrs, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli, slikts – basketbolists, kas nevēlas uzvarēt. Pirms 10 gadiem „bročiem” finālā uzvarēt neizdevās arī ar Miglinieka palīdzību, bet, lai jaunatne ātrāk pieaugtu, kāds pieredzējis darbaudzinātājs blakus ir vajadzīgs. Jautājums ir par skaitu. Arī 2007. gadā VEF’s V. Valtera vadībā sāka ar šo pašu postulātu – „talantu laboratorija”. Tas nav slikti –izvirzīt augstākus mērķus nākamajai sezonai, bet līdzšinējā niša komandas piramīdā (komanda spēlēm LBL un BBL kā talantu laboratorija) nedrīkst palikt tukša.

Latvijas hokeja mērķis – olimpiāde Soltleiksitijā

Pirms 10 gadiem Latvijas hokejs bija bijis tikai 1936. gada olimpiskajās spēlēs Garmišpartenkirhenē. „Lai atvaino bobslejisti, kamaniņbraucēji, biatlonisti .., bet rezonanse, ko pasaulē var nest vienas hokeja izlases starts olimpiādē, pārspēj jebkurus citus centienus pašapliecināties. .. Hokeja izlases iespējamā dalība Soltleiksitijā var būt viens no Latvijas spilgtākajiem centieniem likt pasaulei par mums runāt.”

„Pie olimpiskā sliekšņa Latvijas hokejs ir bijis divas reizes. 1993.gada rudenī mums bija laba iespēja izcīnīt tiesības spēlēt Lillehammeres spēlēs, taču kvalifikācijas turnīrā Šefīldā izšķirīgajā mačā zaudējām slovakiem (1:7). .. Deviņdesmit sestā gada pavasarī Latvija beidzot iekļūst pasaules meistarsacīkšu A grupā, un šķiet, ka maisam gals ir vaļā. Tā paša gada rudenī mums ir jāaizvada Nagano olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra pirmā kārta. Izlasē tiek pulcēti visi labākie, Stenlija kausa ieguvēju Sandi Ozoliņu ieskaitot. Žurnālisti šo komandu nosauc par Latvijas „sapņu izlasi”. .. Taču kāpēc šī visu laiku spēcīgākā (uz papīra) komanda izšķirīgajā spēlē neprata uzvarēt baltkrievus (1:4), turklāt nemācēja to izdarīt savu skatītāju priekšā - to joprojām nespējam izskaidrot.

„Tagad mums tiek dota vēl viena olimpiskā iespēja, un 2001.gada februārī uzzināsim, vai Latvija to izmantos. .. Latvijas izlase ir iekļauta vienā apakšgrupā ar Dāniju, Franciju un Austriju. Otrā grupā spēlēs Baltkrievija, Norvēģija, Vācija un Ukraina. Lai izcīnītu tiesības spēlēt Soltleikstijas olimpiskajās spēlēs, mūsējiem grupu turnīrā jāizcīna vismaz otrā vieta. Teorētiski ceļu uz olimpiādi var pavērt arī trešā vieta apakšgrupā. .. Skaidrs, ka Latvijas valstsvienība būs šīs apakšgrupas lielākā favorīte, un pagaidām patiešām ir grūti iztēloties, kas var neļaut mūsējiem aizspēlēties līdz Soltleiksitijai.

Sportacentrs.com atkāpe: Turnīrs notika Austrijā, Klāgenfurtē. Latvija izcīnīja uzvaras pār Dāniju (4:2), Austriju (4:3) un nospēlēja neizšķirti ar Franciju, un ieguva tiesības spēlēt olimpiskajā Soltleiksitijā. Tur 2002. gada 10. februārī mūsu valstsvienība paveica Latvijas „brīnumu uz ledus” – no mazcerīgas situācijas panāca 6:6 pret slovākiem, aizsūtot „zvaigžņoto” izlasi mājās.

Bulderu gribi? Maksā!

„Šajā starpsezonu periodā divi „Liepājas metalurga” futbolisti Rolands Bulders un Andrejs Osičenko pārgāja uz FK „Ventspils”. Šo spēlētāju kopējā transfēra summa ir apmēram 20 000 ASV dolāru, taču jaunie saimnieki nesteidzas to maksāt.”

Vēloties atjaunināt sastāvu un cīnīties par 1. vietu čempionātā ar „Skonto”, „Liepājas metalurgs” pēc sezonas vairs nepagarināja „līgumu ar 34 gadus veco uzbrucēju Rolandu Bulderu un 33 gadus veco aizsargu Andreju Osičenko. Liepājas komanda uzreiz atvadījās gan no sava kapteiņa Osičenko, gan no kapteiņa vietnieka Buldera.

„Bulders un Osičenko vairāk nekā mēnesi trenējas kopā ar FK „Ventspils”, un viņu jaunie saimnieki jūtas apmierināti. .. Tomēr ir viens neatrisināts jautājums: par Bulderu un Osičenko nav samaksāta transfēra summa „Liepājas metalurgam”. Pēc skandalozās Bosmana lietas Eiropas Savienības valstīs pieņemts likums, ka futbolisti pēc sava individuālā līguma termiņa beigām var pāriet uz jebkuru klubu bez kompensācijas. Toties citās valstīs tiek pieņemti spēlētāju pāreju regulējošie noteikumi.” Latvijā „visas futbolista kompensācijas summas balstās uz spēlētāja kopējo ienākumu pēdējo 12 mēnešu laikā, kas sastāv no līgumā paredzētās spēlētāja algas un prēmijām par mačiem un treniņiem. Šis ienākums ir jāreizina ar koeficientu, kas mainās atkarībā no spēlētāja vecuma. Futbolistiem, kas vecāki par 29 gadiem, šis koeficients ir viens. Tātad par Bulderu un Osičenko ir jāsamaksā vienīgi viņu pēdējā gadā nopelnītais. Jau zināms, ka Bulderam šī summa ir 11 000 USD, bet Osičenko 8000-9000 USD. .. Klubs var pieprasīt naudu arī par izdevumiem, kas radušies, gatavojot attiecīgo futbolistu. .. Skaidrs, ka abi futbolisti šogad spēlēs ar divkāršu iedvesmu, lai tikai parādītu, ka viņi ir pāragri „norakstīti”.”

Sportacentrs.com atkāpe: FK „Ventspils” ar visiem veterāniem sastāvā pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Virslīgā izcīnīja otro vietu, liepājniekus apsteidzot par 10 punktiem...

Pārējās tēmas

„SA” uzdod jautājumu, kāpēc Latvijā nav slēpotāju, un atbilde ir, ka slēpotāji nestrādā pietiekami daudz. Soļotājs Aigars Fadejevs publisko startam Sidnejas olimpiādē tērētos līdzekļus, par ko citi Latvijas sportisti arī pēc 10 gadiem runā tikai miglainās formās. Sergejs Žoltoks ar trim vārtu guvumiem 4 pēdējās spēlēs kļuvis par Monreālas „Canadiens” labāko vārtu guvēju. Kamēr „SA” lēš „4 musketieru” un Raivja Zīmeļa izredzes pasaules čempionātā Holmenkollenā un biatlonistu izlases vecākais treneris Vitālijs Urbanovičs stāsta, ka „no mūsējiem vislabāk trase ir piemērota Oļegam, kuram vairāk patīk lēzeni un gari kāpumi”, Oļegs Maļuhins attaisno prognozes un sprintā jau nopelnījis 15., bet iedzīšanā – 7. vietu, un neviens no mūsējiem 2 disciplīnās nav zemāk par 56. vietu (ar 8 nesašautiem mērķiem). „SA” nav varējusi paiet garām Igora Miglinieka pāriešanai vienā nometnē ar Valdi Valteru, kuru takas bija šķīrušās pēc Miglinieka izdarītās izvēles 1992. gadā. Intervija ar Herbertu Vasiļjevu ataino viņa sajūtas pēc atgriešanās NHL – pirmās spēles Atlantas „Trashers” sastāvā (pirms tam 5 mači Floridas panterās), bet intervija ar Jeļenu, kura tikko sasniegusi Latvijas rekordu 3000 m skrējienā telpās, un Aleksandru Prokopčukiem atklāj, kāpēc startēt maratonos ir izdevīgāk kā sacensībās stadionā. Lielākais panākums nedēļā ir kamaniņu braucējas Ilutas Gailes apliecinājums tam, ka jaunās trasēs latvieši adoptējas krietni ātrāk par konkurentiem, Labas gribas spēlēs jaunuzceltajā un negatavajā Leikplesidas trasē izcīnot bronzu, Sandis Prūsis un Jānis Ozols bobsleja divniekos pēc 3. brauciena ieņem 1. vietu (un vēlāk svin uzvaru šajās sacensībās). Numurā tiek rakstīts arī par pirmo gadījumu Latvijas Virslīgā, kad tajā startē divi klubi, no kuriem viens ir farmklubs otram – līgumu par sadarbību parakstījuši „Skonto” un „Policijas FK”.