''eXi'' runā: Blūms un Gorkšs atceras Grieķiju, Sorokins kritizē tēlošanu

Attiecības ar tiesnešiem

''Treneri un abu komandu kapteiņi pirms spēles tiekas ar spēles tiesnesi. Tas ir īss brīdis, kad tiesnesis izskaidro speciālas nianses, kas jāievēro, piemēram, klusuma brīdis vai kāds īpašs nosacījums formām. Pēc tam arbitrs izstāsta savu redzējumu par gaidāmo spēli – ko drīkst darīt, ko nedrīkst, kas tiks un netiks tolerēts. Tiesnesis mēģina radīt iespaidu, ka viņš ir kompetents un izprot spēles stilu. Centra aizsargiem aizrāda par spēli ar elkoņiem. Skaidrs, ka pēc tam detaļās komandas biedriem izrunāto neatstāstu,'' stāsta Kaspars Gorkšs.

''Man patīk, ka tiesneši pirms mača izsauc abu komandu kapteiņus. Tā ir kā cieņa no viņu puses, demonstrējot nopietnu pieeju spēlei,'' saka ilggadējais basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms.

''Kad pārstāvēju Atēnu ''Panathinaikos'', spēlējām Grieķijas čempionāta finālā viesos pret ''Olympiacos''. Man deva uzdevumu lauzt spēli 20 tūkstošu skatītāju priekšā. Speciāli iesaistījos konfliktsituācijā. Tiesnesis pienāca klāt un teica: ''Blūm, nedari to, tu nevari iedomāties, kas notiks.'' Viņš mani pabrīdināja, sajūtot, ka pretinieku līdzjutēji varētu skriet laukumā,'' gadījumu no piedzīvotā spilgtajā karjerā atcerējās Blūms.

''Ja tiesnesis pārāk detalizēti skaidro savu redzējumu pirms mača, tad saproti, ka šis tiesnesis, visdrīzāk, būs problēma, jo centīsies katru epizodi laukumā atrisināt ļoti skrupolozi. Anglijā ir tiesneši, kuri ar tevi rupji runā. Ne tikai pretinieki un līdzjutēji saka nepieņemamas lietas, bet arī arbitrs. Tiesnesis iepriekš bijis kā spēles sastāvdaļa, kurš vienkārši nosvilpj pārkāpumu, bet nu kļuvis par personību laukumā. Augstākās raudzes tiesneši ļoti ātri mēģina laukumā nodibināt savu autoritāti, taču bieži vien tas var aiziet arī uz otru pusi. Vienmēr vaicāju, kāpēc kāds grib būt tiesnesis. Plusus neredzu. Ļoti grūta profesija. Tevi visu laiku kritizē'' skaidroja Gorkšs.

Atšķirīgo tiesnešu pieeju hokejā skaidroja Oļegs Sorokins: ''Tiesneša līmenis ir atkarīgs no viņa komunikācijas. Hokejā pietrūkst šo sarunu pirms spēles. Tiesneši brauc, pamāj ar roku un sākas spēle. Bieži vien mača laikā tiesnesis tēlo, ka nedzird treneri. Tas nav pareizi. Somijā tiesneši sveicinājās ar treneriem. Tas ir forši. Arī Latvijā ir daži, kas pieslido un apsveicinās. Tad ir grūti dusmoties. Man nepatīk, ja cilvēki neatzīst savas kļūdas. Pats esmu paškritisks. Tiesnešiem, man liekas, sēž iekšā frāze, ka tiesnesis nekad nekļūdās. Bet tā nav. Arī tiesnesis ir cilvēks. Ne viņam, ne trenerim nav vienmēr taisnība.''

Jānis Blūms atcerējās situāciju Itālijas ziemeļos: ''Ar sievu Boloņā gājām uz restorānu. Satikām Luidži Lamoniku, vienu no Eirolīgas labākajiem tiesnešiem. Normāli pakomunicējām, arī sieva aprunājās. Karjeras pēdējos gados izbaudīju procesu, kad lielie tiesneši mani zināja, apvaicājās par dzīves lietām. Tur slēpjas tas profesionālisms.''

Fanu kultūra

''Vienreiz Salonikos man gar seju aizlidoja šķiltavas. Dēls ar Kristapu Janičenoku bija atnākuši uz finālspēli. Pēc mača dēlam divlitrīga kolas pudele izšķīda pie kājām, kas tika mesta no otrā stāva. Tikt nospļaudītam vai nomētātam ar košļenēm un monētām ir normāli,'' par trako, brīžiem pat neadekvāto fanu kultūru Grieķijā stāstīja Blūms.

Cita pieredze Britu salās bijusi Kasparam Gorkšam: ''Anglijā līdzjutējus pamatīgi regulē. Tur ir daudz kameru. Vēsturiski angļu fanus uzskatām par huligāniem, taču līdz laukumam parasti nekas nenonāk. Mazajos, vecajos stadionos kāds mēģina iemest ar banānu, bet kopumā šobrīd visa novērošanas sistēma palīdz ierobežot līdzjutējus – neviens neriskē ar mūža diskvalifikāciju. Ja vēlaties izbaudīt šādu eksotiku, jābrauc uz Serbiju, Grieķiju vai citviet.''

''Kad spēlēju Krētā, uzaicināju Jāni uz spēli pret ''Olympiacos''. Viņš kā ''Panathinaikos'' spēlētājs atteica, jo nevarot rādīties pretinieku spēlēs,'' situāciju no 2015. gada atminējās Gorkšs.

Kā izrādās, Blūms Pao laikā bijis nevēlams viesis ne tikai Oly spēlēs, bet arī kluba veikalu tuvumā un Pirejās: ''Staigāju Atēnās pa vecpilsētu. Pie pašas Akropoles tirgū ir veikali, tostarp arī ''Olympiacos''. Ar ģimeni gāju garām, uzlicis saulesbrilles, bet iznāca pārdevējs, kurš teica, ka es te nevaru iet. Tad sapratu, ka jāuzmanās. Braucot uz ''Olympiacos'' rajonu, vilku gan saulesbrilles, gan cepuri, lai mani neatpazīst.''

''Hokejā liels pluss ir tāds, ka pie nesaskaņām dod pa bieti. Tu dabū noraidījumu, abpusējo vai kādu citu. Protams, runājam vairāk par faniem, kas nav tādi kā futbolā vai basketbolā, bet hokeju arī spēlē mazāk valstīs,'' iestarpināja Oļegs Sorokins.

Tēlošana sportā

''Mani ļoti kaitina, kad pretinieks tēlo. Nevaru to ciest. Ir bijuši gadījumi, kad iesildos un pretiniekam pasaku, lai šodien netēlo vai arī dabūs iekšās. To darīju, kad jau biju ieguvis konkrētu statusu. Kad biju jaunāks, tad tā neteicu, bet spēles laikā mēģināju skarbāk nospēlēt. 2017. gada ceturtdaļfinālā pret Slovēniju… Viņi ir lielākie aktieri. Šā gada Eiropas čempionātā tiesneši atļāva poļiem spēlēt skarbāk, nesvilpjot uz slovēņu provokācijām. Ļāva vīrišķīgu spēli un poļi iekļuva pusfinālā. Ja visu laiku tēlo, tas vairs nav basketbols,'' par tēlošanu iesāka Jānis Blūms.

''Vienmēr to uztvēru filozofiski. Manā skatījumā tā ir spēles sastāvdaļa. Nav vērts par to dusmoties. Ja par lamāšanos – domāju, ka man uz laukuma ir teiktas lietas, kas pat tuvu nestāv Roberta Ozola izteikumiem. Pārgulējuši ar katru manu ģimenes locekli, sazin ko darījuši ar mani. Lai arī tas liekas kas šausmīgs, tā ir spēles sastāvdaļa. Gados vecākie futbolisti arī cenšas jaunākos fiziski ietekmēt. Ja spēlētājs zina, ka ar vārdiem var tevi izvest, viņš to turpinās darīt. To pašu veiks arī skatītāji, jo Anglijā tribīnes ir ļoti tuvu. Karjeras beigās izbaudīju interneta komentārus. Patika veids, kā cilvēki centās kādu aizvainot. Speciāli gan es to nedarīju. Pirms katras spēles mums rādīja video ar lielākajiem pretinieku tēlotājiem. Es to centos izmantot kā motivāciju,'' kolēģa Blūma iesākto tēmu turpināja Gorkšs.

''Ir starpība starp futbolu un pārējiem sporta veidiem. Kaspar, sorry, bet, pirmkārt, smejamies par salīdzinājumiem starp futbolu un hokeju. Tā, kā futbolistiem ieliek kājās, tur pat hokejs nestāv klāt. Es ticu, ka sāp ļoti. Taču es esmu par veču sporta veidiem. Tēlošana nav veču sporta veida sastāvdaļa. Saprotu, ka tas var palīdzēt klubam, tomēr mūsdienās ir tik daudz kameras, kas seko līdzi un redz, uzliekot marku par izdarīto. Man tas riebjās. Saviem čaļiem neļauju tēlot. Varu pateikt, ka, vēlreiz tēlojot, viņš vairs nespēlēs. Nejūtos labi, ja noraidījums nopelnīts ar tēlošanu. Kaut kur saprotu futbolistus, bet principā tēlošana ir tas, kur esam sporta veidu pazaudējuši,'' savu viedokli izklāstīja Oļegs Sorokins.

Pilnu epizodes ierakstu skaties ŠEIT.

Seko "eXi" sociālajos tīklos:
YouTube: https://ej.uz/eXiSportsYouTube
Facebook: https://www.facebook.com/exisports/
Instagram: https://www.instagram.com/exi_sports/
Twitter: https://twitter.com/eXi_Sports