Facebook
GoogleASV beisbola līga tiesnešu vietā izvēlas robotus
Foto: AP/Scanpix
ASV zemākā beisbola līga ALPB, jeb Atlantijas profesionālā beisbola līga, ir nolēmusi līdz pat sezonas beigām, lai noteiktu vai metiens ir bijis atsitiena zonā vai nē, tiesnešu vietā izmantot robotus.
ALPB jau pirms 2019. gada sezonas sākuma paziņoja, ka šajā gadā tā spēlēs pēc ievērojami izmainītiem noteikumiem – tiks samazināts laiks starp komandu maiņām starp iningu pusēm, aizliegti treneru izgājieni uz laukuma (viņi vienalga var iziet laukumā, taču tikai savainojumu vai metēju maiņas gadījumā), palielināti bāžu izmēri utt., taču viens izmainītais noteikumu punkts gan bija ļoti būtisks un savā ziņā arī inovatīvs visa sporta kontekstā, proti, līga nolēma, ka, lai noskaidrotu vai metiens ir bijis tā sauktajā atsitiena zonā vai nē, tā izmantos robotu un datoru palīdzību.
Beisbolā tas vai bumbiņa ir vai nav bijusi atsitiena zonā (iedomāts kvadrāts no atsitēja elkoņiem līdz ceļgaliem mājas bāze platumā) var ļoti būtiski ietekmēt spēles gaitu, jo, ja atsitējs trīs reizes nespēj atsist šajā zonā raidīto bumbiņu, viņam jāatstāj laukums līdz savam nākošajam izgājienam. Savukārt, ja metējs, spēlējot pret katru no atsitējiem, četras reizes raida bumbiņu ārpus šīs zonas, tad atsitējs drīkst ieņemt pirmo bāzi.
Klasiski beisbolā to vai metējs ir vai nav bijis precīzs nosaka tiesneši, kuri atrodas tieši aiz mājas bāzes, taču ne vienmēr viņiem izdodas savu darbu paveikt precīzi, kas, protams, izsauc dažādas emocijas.
Jau labu laiku tiek runāts, ka visa šī sistēma ir jāuztic mūsdienu tehnoloģijām, kas būs precīzas un nekļūdīgas, taču, vismaz pagaidām, tas notiek vien atsevišķos izmēģinājuma gadījumos.
APBL, kas ir ārpus MLB sistēmas esoša neatkarīgā astoņu komandu beisbola līga, ir pirmā Ziemeļamerikas profesionālā šī sporta veida līga, kas ir izšķīrusies par šādu soli. Sistēma tika izmēģināta jau "All-Stars" spēlē un atzīta par labu esam, lai paziņotu, ka līdz pat sezonas beigām ALPB spēlēs tieši ar šādu risinājumu.
Pavisam bez dzīvu cilvēku klātbūtnes gan neizdosies iztikt, jo sistēma konstatē tikai bumbiņas lidojumu konkrētā "koridorā", taču tā nekontrolē to vai pirms tam bumbiņa nav atsitusies pret zemi (kas beisbolā nav atļauts), kā arī nekontrolē atsitēja darbības, t.i., vai viņš ir "uzķēries" uz metienu un novēzējis nūju (šajā gadījumā, pat ja bumbiņa lido garām atsitiena zonai, "mīnuss" tiek ieskaitīts atsitējam) vai nav. Tieši tāpēc bāzes tiesnesis tāpat paliks savā vietā, sekojot iepriekš minētajiem aspektiem, bet pārējos gadījumos viņam būs tikai jāpaziņo sistēmas sniegtais ziņojums (to viņš saņems caur "austiņu", kas savienota ar tālruni) par to kur ir bijusi bumbiņa.
Jāpiebilst, ka šis eksperiments, kas ir nākamais lielais solis pēc video atkārtojumu ieviešanas sportā, var būt revolucionārs, ja beisbola sabiedrība to atzīs par labu esam un ieviesīs arī citās līgās. Tāpat šādu praksi, ja tā izrādīsies veiksmīga, var pārņemt arī citi sporta veidi, kuros ir būtiski fiksēt bumbas vai ripas atrašanās vietu.
Izmantotie resursi:
https://www.espn.com/
[+] [-]