Facebook
GoogleBlogs: Turcijas smiltis, treniņi, sadzīve, nākotnes plāni…
@JanisCelmins
Sveiki! Šī ir mana otrā sezona Turcijā! Precizēšu – pirmā pilnā sezona Turcijā…Katrā gadījumā, lai tiktu uz šejieni nācās pasvīst, jo iepriekšējā sezonā mēs čempionātā palikām otrie. Kluba vadību interesēja tikai un vienīgi zelts. Bet tā kā vasarā mēs ar Kreili parādījām vērā ņemamus rezūltātus, tad Halkbank klubs mani atkal uzaicināja pārstāvēt viņu krāsas Turcijas pludmales volejbola līgā. Šogad atkal klubs ir izvirzījis mērķi uzvarēt čempionātā.
Mani mērķi ir mazliet savādāki… Kāpēc? Mans galvenais mērķis “ziemā” ir pēc iespējas labāk sagatavoties vasaras sezonai, un spēlēšanai ārzemēs ir viens ļoti liels pluss – visa uzmanība tiek veltīta treniņiem. Ja es būtu palicis Latvijā, tad es noteikti neizpildītu tādu darba apjomu, ko plānoju izdarīt šeit… Trenējamies divas reizes dienā. Nedēļa vidēji ir četri fiziskie treniņi un viens vai divi krosi plus bumbu treniņi. Treniņu plāns ir atkarīgs no spēļu skaita nedēļā un no tā cik nopietnas komandas nāk pretī. Mazliet treniņu plānu ietekmē arī pārbraucieni… Protams, ka pats uz savu galvu netrenējos – treniņu programmu sastāda komandas Pļaviņš/Šmēdiņš treneris Aigars Birzulis kopā ar vieglatlētikas treneri Vladimiru Stepanovu, bet mēs mēģinam izpildīt visus norādījumus…
Protams, ka, ja cilvēks visu laiku trenējas, tad ir novērojams progress. Tieši tāpat ir ar manu turku pārinieku. Protams, ka nevar salīdzināt ar to kā būtu, ja mūsu komandai būtu treneris, kas patstāvīgi mūs kontrolētu. Bet kā ir tā ir… Viennozīmīgi varu teikt, ka turks, pabraukājot vasarā pa turnīriem, ir sācis spēlēt daudz parliecinošāk, varbūt dažreiz tehniskais izpildījums mazliet pieviļ, bet ņemot vērā, ka mums nav treneris, ir ok!
Spēku samērs līgā.? Uz doto brīdi izskatās, ka pirmais trijnieks ir skaidrs. Uz ceturto vietu konkurē četras komandas un domāju, ka līdz pēdējam brīdim būs intriga. Pārējās trīs komandas četriniekā nevar iekļūt… Protams, ka ar pasaules kausa līmeni nevar salīdzināt. Domāju, ka tikai mēs un “Ziraat Bankasi” varētu izrādīt konkurenci citām komandām pasaules kausos, bet protams, ka par medaļām nevar pat runa iet. Izskatās gan, ka ar nākamo sezonu (varbūt jau ar šo) līmenis celsies, jo arī citas komandas meklē labus ārzemniekus…Teikšu tā, ka klubi paliek arvien ambiciozāki.
Uz doto brīdi izskatās, ka sezonas ilgs līdz marta sākumam. Bet tā kā visas sezonas kalendārs nav sastadīts, tad par precīziem datumiem runāt ir grūti. Bet viens ir skaidrs, ka pēc Turcijas čempionāta būs vismaz mēnesis, lai sagatavotos vasarai. Tas no manas puses, redzēs kā Kreilim Vācijā klāsies…
Mūsu galvenais mērķis šovasar ir kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Šajā jautājumā esam jau daudz ko izdarījuši pagājušajā vasarā, bet nakamvasar vajag vēl dažus labus posmus un es domāju, ka mums tas ir pa spēkam. Protmas, ka Eiropas čempionātā gribētos iekļūt vismaz labāko sešiniekā un kādā no “Grand Slam” turnīriem izcīnīt vismaz piekto vietu. Tas būs ļoti grūti, bet mēs cīnīsimies… Viss ir atkarīgs no Kreiļa ar kuru posmu mēs sāksim, bet es domāju, ka vajadzētu sākt ar Pasaules kausu Polijā. Pirms tam mums būs laiks, lai kopā pagatavotos, un jau ar pirmo posmu mēģināsim pierādīt, ka esam pelnījuši piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Nākamā gada kalnedārs ir ļoti saspringts. Līdz olimpiskās kvalifikācijas beigām ir palikuši tikai divi Pasaules kausi, četri “Grand slam” turnīri un Eiropas čempionāta fināls. Ja no mūsu puses sezonas sākumā pārsteigumu nebūs (domāju sliktā ziņā), tad kalendārs vairāk ir izdevīgs nekā neizdevīgs, jo uz doto brīdi mēs esam 16niekā un jo mazāk posmu, jo mazāk iespējas parejiem ir izstumt mūs ārā.
Mana sieviņa un meitiņa ir tas, kas man visvairāk pietrūkst šeit Turcijā. Dažādu apstākļu dēļ viņas nevarēja ar mani lidot kopā uz šejieni, bet decembra sākumā viņas jau būs šeit un tad šeit būs viss ko es vien varu vēlēties… plus vēl Gunča (Gundars Celitans) ar ģimeni drīz atbrauks no Latvijas… man jau liekas, ka sezona paies ātri un garlaicīgi nebūs.
Uz tikšanos!
Mārtiņš
