''eXi'' runā: tik dažādie treneri - psihologi, taktiķi, "tusētāji" un iekaustītāji, sievietes un sportisti

Pieredze, attiecības un konfliktsituācijas ar dažādiem treneriem

''Sportā nevajag auklēties. Vai nu tu vari vai arī nevari. Ja nevari, tad tev dažreiz iedod iekšās. Esmu dabūjis pa muti spēles laikā. Spānijas ACB līgā mūs trenēja grieķis Fotis Kacikaris. Viņam bija taktika, ka ik pa laikam man iedeva pļauku, lai uzvilktu. Vienreiz biju savārījis sūdus un minūtes pārtraukumā viņš ar savu lielo plaukstu man ielika. Nodrebēju un nezināju, ko darīt – likt pretī vai nē. Ja būtu ielicis pretī, tas karjeras turpinājumā varētu būt bijis slikti. To saku tagad, bet tobrīd bija doma kaut ko darīt. Arī komandas biedri bija šokā,'' incidentu ar galveno treneri no laika Spānijas čempionāta klubā ''Bilbao Basket'' atcerējās Jānis Blūms.

Bijušā hokejista Oļega Sorokina pieredze nav bijusi tik skarba kā Blūmam, taču aizsargs atcerējās skarbāko treneri savā karjerā: ''Manā karjerā trakākais treneris bijis Leonīds Beresņevs. Man nepatika viņa niknais skatiens. Tu juties aizvainots. Viņš trenera karjeru sāka, kad es biju jauns, un bija fantastisks pirmos divus gadus. Saprotošs un normāls, taču pēc tam, acīmredzot, nervu dēļ viss aizgāja. Neesmu nekad baidījies runāt, arī pretī trenerim. Man ar viņu ir okei attiecības, sveicinamies. Bija laiks, kad viņš mani nesveicināja.''

Oļegs Sorokins par skarbiem treneriem: Man nepatika Beresņeva skatiens, tas bija aizvainojošs

Sporta sarunu šova "eXi" ceturtās sezonas ceturtā epizode pilnā garumā pieejama šeit: https://t.co/VV1sFIctfP pic.twitter.com/HiQidIsJ2P

— eXi Sports (@eXi_Sports) October 26, 2022

''Trakākais treneris Anglijā, ko esmu redzējis, bija Nīls Vornoks. Viņš gan pats varēja tev iemest ar pudeli vai kādā citā veidā aizskart. Viņam bija veids kā puslaikā lauzt spēles gaitu, iniciējot nesaskaņas starp spēlētājiem ģērbtuvē. Jau komandas komplektācijas brīdī viņam ir spēlētāji, kas ģērbtuvē sāka meklēt vainīgos. Nesauktu tos par kautiņiem, bet tās bija domstarpības. Ne velti Vornoks tiek uzskatīts par vienu no labākajiem treneriem-motivatoriem. Pats trakākais, ko esmu redzējis bija ''Queens Park Rangers'' laikā, kad pēc incidenta arī atlaida treneri. Viņš vienam no spēlētājiem pēc spēles iesita ar galvu pa degunu,'' skarbo noskaņu un pieredzi Anglijas klubu ģērbtuvēs skaidroja Kaspars Gorkšs, kurš futbola dzimtenē uzspēlējis piecās dažādās komandās.

''Negribētu teikt, ka esmu kāvies un sitis kādam ģērbtuvē. Tā ir drīzāk tāda agresīva grūstīšanās. Tā robeža jau nezūd – tev tomēr ir pēc tam kopā jāiet laukumā. Anglijā tas ir ļoti populāri, it sevišķi ''Championship'' līmenī. Ir bijis tā, ka divi spēlētāji nevar savstarpēji sadzīvot, un viņus treniņa laikā ielaiž vienā telpā, lai izkaujas. Iznāk abi divi priecīgi ar pārsistu degunu. Saķeršanās treniņos un ģērbtuvēs ir bijuši pietiekami daudz. Nekad vairāk tas nav eskalējies tālāk. Skaidrs, ka ar to spēlētāju vakariņās, visticamāk, vairs neiesi,'' pieredzi ar konfliktiem ģērbtuvēs skaidrot turpināja Gorkšs.

Lai arī eXi par skarbu treneru nepieciešamību sportā ir vienisprātis, šādus speciālistus karjeras laikā visvairāk novērtēja tieši Jānis Blūms: ''Daudz esmu spēlējis pie serbu skolas treneriem – Duško Ivanoviča, Andreja Urlepa, Nenada Trajkoviča un Aleksandara Džikiča. Viņi ir traki. Viņiem patīk tevi drāzt divas stundas no vietas. Ārpus laukuma viņi pārslēdzās un ir normāli. Varbūt tas ir tas profesionālisms. Man patika tā disciplīna pie serbiem. Sezonas laikā jutu progresu. Ja ir kāda problēma, ar viņiem ārpus laukuma var aprunāties. Ir arī nenormāla disciplīna. Nedod Dievs, runāsi pretī. Būsi ārā no komandas vai saņemsi lielu sodu. ''Panathinaikos'' pie Ivanoviča, pasakot ko viņam pretī, uzreiz tiki izraidīts no treniņa, bet nākamajā dienā tevi sagaidīja lapiņa ar 500 eiro sodu. Tās lapiņas kolekcionējām un sezonas vidū nopirkām jaunu televizoru svaru zālē.''

''Spānijā ar horvātu Marko Baniču bijām līderi ģērbtuvē. Tas nepatika trenerim Kacikarim. Baničs komandā bija pavadījis septiņus gadus, bet es četrus. Bijām fanu mīluļi. Lai arī mums bija laba sezona, treneris mēģināja mūs izstumt ārā no komandas un nepagarināja līgumus. Tas viņam sanāca,'' par pēdējo sezonu Bilbao kluba rindās stāstīja Blūms.

''Man ir bijis treneris, kuram patika tusēties. Viens no top treneriem Spānijā. Ļoti labs taktiķis. Ārpus laukuma viņš vienmēr aicināja uz kafiju vai ko tādu. Pirmssezonā Ibicā viņš teica: ''Uzvarēsim abas divas spēles un iesim uz Deivida Getas koncertu.'' Uzvarējām turnīru un pēc tam līdz sešiem rītā bijām ar treneri. Viņš vēl uzsauca šotiņus. Pēc tās dienas gan atkal ir maksimāls fokuss,'' atminējās Jānis Blūms, kurš karjerā piecas sezonas pavadījis Spānijas ACB līgā.

''Taktiķu topā visvairāk domāja Beresņevs. Dažreiz par daudz, bet viņam bija skaidra vīzija par savu redzējumu uz spēli un taktiku, kas gāja cauri. Ja salīdzinam ar futbola treneri Starkovu, tad sapulces bija īsākas. Ēvalds Grabovskis arī bija taktiķis ar slaveno teicienu “mēs kā cimds ieejam rokā”. Kurts Lidstrēms bija ļoti labs psihologs, kurš ļoti labi vadīja treniņus. Haralds Vasiļjevs bija gana taktisks, bet viņam tobrīd pietrūka diplomātijas ar spēlētājiem. Viņa iekšējais latviskums leca ārā un krievu čaļiem īsti nebija tik tuvs. Znaroks vienkārši ir detaļu cilvēks. Kolosāls ģērbtuves atmosfēras veidotājs. Lai cik jocīgi tas skanētu, viņš nebija tas, kurš bļautu. Joprojām dzirdu, ka, kad viņš bija Krievijas izlasē, pat īstie veči [NHL zvaignzes] brauca uz izlasi un neatteica,'' savus Latvijas hokeja izlases trenerus atcerējās un raksturoja Oļegs Sorokins.

Savus favorīttrenerus valstsvienībā nosauca arī Blūms: ''Izlasē noteikti Bagatskis. Viņš bija taktiķis, psihologs un viņam bija harizma, kas nav daudziem treneriem. Viņš mācēja dažādās paaudzes salikt kopā. Viņš arī pats bija kā piemērs, nekad neatsakot izlasei. Vienmēr bija simtprocentīgā fokusā. Otrais varētu būt Krauliņš. Viņam bija vecā sistēma. Viņš nelaida jaunos, kas varbūt arī bija labi. Man īstenībā besī, kad izlases kandidātos ir 30-40 cilvēki. Man tas nekad nav paticis. Trešais noteikti Kārlis Muižnieks. Izcila presonība, ļoti harizmātisks treneris. Viņam bija labs tēls un pats bija labs spēlētājs. Treniņos vienmēr bija disciplīna. Viņš bija Krauliņa audzēknis ar līdzīgu taktiku.''

Jāņa Blūma izlases treneru TOPs:
1. Ainars Bagatskis;
2. Armands Krauliņš;
3. Kārlis Muižnieks.

Ķēstutis Kemzura un Nenads Traikovičs - kā ar viņiem? Atbilde jaunākajā "eXi" epizodē: https://t.co/JD6krRZJmQ pic.twitter.com/o1YXOJrZnA

— eXi Sports (@eXi_Sports) October 27, 2022

''Baigi viegli. Latvijā liela konkurence uz izlases treneriem nav. Man ir bijuši trīs – visi vienādi, izņemot vienu, kurš ļāva vilkt zeķes getru vietā. Tas bija Marians Pahars. Latvijā tā treneru metodikas un stila pārmantojamība ir apskaužami precīza,'' teica Gorkšs.

Sievietes un sports

''Kāda ir sieva, tāds esmu es. Bez viņas man nebūtu sanākusi veiksmīga karjera, jo mēs bijām kopā tad, kad mums bija divi lati un dzīvojām no tās naudas, ko iedevām vecāki. Par to ielējām benzīnu 17 gados. Ēdām to, kas bija mājās ledusskapī. Izbaudījām grūtos laikus kopā un pamazām sākām kāpt. Sākām draudzēties, kad sāku karjeru un esam kopā nodzīvojuši 24 gadus,'' sacīja tēmas ierosinātājs Jānis Blūms.

Līdzīgā pieredzē dalījās arī Oļegs Sorokins: ''Ar sievu iepazināmies, kad man nebija ne centa kabatā. Kad precējāmies, spēlēju Pārdaugavā. Tieši komandai beidzās nauda. Man uz priekšu izmaksāja pēdējo algu. Starpsezonā nebija nekādas naudas. Ar sievu esam gājuši cauri visiem grūtajiem un foršajiem laikiem. Arī braucot uz Ameriku, aizbraucu viens, bet teicu sievai, ka viņa arī atbrauks, vienalga, cik man tas izmaksās. Skaidrs, ka domā par to, kā iekrāt, bet pāris mēnešus nospēlēju pats un tad sieva ar bērniem atbrauca uz ASV. 21 gada vecumā man piedzima dvīņi. Jau ātri bija jārupējas par ģimeni. Cepuri nost, ka man tāda ģimene ir. Patiesībā daudzreiz esmu jutis, ka viens pats nemaz negribēju braukt uz ārzemēm un spēlēt. Vienmēr esam bijuši kopā. Atceros vienu pilnu sezonu Permā, kad aizbraucu augusta beigās. Tas bija olimpiskais gads un bija izlašu pārtraukumi. Nevarēju to nodarīt ģimenei un paņemt viņus uz Permu.''

''Es atšķirībā no kungiem precējies neesmu, taču savulaik esmu to pamēģinājis. Apzinos, cik liels upuris tas ir ģimenei kopumā, sekot līdzi viena karjerai un atliekot malā savas ambīcijas un plānus. Tas arī var ieviest nesaskaņas ģimenē. Cepuri nost tiem, kuri var tikt tam pāri,'' teica Kaspars Gorkšs.

Kāds Kaspara Gorkša draugs reiz izteicis interesantu atziņu par striptīzdejotājām un psiholoģēm...

Jaunākās "eXi" epizodes viena no tēmām - sportistu sievas un sievietes: https://t.co/JD6krRZJmQ pic.twitter.com/4MHsX65mOK

— eXi Sports (@eXi_Sports) October 26, 2022

''''Draugiem.lv'' bija tā, ka pēc pasaules čempionāta bija vismaz divi tūkstoši aicinājumu draudzēties. Es pieņemu, ka draugiem neesmu akceptējis draudzību. Tas nav normāli. Es esmu zvanījis ''Draugiem.lv'' un prasījis, vai var visus ielūgumus izdzēst uzreiz. Nē, nevar. Ir bijušas dienas, kad bišku esmu pagājis cauri, taču tas nav reāli. Tagad to ielūgumu ir daudz mazāk, bet vairāk no sievietēm. Ielūgumus soctīklos sūtīja arī tad, kad biju "Dinamo" TV studijas eksperts,'' plašo uzmanību sociālajos tīkos karjeras laikā ieskicēja Oļegs Sorokins.

''Sieviešu uzmanība spēj pacelt un nogremdēt karjeras. Tas saskan arī ar būtību, kāda ir lielākajai daļai sportistu. Mēs esam diezgan egoistiski un diezgan lieli narcisi. Nevaru teikt, ka zinu daudzus, kam nepatīk sieviešu uzmanība, bet sportistam tas noteikti ir vēl pastiprināti. Jāņem vērā, lai tas nepāriet par prioritāti,'' turpināja Gorkšs.

Pilnu epizodes ierakstu skaties ŠEIT.

Seko "eXi" sociālajos tīklos:
YouTube: https://ej.uz/eXiSportsYouTube
Facebook: https://www.facebook.com/exisports/
Instagram: https://www.instagram.com/exi_sports/
Twitter: https://twitter.com/eXi_Sports