Izlase kā bārenīte

Igauņi jau lika mums pašiem par sevi pasmieties - viņi jūnija sākumā spēlēs ar Ukrainu, kaut gan arī viņi piedalīsies Baltijas kausa izcīņā. Laikam jau Krievijā (un citur Eiropā arī) pat nenojauš, ka ir tāds turnīrs, kura dēļ Latvijas izlase pat neizskata iespēju tikties pirms Eiropas čempionāta ar kādu no tā finālturnīra dalībniecēm, ja reiz atkal piedāvā - un šoreiz jau publiski - mums pārbaudes spēli...

Pietiks taču reiz liekuļot un aiz mākslīga Baltijas kausa izcīņas prestiža slēpt savu neizdarību. Pat pašā pirmajā šādā turnīrā pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas neviena no trim izlasēm Liepājā nespēlēja labākajā sastāvā un vēl jo vairāk tā tas nav bijis turpmākajos gados. Viena lieta bija Baltijas kausa izcīņā pirms Otrā pasaules kara, kad izlases vispār spēlēja ļoti reti, kad tas patiešām bija notikums, kad visi labākie kājbumbas meistari spēlēja savā valstī un kad šis turnīrs patiešām visām trim Baltijas valstīm bija prestižs un gandrīz vai vienīgais sezonā. Tagad ir cits laiks (labāks vai sliktāks - tas ir cits jautājums, bet cits gan un ar to jārēķinās) ne tikai futbolā, bet sportā vispār. Baltijas kausa izcīņa futbolā tiek izmantota kā izlašu tuvāko rezervju skate, kaut gan vēlme uzvarēt turnīra tāpēc nav mazinājusies ne Latvijas, ne Lietuvas, ne Igaunijas izlasēm. Igauņi spēlēs arī šoreiz (turklāt turnīrs taču notiek pie viņiem), arī Lietuva spēlēs, taču nebūs nekāds brīnums, ja arī Lietuva tajās dienās vai arī īsi pirms vai pēc Baltijas kausa aizvadīs arī pārbaudes spēli ar kādu no Eiropas čempionāta finālturnīra dalībniecēm. Jo tas ir svarīgi un tas ir prestiži, ja tieši tevi aicina spēlēt finālturnīra priekšvakarā, tas ir divtik prestiži, ja tevi izvēlas kāda cita jau iepriekš noteikta pretinieka vietā (kā tas ir tagad Krievijas izlases gadījumā).

No Latvijas futbola federācijas puses pagaidām nekādas rīcības nav. Un nevar arī būt. Kurš tad tur ar tādām izlases lietām nodarbojas? Ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Viņš šajās dienās ir Eiropas valstu futbola federāciju ģenerālsekretāru sanāksmē. Pasākums svarīgs un tajā ir jābūt. Var jau būt, ka telefoniski jau ir notikusi sazināšanās ar kolēģiem no Krievijas un par iespējamo spēli 29. maijā runāts, taču pagaidām par to nekas nav dzirdēts. Izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pašreiz ir savā darba vietā FK "Baku" un gatavojas ar to spēlei pret Azerbaidžānas čempionāta līderi "Ņeftči", kas notiks 11. februārī. FK "Baku" cīnās par tikšanu pirmajā trijniekā un piedalīšanos Eiropas kausu izcīņā, tā ka Starkovam pašreiz pirmajā vietā ir citas rūpes. Latvijas izlase patiesībā ir kā tāda bārenīte. Savus palīgus izlasē Starkovs taču arī vēl nav nosaucis, tā ka patiesībā nav neviena, kas varētu un kam vajadzētu nodarboties ar izlases lietām - konkrēti, ar iespējas izskatīšanu tikties pārbaudes spēlē ar spēcīgu pretinieku. Iespējams, ka telefoniski iespēja tikties ar Krievijas izlasi 29. maijā ir apspriesta arī ar Starkovu, taču tas neizklausās ticami - tieši uz Starkovu un viņa izvēli taču atsaucās preses konferencē Jānis Mežeckis, kad pieminēja piedāvājumus tikties no Francijas, Ukrainas un Krievijas izlasēm. Mēs spēlēsim Baltijas kausa izcīņā. Iespējams, ka tas jau ir izlemts galīgi un neatgriezeniski un nekādi piedāvājumi ar kādu tikties īsi pirms vai pēc šā turnīra nemaz netiek ņemti vērā un kur nu vēl izskatīti. Vēl ticamāk, ka nav jau kam pašreiz par to lemt, izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu. Būtu interesanti uzzināt, kā šādas lietas tiek risinātas citu valstu futbola federācijās. Piemēram, kaimiņos Igaunijā vai Lietuvā. Būs jāpainteresējas. Lai kā arī būtu, Krievijas izlasei vai kādai citai Eiropas čempionāta finālturnīra dalībniecei nebūs ilgi jāgaida un jāmeklē, lai atrastu sev sparingpartneri. Iespējams, ka jau pat ir nokavēts. Ja mēs tā turpināsim, tad drīz mūs vispār neviena laba līmeņa komanda neaicinās uz pārbaudes spēlēm.

Patiesībā - varbūt pareizi vien ir, ka neizskatām piedāvājumu (ceru tomēr, ka kļūdos un ka kaut kāda rosība šajā sakarā ir bijusi vai notiek). Padomājiet paši - jāvienojas par spēles nosacījumiem un finansiālo pusi, tad jāorganizē izlases brauciens uz Šveici (ar Franciju vai Ukrainu arī būtu jāspēlē ne jau Rīgā), nāk klāt dažādas papildus rūpes, turklāt vēl var zaudēt, kas ir diezgan ticami. Kāpēc mums to vajag? Var taču aizbraukt bez liekām klapatām tepat Igaunijā uz Baltijas kausa izcīņu. Varbūt pat izdosies uzvarēt.