Olimpiskie hokeja rekordisti
Tēmu Selanne savu olimpisko hokeja karjeru beidzis ar trešo bronzas medaļu kaklā un 37 olimpiādēs sakrātiem punktiem (20+17), kas nav bijis pa spēkam nevienam citam šī sporta veida pārstāvim. Kādi tad ir pārējie olimpiskā hokeja rekordi?
1. Visvairāk punktu
Tēmu Selannem (37), kas Vankūverā par punktu apsteidza Valēriju Harlamovu un Vladimiru Baštaliku no Čehoslovākijas komandas. Tomēr skaidrs, ka Tēmu, kam vasarā paliks 40 gadi un kam šīs ir atvadas no izlases, lielākais prieks par savu trešo izcīnīto olimpisko bronzas medaļu (spēlē par trešo vietu 5:3 pār Slovākiju).
"Kad izcīnāt uzvaru pēdējā spēlē, sajūtas ir, ka sapnis piepildījies," uzsver Selanne. "Zināt ko, domāju, ka man šis ir pēdējais gads (izlasē). Katrā ziņā pēdējā olimpiāde, pēdējā starptautiskā spēle. Gadu no gada mācījos, ka nekad nevar teikt nekad, taču patiešām domāju, ka šī man ir pēdējā sezona (NHL)."
Selannem ir viena no spožākajām olimpiskajām hokeja karjerām. Viņš piedalījies piecās olimpiādēs, trīsreiz kopā ar komandas biedriem izcīnot bronzu (1994. gadā Lillehammerē, 1998. gadā Nagano, un tagad Vankūverā), bet Turīnā saņemot sudraba godalgu.
"Esmu bijis lielajā hokejā 23 gadus, un ja šīm medaļām pievienotu 2004. gada Pasaules kausa sudrabu, tās patiesi ir lielas lietas, kas padarītas. Ja kāds man jaunībā teiktu, ka kaut ko tādu spēšu paveikt, es viņu sūtītu pie ārsta".
2. Visvairāk vārtu
Zviedrs Svens "Tumba" Juhansons, ko 1999. gadā atzina par visu laiku zviedru labāko hokejistu (viņš arī ir pirmais eiropietis, kas piedalījies NHL kluba treniņnometnē - 1957. gads, Bostonas "Bruins"), olimpiskajās spēlēs guvis 25 vārtus. 1952. gadā zviedri ar Juhansonu ierindā izcīnīja bronzu, 1964. gadā Insbrukā - sudrabu.
3. Visvairāk līdzdalības olimpiādēs
Soms Raimo Helminens piedalījies sešās olimpiskajās spēlēs. Debitējis 20 gadu vecumā Sarajevā (1984), viņš no olimpiskajām spēlēm atvadījās 38 gadu vecumā (2002., Soltleiksitija). Nav brīnums, ka Helminens ir rekordists aizvadīto maču skaita ziņā - viņam tādu ir 39.
4. Visvairāk rezultatīvu piespēļu
Meistarīgais krievu uzbrucējs Valērijs Harlamovs trīs olimpiskajās spēlēs laika posmā no 1972. līdz 1980. gadam izdarījis 22 rezultatīvas piespēles.
5. Vismazāk vidēji ielaisto vārtu
Labāko desmitniekā ir daudz padomju un krievu hokejistu, šī sadaļa nav izņēmums. Mihails Štaļenkovs divās olimpiskajās spēlēs (1992., Albērvila; 1998., Nagano) aizvadījis 13 mačus, vidēji ielaižot 1,64 vārtus.
6. Visvairāk gūtu vārtu vienā turnīrā
1984. gada Sarajevas olimpiskajās spēlēs PSRS izlases uzbrucējs Nikolajs Drozdeckis guva 10 vārtus, palīdzot savai komandai izcīnīt zelta medaļas. 1964. gadā Insbrukā Dienvidslāvijas komandas pārstāvis Albīns Felcs un japānis Masahiro Sato katrs guva pa 12 vārtiem, taču tas notika B divīzijas turnīrā.
7. Visvairāk izcīnītu medaļu
Krievs Igors Kravčuks un Čehoslovākijas pārstāvis Jirži Holīks abi ieguvuši pa četrām olimpiskajām medaļām, taču Kravčuka sniegums (divi zelti) vērtējams augstāk. Pirmo Kravčuka olimpisko medaļu no pēdējās šķīra 14 gadi. Viņš olimpisko karjeru sāka 1988. gadā PSRS izlasē, beidza jau kā NHL spēlētājs 2002. gadā Krievijas valstsvienībā.
8. Visvairāk vārtsargu aizvadītās spēles
PSRS hokeja leģendai Vladislavam Tretjakam ir 19 spēles olimpiskajos turnīros laikā no 1972. līdz 1984. gadam. Rekords ir arī Tretjaka izcīnītās 13 uzvaras atsevišķās spēlēs.
9. Visvairāk punktu vienā turnīrā
Rekordists ar 21 punktu (deviņi gūti) vārti kopš 1960. gada Skvovelijas olimpiādes ir kanādietis Freds Īčers. Ar 12 rezultatīvām piespēlēm Īčers dala pirmo vietu arī veiksmīgāko asistētāju rangā.
10. Visvairāk punktu vienā spēlē
1972. gada Saporo olimpiskajās spēlēs Čehoslovākijas un Polijas mačā (14:1) Vāclavs Ņedomanskis guva sešus vārtus un nopelnīja astoņus rezultativitātes punktus. Arī seši gūti vārti spēlē ir olimpiskais rekords.