Igo Japiņš: "Dažās lietās esam pat pārāki"

Ivanda Eiduka kopā ar Jāni Rezinu samērā veiksmīgi nostartēja jaukto komandu ieskaitē Alpu pārbraucienā. Vairākkārt vietas labāko desmitniekā un arī kopvērtējumā septītais rezultāts. Ko nozīmē šāds Alpu pārbrauciens un ko pašiem sportistiem tajā nākas izturēt? "No vienas puses, ir prieks, ka viss ir beidzies, bet ir arī nedaudz skumīgi, ka varēja arī labāk nostartēt," – raidījuma sākumā teica Ivanda Eiduka.

Igo Japiņš atzina, ka "Rietumu Bankas –Rīga" komandai jau gada sākumā bijusi doma startēt šajā Alpu pārbraucienā un šis sapnis piepildījies. "Tas bija tāds izmēģinājuma brauciens šoreiz, vajadzēja redzēt savām acīm, kas un kā. Pateikšu atklāti, ka sacensību rīkošanas līmenis nebija ne ar ko augstāks par mūsu pašu, mēs pat dažās lietās esam pārāki .Protams, mums nav tādu kalnu, nav tādu trašu, bet dažās lietās esam pat pārāki."

Ivanda Eiduka atzina, ka pēc atgriešanās nav vairs tas trakais ritms, kad septiņas dienas pēc kārtas bija jāstartē deviņos, četras sešas stundas dienā jābrauc un vairs nevar saprast, kas vispār notiek. "Tagad aizgāju uz masāžu, iegāju pirtī un palēnām ateju no tā visa. Kalnos gan ir tā – ja esi pie pilna saprāta, tad visu to skaistumu arī redzi apkārt."

Alpu pārbrauciens bijis grūts arī laiku apstākļu ziņā, jo sakumā lijis un augstāk kalnos pat bijis sniegs. Katram gan bijis savs uzdevums . Igo Japiņš: "Daži šajā pārbraucienā piedalās, lai uzvarētu paši sevi, daži cīnās ar kalniem, ar konkurentiem un paši labākie – par uzvaru. Mums pats galvenais bija nobraukt pēc iespējas labāk. Mūsu komanda jau nebija vienīgā no Latvijas, bija arī amatieri no Ikšķiles."

Ivanda Eiduka: "Mums jau ļoti švaki gāja nobraucienos, man pašai tas bija liels mīnuss, bieži kādā posmā pat četri pāri aizgāja garām un tad kāpumā atkal bija jāķer rokā. Man pašai tie grūtākie nobraucieni bija ar asajiem pagriezieniem." Igo Japiņš vēl piebilda, ka nobraucieni tiešām bijuši reizēm ļoti bīstami., jo malās dažkārt pat manītas automašīnas un šajā ziņā varēja būt lielāka kārtība. Dažos nobraucienos pat bija jāiet kājām.

Braucējiem pašiem ar daudz ko nācies tikt galā, kaut arī MTB velosipēdi ir ļoti izturīgi. I.Japiņš: "Vispār jau MTB velosipēds ir ļoti nopietns rīks un braucējiem arī jābūt līdzi instrumentiem sīkam remontam. Vienā no posmiem Jāņa Rezina velosipēdam atteica aizmugurējās bremzes, nevarēja kārtīgi nobraukt lejā. Vispār jau labākā recepte ir vairāk braukt šādos apstākļos un piešauties." I.Eiduka: "Mēs jau visu laiku ar Jāni turējāmies kopā, viņš pa priekšu un es aiz viņa. Nobraucienos braucu viņa iezīmētās trajektorijas, dažos stāvākajos darījām otrādi – vispirms es braucu un tad Jānis, lai kāds cits neuzskrietu man virsu."

Skatītāji vēlējās zināt, ar kādiem velosipēdiem tad brauc šādā Alpu pārbraucienā. Igo Japiņš sacīja, ka var jau braukt arī ar visai parasta līmeņa riteņiem, kas maksā kādus 300 – 350 latus, viņu komanda izmanto "Giant" velosipēdus un tā cena labiem braucamajiem esot ap 1800 – 2000 latiem. Bet to nevarot ne salīdzināt ar šosejas velosipēdu izmaksām, ne vienmēr jau vajag pašu dārgāko. I.Eiduka piebilda, ka braukusi ar to pašu velosipēdu, ko tepat SEB MTB sacīkstēm, vien Alpos jāpielāgo citas riepas, lai tās izturīgākas pret akmeņiem. Tehnikai vienkārši visu laiku jāseko līdzi, ļoti svarīgas ir bremzes.

Skatītājiem bija pat jautājums, kā šādā trakā pārbraucienā pasargāt savu dibenu no pārslodzes. I.Eiduka: "Bija tā, ka man vīrs bija tādus speciālas plāksterus pasūtījis, ko es arī izmantoju, kad bija jābrauc ļoti daudz stundas. Es zinu, ka zēni smērēja krēmus, ko es pati gan nekad neesmu darījusi. Ar to plāksteri bija tā – es vienreiz neielīmēju un tad bija tā, ka nākamajā rītā nevarēju pasēdēt uz riteņa. Pats svarīgākais ir mainīt tās riteņbraukšanas bikses un nebraukt ar tām pašām. Ja kaut kas būs ierīvēts, tad tā jau būs atkal cita vīlīte un nebūs tik traki."

Runājot par "Tour de France" un atbildot uz jautājumu, vai uzvarējis šogad īstais cilvēks( A.Kontadors), Japiņš teica: "Domāju, ka jā . Viņš jau te bija uzvarējis pirms diviem gadiem, pagājušo gadu nestartēja, jo "Astanu" nepielaida. Redzot to, kā viņš kalnos tika galā ar konkurentiem, viss ir taisnīgi."

Vai kādreiz arī kāda Latvijas komanda varētu būt pārstāvēta kādā no trim lielākajiem velobraucieniem? "Komandu jau nav jāsastāda vienīgi no latviešiem, "Astana" jau arī ir Kazahstānas, bet naudiņa gan mums būtu jāmaksā. Ja mums būtu Rīgas "Dinamo" budžets, mēs mierīgi varētu braukt" Vai Marks Kavendišs ir labākais sprinteris? "Tur vispār nevar būt nekādas runas, ar tādu pārsvaru, kā viņš uzvara, tas ir ļoti pārliecinoši."

Cik tīri no dopinga ir paši sportisti Tūrē, vai iespējams tādā tempā veikt velobraucienu? I. Eiduka: "Es domāju, ka var . Ja seko visu laiku līdzi savam organismam, lieto to pašu atļauto atjaunošanās medicīnu, to var izdarīt. Paskatoties kādu viņi darbu iegulda, kur viņi dzīvo – tā ir viņu ikdiena. Tāpat arī varētu būt jautājums par veiksmīgiem biznesmeņiem, kuri cik gadus no vietas strādā dienu dienā. Es domāju, to var izdarīt, cilvēks ir neizsmeļams, es ticu pozitīvajam." Igo Japiņš vēl piebilda, ka riteņbraucēji jau tiek ļoti kontrolēti un sodi ir lieli. Par Ārmstronga atgriešanos I. Japiņš teica: "Ja viņš brauks nākamgad, tad tā konkurence starp viņu un vēl kādu būs vēl lielāka, ar to pašu Kontadoru. Šogad jau varēja redzēt, ka ne tas Ārmstrongs rāvās līdzi Kontadoram, ne varēja parauties līdzi. Kad vajadzēja, Kontadors aizbrauca."

Nobeigumā Igo uzsvēra, ka pašlaik ļoti labvēlīgi attīstījusies kalnu velosipēdu klase Latvijā un Igaunijā. Gan organizatoriskā ziņā, gan parādās arī sportiskie sasniegumi. "Šosejas riteņbraukšana tomēr ir daudz dārgāka. Komandā vajag būt vismaz 12 riteņbraucējiem, pie mums faktiski nenotiek sacensību, visu laiku jābrauc un jādzīvo ārzemēs."

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports