"Livonia" aizvadījusi pieklājīgu sezonu, taču traumu dēļ nav izdevies sasniegt cerēto rezultātu
Pēc ceturtās vietas prestižajā Baltijas Top līgā un otrās vietas Latvijas čempionātā Garkalnes RK “Livonia” vadība un treneru korpuss kopumā atzinīgi vērtē aizvadīto sezonu, neslēpjot arī to, ka nav izdevies pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus, kam ir bijuši savi iemesli, piemēram, traumas sezonas izskaņā.
Jūnija sākumā “AlphaLane/Livonia” piedzīvoja zaudējumu Latvijas čempionāta spēlē ar 13:21 sīvākajiem konkurentiem “Miesniekiem”, tādējādi neizdodoties atgūt 2021. gadā izcīnīto čempionu titulu. Taču tas nebija sezonas galvenais mērķis. Gandrīz divus mēnešus vēlāk livonieši Baltijas Top līgas spēlē revanšējās saviem principiālākajiem pretiniekiem, uzvarot miesniekus ar 39:26. Turpinājumā “Livonia” pakāpeniski iespēlējās, vispirms piekāpjoties pagājušā gada čempioniem Šauļu “Vairas” ar 15:29, bet pēc tam regulārajā čempionātā atlikušajās piecās spēlēs izcīnot tikai uzvaras, tajā skaitā ar ļoti sīvā spēlē ar 21:17 pret Šauļu “Baltrex”, pirmo reizi vēsturē uzvarot šo titulēto Lietuvas regbija klubu.
Tādējādi pagājušā gada finālisti “Livonia”, iegūstot vienādu punktu skaitu ar “Baltrex”, regulārajā sezonā ieņēma otro vietu, kas ir komandas labākais sasniegums, un otro gadu pēc kārtas iekļuva pusfinālā, kur neviens cits Latvijas regbija klubs nav ticis. Lai arī sezonas minimālais mērķis bija izpildīts, tomēr “AlphaLane/Livonia” mērķēja uz fināla sasniegšanu otro gadu pēc kārtas. Diemžēl pusfināla spēlē pieļautās kļūdas neļāva otro reizi sezonā un arī otro reizi vēsturē pieveikt “Baltrex”, līdzvērtīgā cīņā piekāpjoties šim titulētajam lietuviešu regbija klubam ar 14:26. Cīnoties ar dažām likstām Garkalnes regbija klubs Baltijas Top līgā mazajā finālā jeb spēlē par trešo vietu spraigā cīņā ar 20:27 atzina arī Viļņas “Geležinis Vilkas” pārākumu, iegūstot ceturto vietu un aiz pašu pērn izcīnītās otrās vietas sasniedzot otro visu laiku labāko Latvijas komandas rezultātu šajā spēcīgajā Baltijas regbija līgā.
RK “Livonia” vadītājs Jānis Zuments: “Neskatoties uz salīdzinoši pieticīgiem sportiskajiem rezultātiem, uzskatu, ka klubs ir aizvadījis pieklājīgu sezonu. Latvijas regbija lejupslīdes periodā (pēdējos 4 gadus iepriekšējā federācijas vadība darīja visu iespējamo, izņemot darbošanos regbija sabiedrības labā) spējam būt pārstāvēti visās vecuma grupās – mums ir sieviešu komanda, startējam ar divām pieaugušo vīriešu komandām, pieaicinot kvalitatīvus ārzemju spēlētājus, veidojam jaunus projektus vērstus uz bērnu regbija popularizēšanu reģionos (Sigulda, Upesciems, Engure u.c.), pilnveidojam savu treneru štābu, kā arī turpinām dot iespēju kluba labākajiem spēlētājiem un vietējiem treneriem strādāt ar augstas raudzes speciālistiem (Nīls Džonsons un Gaga Gurešidze) utt.,” uz pozitīvām lietām norāda Jānis Zuments.
“Kluba vadībā cenšamies puslīdz profesionāli strādāt ar sponsoriem, kas beigu beigās arī ļauj uzturēt mūsu sistēmu ne tikai iepriekšējo gadu līmenī, bet katru gadu dodot tai papildu jaudu. Ar pilnu atbildību varu apliecināt, ka nākamgad klubs centīsies turpināt iesākto pārbūvi visās struktūras jomās, un mēs atgriezīsimies laukumos vēl stiprāki, bet visiem mūsu kluba kritiķiem novēlu vairāk rūpēties par savu klubu attīstību, nevis domāt, kā pavilkt uz leju tos, kuri aizsteigušies tiem priekšā. Tikai tā mēs visi kā sabiedrība spēsim augt un veicināt regbija kopējo attīstību,” skaidro RK “Livonia” vadītājs.
RK “AlphaLane/Livonia” galvenais treneris Nīls Džonsons: “Kopumā sezonu vērtēju kā pozitīvu, ņemot vērā faktu, ka mēs pamatturnīrā septiņās spēlēs zaudējām tikai vienu reizi un grupu turnīru noslēdzām otrajā vietā. Jau iepriekš biju teicis, ka, lai Baltijas Top līgā iegūtu kādu godalgu, ir jābūt ļoti labā fiziskā formā, bet mums šajā sakarā bija jāsaskaras ar sarežģījumiem, jo pēdējās divās spēlēs pārāk daudzi spēlētāji bija guvuši traumas šajā “smagajā” līgā un spēlēja uz kādiem 60-70%, ne 100%. Uzskatu, ka spēlējām fantastisku regbiju. Puiši tiešām izbaudīja to regbiju, kādu spēlējām. Domāju, ka ikvienam jābūt lepnam par spēlētājiem,” vērtē Nīls Džonsons.
“Tas, ka iekļuvām labāko četriniekā, ir uzskatāms par panākumu. Cilvēki var domāt, ka jūs taču esat tikai 4. vietā, bet viņiem es atbildētu, ka vispirms vieta pusfinālā ir jāizcīna, it īpaši šādu komandu konkurencē. Jūs varat pajautāt Īrijai un Francijai (domāts Pasaules kauss regbijā, kur divu apakšgrupu uzvarētājas Īrija un Francija zaudēja ceturtdaļfinālā citu grupu otrajām vietām – Jaunzēlandei un Dienvidāfrikai – aut.piez.), viņi jums pateiks, cik grūti ir tikt pusfinālā. Mēs aizvadījām dažas smagas spēles, guvām nopietnas traumas, un beigās līdz ar to mums nebija pietiekamu spēku, fiziskās sagatavotības, lai parādītu tādu sniegumu, kas ļautu tikt augstāk,” skaidro “AlphaLane/Livonia” galvenais treneris, piebilstot, ka ir lepns par spēlētājiem, kā viņi nospēlēja šajā sezonā, jo pēdējās divas zaudētās spēles neparāda kopējo sezonas veikumu.
““Livonia” vēlreiz spēja būt augšgalā, pārspēt “Baltrex”, ko neviena cita komanda pamatturnīrā nespēja. Tikai “Vairas” finālā spēja uzvarēt “Baltrex”. Šī mūsu uzvara pār viņiem noteikti ir lielisks panākums. Ko varētu izsecināt no šīs sezonas? Patiesībā elementāras lietas, proti, mums jātrenējas cītīgāk, mums jābūt vairāk gataviem fiziskām cīņām, kā arī aizvadīt labā līmenī vairākas spēles pēc kārtas, jo mums Baltijas Top līgā ir brīvas tikai divas nedēļas, ja ņem vērā, ka ir jāspēlē pret tādām komandām kā “Vairas”, “Baltrex”, “Vilkas”. Jā, kādā posmā tas mums “iegrieza””, atzīst regbija speciālists.
Džonsons vēlas arī pateikties vairākiem cilvēkiem. “Vispirms liels paldies kluba vadītajam Jānim Zumentam, kurš ziedo daudz laika un iegulda daudz pūļu, lai “Livonia” būtu tāda, kāda tā ir. Esmu pateicīgs arī manam asistentam Mārcim Rullim, visiem fizioterapeitiem, kas ir lielākā komandas daļa, ņemot vērā to darbu, ko viņi ir izdarījuši. Komanda visās jomās ir bijusi sekmīga.”
RK “AlphaLane/Livonia” galvenā trenera asistents Mārcis Rullis arī sezonu kopumā vērtē pozitīvi. “Šajā sezonā tiešām bija ļoti labas spēles. Spēlētāji ir likuši lielu soli uz priekšu. Diemžēl sezona beidzās tā, kā mēs to negribējām, bet tam visam ir zināms izskaidrojums, proti, pārāk daudz traumu sezonas beigās, kā arī vēl šādas tādas sakritības. Pašu sezonu, ja mēs runājam par Baltijas Top līgu, es tiešām vērtēju kā ļoti labu, diemžēl ar sliktām beigām, bet, kā jau teicu iepriekš, tam ir savi iemesli,” nosaka regbija un bobsleja speciālists Mārcis Rullis.
“Livonia” menedžeris Gregors Gorohovskis. “Ir laiks izanalizēt komandas darbu, un katram individuāli atskatīties uz savu sniegumu. Saprotam kļūdas, izdarām secinājumus, paslavējam viens otru par labajām lietām un sākam strādāt pie tā, lai atgrieztos vēl labāki”. Viņš pateicas visiem tiem, bez kuriem komandas panākumi nebūtu iespējami. “No savas puses vēlos pateikt paldies mūsu atbalstītājiem – “AlphaLane”, “Augļu Servisam”, “Sporta Punktam”, Uzņēmuma "CIDO Grupa" zīmolu atpazīstamībai, CAR.LV, Ropažu novada sports, “Kiwi Bar”. Liels paldies komandas spēlētājiem, visiem tiem, kas rūpējas par mājas stadiona sagatavošanu, komandas atbalstošajam personālam, treneriem – galvenajam trenerim Nīlam Džonsonam un viņa asistentam Mārcim Rullim, žurnālistiem, fotogrāfiem, video operātoriem un digitālā tēla veidotājiem un daudziem citiem. Vislielāko paldies gribētos pateikt mūsu ģimenēm, draugiem un atbalstītājiem, kuri bijuši ar mums šajā periodā.”
Komandas kapteinis Enzo Beltramino: “Baltijas Top līgas sezonas sākumā, īpaši pirmajās divās spēlēs, mums bija grūtības atrast to veidu, kādā mēs gribētu spēlēt. Tas ir tikai normāli komandai, kas sanāk kopā un trenējas. Pagāja divas vai trīs nedēļas, līdz sasniedzām to līmeni, kādā gribējām spēlēt. Tad no tā brīža progresējām ar katru spēli. Mēs paļāvāmies uz to, ko Nīls Džonsons mums teica. Mēs viņam ticējām, un tas nostrādāja. Spēlētāji bija priecīgi par parādīto spēli. Izcīnījām uzvaras piecās spēlēs pēc kārtas – tas ir lieliski,” raksturo Beltramino.
“Pamatturnīrā mēs uzvarējām sešās spēlēs no septiņām un piedzīvojām tikai vienu zaudējumu, iegūstot otro vietu. To var raksturot kā lielu uzvaru priekš mums. Pusfinālā mēs zaudējām labākai komandai. Fiziski un psiholoģiski viņi bija stiprāki par mums, un viņi bija pelnījuši uzvaru,” atzīst komandas kapteinis.
“Beigās iegūtā 4. vieta nebija tas, ko gribējām. Ir “saldeni rūgtas” jeb dalītas sajūtas, jo sezonas laikā spēlējām tik labu regbiju, bet pēdējo divu spēļu iznākums to neparāda. Bet tāds ir sports. Kopuma ņemot, esmu ļoti priecīgs par komandu. Mēs esam lielisku cilvēku komanda, kas kļūst arvien tuvāka. Mēs uzticamies treneriem un turpināsim uzlabot sniegumu katru gadu,” komandas garu un mērķtiecību iezīmē Beltramino.