Magvairs izglābjas pret Deilu
Snūkera turnīrā "2010 Totesport.com Welsh Open" aizvadītas vairākas 1. kārtas spēles, un trijās no tām uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami visi deviņi iespējamie freimi. Interesanti, ka visi šie dueļi norisinājās ar Velsas spēlētāju līdzdalību. Vienā no šiem mačiem uzvaru spraigā cīņā guva Stīvens Magvairs.
Jāatzīst, ka pasaules ranga 2. numura Stīvena Magvaira un 34. vietā esošā Dominika Deila spēkošanās izvērtās mazliet savāda. Dažbrīd spēlētāju kļūdām un mača gaitā pieņemtajiem lēmumiem nevarēja atrast racionālus izskaidrojumus. Un laikam jau tādu arī nebija... Lai arī kā – pēc trim freimiem ar 3:0 vadībā bija ticis Magvairs.
Neskatoties uz panākto rezultātu, Magvairs ar savu spēli nevarēja būt apmierināts ne mazākajā mērā. Tas arī spilgti izpaudās 4. freimā, kad pēc neveiksmīga mēģinājuma nogādāt lūzā rozā bumbu viņš paveica to pašu, ko Ronijs O'Salivans 2008. gada Apvienotās Karalistes čempionātā, mačā pret Džo Periju, proti, ar kiju uzsita pa balto bumbu un devās prom no arēnas. Saprotams, pēc noteikumiem Magvairs padoties nevarēja, jo pieejamo punktu daudzums uz spēles galda vēl bija pietiekams, tāpēc sankcijas par šo viņa izlēcienu noteikti sekos.
Pēc pārtraukuma bija interesanti vērot, kā Magvairs, kurš pirms aptuveni 15 minūtēm bija lepni izspurdzis ārā no zāles, 5. freimā jau samērā naski lādēja bumbas lūzās, turklāt to darīja, pieturoties pie maksimālā grafika. Tiesa, pēc 81 punkta sasniegšanas, sērija aprāvās. Tomēr pēc tam skotam atkal kaut kas samisējās, un Deils palēnām atguvās. Ar 94 punktu sēriju Deils savā rēķinā ierakstīja otru uzvarētu freimu, tad ar pēdējo melno bumbu nodrošināja vēl vienu panākumu, bet pēc tam ar 69 punktu breiku bija pietiekami, lai panāktu neizšķirtu.
Spēles 9. freimā abi spēlētāji daudz kļūdījās, bet izšķiroša bija Deila neiesistā brūnā bumba, kas vienlaicīgi bija gan freimbumba, gan mačbumba. Tā vietā, lai lēnām un mierīgi ieripinātu bumbu lūzā, Deils, šķiet, vēl centās bruģēt izeju uz zilo bumbu, taču neizdevās pilnīgi nekas no iecerētā. Atlikušās četras bumbas lūzās nogādāja Magvairs un uzvarēja freimā ar 53:52, bet visā mačā ar 5:4.
Divos citos mačos, kuri noslēdzās ar izšķirošo freimu, par panākumu varēja priecāties vietējie spēlētāji. Tā Raiens Dejs ar 5:4 uzveica pazīstamo maltieti Toniju Drago, kurš turnīram bija kvalificējies pārvarot visas četras kvalifikācijas kārtas. Drago snūkera aprindās pazīstams ar iesauku Tornado sava ātrā spēles tempa dēļ, un savu tempu viņš nodemonstrēja arī šajā mačā. Sitienu viņš izdarīja vidēji 12 sekunžu laikā, dažam labam skatītājam varbūt liekot aizdomāties, vai kļička "Raķete" ir iedota pareizajai personai.
Spēles pirmajā pusē uzņemtais temps pašam Drago īsti netraucēja. Maltietis panāca 3:1 vadību, tādējādi neredzot nekādu vajadzību ko mainīt savā spēles stilā. Taču turpmākajā cīņas gaitā šai viņa spēles īpatnībai bija ārkārtīgi liela nozīme. Dažās situācijās, kad varbūt noderētu kāds garāks pārdomu brīdis, Drago neatkāpās no sev tik ierastā spēles ritma ne par soli, un beigās tas viņam maksāja dārgi – zaudētu maču.
Vēl turnīra 1. kārtā mājinieku publiku iepriecināja Metjū Stīvenss, kurš ar 5:4 lika kapitulēt ranga 3. numuram Šonam Mērfijam. Panākumu izšķirošajā freimā Stīvenss nodrošināja ar 75 punktu sēriju.
Citās spēlēs samērā pārliecinošas uzvaras pār saviem pretiniekiem guva Ronijs O'Salivans, Marks Kings, Marks Allens un Stīvens Hendrijs.
[+] [-]