Par širmja aizvēršanos, dūšu un kritieniem

"Man izskatījās, ka vīri bija sagatavojušies lielai trasei un lieliem mačiem, bet pretī saņēma mazu trasi, kurā nebija iespējams pilnībā parādīt savu potenciālu. Visi maksimālā ātrumā nobrauca no starta lejā, bet pēc pirmā lēciena sāka braukt uz 80%. Olimpiskajām spēlēm varēja uzbūvēt lielāku un plašāku trasi, kur skatītājiem būtu iespēja novērtēt īsto BMX, kāds ir redzams Pasaules kausa posmos. Bet šeit bija redzama tikai gaļas mašīna," secina Veide.

"Četrus gadus sportisti bija trenējušies un gatavojušies, bet trase viņus vienkārši noslaucīja nost. Šovakar būs dīvaina sajūta, skatoties pusfinālus, jo daudz no favorītiem jau ir ārā. Varbūt varēja braukt citādāk, taču viens ir skaidrs - Māris šajā trasē savu potenciālu parādīt nevarēja. Pievīla arī laika apstākļi - no pieredzes zinu, ja no mugurpuses vējš vēl papildus dzen uz priekšu, tad savākt trasi ir vēl grūtāk."

"Sasniegtais ātrums vienkārši bija par lielu uzbūvētajam otrajam tramplīnam. Turklāt trase bija nevis plūstoša, bet gan ar izcilņiem, kuri sita gaisā un neļāva noslāpēt lēcienu. Līdz pirmajam lēcienam viss bija kārtībā, Māris bija pirmais vai viens no pirmajiem, bet pēc tam sāka minstināties un braukt uz 80%, bet olimpiskajās spēlēs tā uzvarēt nevar. Dažiem sportistiem aizvērās širmis un viņi lēca nosēdienā uz platā, bet citi brutāli aizlēca par tālu un jau tad mēģināja savākt riteni. Pekinā un Londonā tā nebija, tur varēja braukt uz visiem 100%."

"Filipss tika noslaucīts jau pirmajā braucienā, Dodē arī izstājās ātrāk nekā bija cerējis. Labi, ka abi mūsējie ir veseli. Olimpiskās trases testos jau bija redzams, ka nav labi, bet organizatori neko neizmainīja. Jā, Rubenē tika uztaisīta līdzīga trase. Pirmais tramplīns bija tāds pats. Taču atšķirībā no testiem, kad trase bija mīkstāka, olimpiādē tā bija cieta kā betons un riteņi ripoja vēl ātrāk. Kad uzpūta vējš, trasi bija vēl grūtāk savākt. Kad apgriezieni bija nomesti līdz 80%, vairs neizdevās pietiekami ātri nokļūt līdz pirmajam līkumam. Ja pirmajā taisnē netrāpi ar nosēdienu, tad ātrums vairs neaug. Visi grib izrauties priekšā, bet šeit sanāca braukt barā un tad ir grūti izkontrolēt, ko dara pārējie, jo katrs brauc un lec citur," skaidro Veide.

Vai pusfinālos mūsējiem būtu bijis vieglāk? "Ja laika apstākļi būtu tādi paši, tad nekas nemainītos. Ja Māris jūt, ka var uzvarēt, tad viņš cīnīsies līdz pēdējam, bet, ja jūt, ka nevar, tad lieki neriskēs. Astotais vai pirmais, melns vai balts. Varbūt pirms astoņiem gadiem viņš riskēja vairāk, bet pirms četriem gadiem Londonā Māris jau minstinājās. Atšķirībā tā, ka Londonā varēja maukt uz 100%, bet Rio trase to neļāva. Pasaules kausā uz starta nostējas astoņi sportisti un katrs rāda, ko māk. Turpretī Rio uzvar tas, kuram lielāka dūša."

"Rio trasē saskatīju visādus pigorus, kas man kā BMX braucējam nepatika. Muļķīgi, ja četrus gadus trenējies, bet mačos nevari pilnībā parādīt savu potenciālu. Noteikti vaina slēpās arī galvā - Māris netika galā ar vienu trases elementu un tas vairoja stresu. Tomēr man labāk patiktu, ja olimpiādē visi varētu braukt par 100%," piebilst Veide. "Pirms mačiem man bija četri favorīti - Māris, Vilobijs, Dodē un Filipss. Trīs no viņiem jau ir ārā. Domāju, ka Vilobijam vairs īsti nav konkurentu, lai gan šajā trasē viss var notikt. Spēcīgs ir arī otrs austrālietis Dīns un amerikāņi, bet jaunajam nīderlandietim Kimmanam vēl trūkst stabilitātes. Par viņu runājot, gan jāsaka - labi, ka viņam ar veselību viss kārtībā, jo tādu kritienu, kad viņš piezemējās uz tramplīna, BMX vēl nebiju redzējis..."