Verpakovskis: "Cik no Latvijas izlases ir gājuši cauri akadēmijai ārzemēs? Viens Cigaņiks"
Jaunākajā sporta sarunu raidījuma ''eXi'' epizodē pie Jāņa Celmiņa viesojās Latvijas futbola izlases visu laiku rezultatīvākais futbolists un pašreizējais Virslīgas čempiones RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis, kurš izteica savu viedokli par jauno futbolistu dilemmu – palikt un attīstīties Latvijā vai doties laimes meklējumos ārzemēs.
''Mana atbilde visiem ir viena. Es neiesaku to darīt. Paskaties uz sausu statistiku, uz mūsu džekiem, kas šobrīd spēlē Latvijas izlasē un kas šobrīd spēlē ārzemju čempionātos. Kurš no viņiem ir gājis cauri jauniešu akadēmijai ārzemēs? Tas ir viens Cigaņiks. Pārējie visi ir aizbraukuši no Latvijas – no Virslīgas pa tiešo uz augstāka līmeņa čempionātu. Krollis, Tobers, Uldriķis – neviens nav gājis cauri jauniešu akadēmijai. Ceļš caur jauniešu akadēmiju ir ļoti grūts. Ne katrs jaunais to var izturēt. Esi prom no mājām diezgan agrā vecumā, saskaries ar nežēlīgu konkurenci un ārzemēs esi leģionārs – ir jākonkurē ar vietējiem, jāsaprot, ka jābūt galvastiesu pārākam, lai tas virslīgas klubs pēc tam izvēlētos tevi, nevis vietējo,'' savu viedokli par jauno futbolistu dilemmu izteica Māris Verpakovskis, kurš futbolista karjerā pirmo ārzemju pieredzi guva 24 gadu vecumā, pievienojoties Ukrainas grandam Kijivas ''Dynamo''.
RFS ģenerāldirektors arī ieskicēja skaudro jaunatnes akadēmiju un profesionālā futbola statistiku: ''Tur nekas nav savādāks kā pie mums. No jauniešu komandas līgumu ar lielo komandu gada laikā noslēdz viens, divi, ja super veiksmīgs gads, trīs spēlētāji.''
''95% gadījumi ir tādi, ka viņš pēc tam atgriezīsies Latvijā un būs vidusmēra Latvijas čempionāta spēlētājs. Ir daudz blakusapstākļu – konkurence, nav sava vide, nav blakus vecāku, draugu apkārt. Būs kritumi, kā jebkuram futbolistam, it īpaši jauniešu vecumā. Ja viņš ir leģionārs un ir kritumi, neviens nevilks aiz ausīm. Latvijā papaijās galviņu, izrādīs sapratni, paauklēsies – kā mēs un jebkura cita akadēmija Latvijā to dara. Pie pirmās iespējas viņam dos lielo iespēju,'' Verpakovskis salīdzināja atšķirības klubu attieksmē pret jauno futbolistu ārzemēs un mājās.
''Pēc tam, kad tevi profesionālā līmenī nopērk no Virslīgas kluba un samaksā naudu, tevī jau ir ieguldīta nopietna nauda, ir skatījušies skauti, galvenais treneris, ar tevi jau rēķinās. Ja tevi paņem uz pirmo komandu, iespēju dos,'' atšķirības starp pāreju uz ārzemju klubu jaunatnes vecumā un profesionāla futbolista statusā skaidroja Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais futbolists.
Verpakovskis arī iezīmēja, kā viņaprāt izskatītos labākais jaunā futbolista ceļš uz vadošajiem čempionātiem: ''Te, caur Latvijas akadēmiju, ir jānonāk Virslīgas klubā. 18, 19 gados sevi labi jāparāda kādā klubā Virslīgā, vēlams spēlēt izlasē – U21 vai vēl labāk nacionālajā. Tas ir ceļš, kad tevi pamana, un tu aizbrauc jau kā profesionāls futbolists. Arī mūsu, 2004. gada izlases vai pēc tam vēlāks piemērs. Sākot ar mani, Paharu, Stepanovu, Rubīnu, Bleideli – visi tā aizbrauca.''
''Nevajag skriet. Palieciet mājās. Nevajag par visu varu vilkt prom no mūsu akadēmijām. Viņas strādā, uzlabojas katru gadu. Ir iespējas taisīt papildu treniņus – gan fiziskos, gan individuālos. Mums ir pietiekami labi apstākļi, lai izaudzinātu futbolistu. Ārzemēs nav medusmaize. Esmu runājis ar vecākiem. Daudz kas tiek sasolīts, pēc tam netiek pildīts. Līmenis, arī lielākos klubos, nav daudz profesionālāks,'' liepājnieks turpināja.
Tāpat Verpakovskis komentēja arī to, kā redz turpmāko Raimonda Kroļļa – viena no pēdējo laiku spilgtākajiem Latvijas jaunajiem futbolistiem – karjeras tālāko trajektoriju: ''Ļoti ceru, ka viņš Čehijā sevi pierādīs, atgriezīsies ''Spezia'' un ieķersies Itālijā. Ceru, ka viņš turpinās karjeru Eiropā, kādā labā čempionātā, pat ja tā nebūs Itālija, un ka tik ātri Latvijā neatgriezīsies.''
''Varbūt, bet tikai tad, ja nav variantu Eiropā,'' vaicāts, vai Krollim nevajadzētu restartēt karjeru Latvijā, atbildēja Verpakovskis. ''Ja ir varianti, tad ieteiktu palikt tur un tajā vidē mēģināt pierādīt sevi tajos konkurences apstākļos. Gribot negribot, viņš atgriezīsies tāpat. Mājās līmenis viņam ir saprotams. Tad jābūt super motivētam, vajag sevi nostādīt tā, ka katru dienu grib strādāt, lai atkal aizbrauktu. Ne vienmēr tas nostrādā. Zemapziņā saproti, ka līgums ir, jau esi reizi aizbraucis, vienreiz pierādījis. Būs grūti sevi motivēt, lai to visu izdarītu vēlreiz. Piemēram, Čehijas čempionātā izaicinājums ir lielāks,'' noslēdza funkcionārs.
Sporta sarunu raidījums "eXi" ar Māri Verpakovski pilnā garumā ŠEIT!
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
uz otro daļu ko tu teici tikai varu īsi piemetināt varbūt daļēji apstākļi, ka aukstajos gadalaikos nesanāk pilnvērtīgi trenēties bērniem un ka pirms virslīgā bija 10 komandas, bija maz cerību ielauzties un puiši meta mieru bumbas dzenāšanai kvantumā.
+2 [+] [-]
Arī pēc paša Verpakovska vārdiem, 95% atgriezīsies un būs vidusmēra spēlētāji - tas ir lieliski. Jo tie 5% ir tie, kuri mums pietrūkst, lai tie ir galvas divas pārāki par vietējiem un velk izlasi. Savādāk caur Virslīgu gājušie uz Eiropas skatuves 99% ir vidusmēra spēlētāji.
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
cik noprotu, ģimene sen atpakaļ pārvācās uz Holandi, lai puika varētu trenēties kādā vietējā akadēmijā...
+3 [+] [-]
Vienīgais ceļš uz izaugsmi un kļūšanu par elites līmeņa profesionāli jebkurā sporta veidā ir tikai un vienīgi ārpus Latvijas.
Latvijā sistēmiski un pēc būtības nav un nebūs kapacitātes nodrošināt vidi, savstarpēju konkurenci, trenerus un spēles līmeni, lai ražotu augstvērtīgus talantus.
Saražot absolūtas pusprofesionālas viduvējības var Latvijā, jā.
+1 [+] [-]
Visiem troļļotajiem uzreiz atgadinašu ka gan VEF gan RD gan hk Riga spēleja Krievijas līgās..
VEFam vel klat naca vismaz pussezona eirokausos...
Futbolistiem protams arī ir eirokausi..bet visbiežāk tās ir 1-2 spēles ar pastniekiem no Fēram...
-2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
neskaitot tos, kuri trenējas futbolā... kuru vecāki pirms 10 - 15 gadiem pārcēlās uz kādu ārzemi, lai strādātu tur...
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ja nesanāks tur, tad te vienmēr paņems vai arī, ja nesanāks, tad dari to, kas sanāk, futbols nav vienīgā iespēja dzīvē. Tāpēc vajag mācīties, studēt paralēli.
Bet bez izaicinājumiem nav nekādas izaugsmes. Tā mēs te jau gadu desmitus ražojam Lihtenšteinas līmeņa profesionāļus.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Galīgi nepiekrītu. Latvijā treneri ir absolūti amatieri un visādipuskoka lēcēji bijušie virslīgas spēlētāji
[+] [-]