Facebook
GoogleBlogs: Pļaviņš, Birzulis un Co Turcijas smiltīs
@JanisCelmins
Foto: PlavinsSmedins.lv
Piedāvājam Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa trenera Aigara Birzuļa blogu – atskatu uz trenera un viņa jauno audzēkņu Haralda Regžas un Armanda Āboliņa divu nedēļu ilgo treniņnometni Turcijas smiltīs kopā ar Mārtiņu un viņa turku pārinieku.
Laikam jau pamatoti Turcijas aviokompānija pagājušogad tika nominēta kā labākā lidsabiedrība. Pēc labām un sātīgām pusdienām, kaut kur virs Bulgārijas, ērtos lidmāšīnas krēslos, varu atskatīties uz mūsu treniņnometni Turcijā.
Ja man uzdotu jautājumu pirms šī brauciena, ko vēlamies paveikt nometnē, tad vairāk, kā par plecu raustīšanu drīzāk ārā nedabūtu, jo informācija par iespējām trenēties nebija tā labākā. Tomēr zināju, ka Turcijā mūs sagaidīs Mārtiņš un vismaz fiziski pastrādāt stadionā un svaru zālē iespējas būs. Viss beigās izvērtās daudz labāk nekā bija domāts sākumā un laikam jau Mārtiņa „Halkabank“ klubam jāpasakās par lielisko iespēju, labiem treniņu un sadzīves apstākļiem.
Mūsu galvenais mērķis (Regža/Āboliņš) bija divas nedēļas Ankarā patrenēties kopā ar Mārtiņu un viņa partneri Muratu Giginoglu. Uzkrāt spēkus vasarai pašiem un palīdzēt Mārtiņam labāk sagatavoties pēdējam sacensību triecienciklam Turcijas čempionātā. Sanāca daudz visa kā...
Visupirms Ankarā uzkrita sniegs, kas nobremzēja smilšu halles sagatavošanas pēdējos darbus, tas nozīmēja, ka smiltis Turcijā mums neredzēt kā savas ausis, tomēr... tā nenotika. Pēc trijām treniņu dienām Ankaras stadionā un svaru zālē bija izdevība noskatīties Gundara Celitāna sniegumu Eiropas kausos. „Halkabank“ vadība pieņēma lēmumu doties uz treniņiem Stambulā, kur atradās tobrīd vienīgais Turcijas smilšu korts zem jumta. Ceturtdienas vakarā jau bijām pie vietas un varējām sākt treniņus arī smiltīs.
Varu tikai apbrīnot Turcijas sporta sistēmu, jo vismaz ārēji tā atstāja iespaidu kā ļoti labi pārdomātu un materiāli nodrošinātu tautai pieejamu lietu. Noteikti daudzi ir dzirdējuši par tādiem Turcijas sporta brendiem, kā „Fenerbache“, „Galatasaray“, kas apvieno zem sava kluba ļoti daudz sporta veidus. Šo klubu sporta spēļu komandas futbolā, basketbolā un volejbolā ir augstākās raudzes kvalitāte visā Eiropā. Tālāk jau iesaistās Turcijas stiprākās bankas, kuras vismaz volejbolā rada drošu konkurenci augstākminētajiem superklubiem – „Halkabank“, „Zirat Bankasi“, „Volkbank“ un citas. Nacionālā čempionāta galarezultāts principā nav prognozējams. Bet kā jau visur visdrīzāk un visbiežāk uzvarēs lielākā monopola turētāji, tas par klasiku.
Protams, bija patīkami, ka nometnes laikā bija iespēja redzēt klātienē trīs augsta līmeņa vīriešu un piecu sieviešu komandu volejbola spēles. Mans subjektīvs viedoklis: sieviešu volejbols visaugstākās raudzes, vīriešu - par pussolīti zemāks, bet arī pietiekami labs.
Tā kā ziņas no Ankaras nemainījās, Turcijas volejbola federācija pieņēma lēmumu savu šī gada pirmo atklāto turnīru aizvadīt Stambulā, kas nozīmēja, ka varam mierīgi trenēties un bez liekiem pārbraucieniem un gatavoties mačiem.
Par turnīru runājot uzreiz jāsaka, ka Turcijā labu pludmales volejbola pāru pagaidām ir maz, bet viņiem ir mērķis konkurēt ar pasaules labākajām komandām. Viņi organizē daudz starptautiskus pasākumus jauniešu komandām – Eiropas un pasaules čempionātus ieskaitot, kas ir pirmais solis. Labākā Turcijas pāra kontā ir pirmie Pasaules kausa pamatturnīri, kas jau ir otrais solis. Pieliek visas pūles, lai varētu kopā trenēties ar pasaules labākajiem tandēmiem Brazīlijā un ASV – naudas pietiek, kas jau ir trešais solis. Ceturtais – turki ir vienīgie, kuri rīko regulāro ziemas čempionātu ar iespējām piesaistīt ārzemju spēlētājus.
Pārējais jau ir laika jautājums. Ja turki, un par to es nešaubos, apņemsies sarīkot arī kādu Pasaules kausa posmu, maisam gals būs vaļā. Un tad jau iespējams tas būs veiksmīgais Polijas stāsts.
Rezultāti:
Ļoti labi, ka Pļaviņš/Ginioglu šajā turnīrā uzvarēja. Šis fakts viņiem devis trīs punktu pārsvaru pār galvenajiem čempionāta konkurentiem turnīra kopvērtējumā. Vēl jāizspēlē trīs atklātie un divi iekšējie turnīri (nedaudz mainīta iepriekšējā gada sistēma). Lai Pļaviņš kļūtu par Turcijas čempionu, vismaz trijos posmos jābūt priekšā saviem galvenajiem konkurentiem.
Regža/Āboliņš – ceturtā vieta. Pusfinālā sagādāja galvassāpes Pļaviņa komandai, zaudēja trijos setos, bet cīņā par trešo vietu spēle neizdevās – atkal zaudējums trijos setos. Galvenais ieguvums – par Regžu tika izrādīta liela interese no trijām turku komandām un iespējams Haraldam nāksies vismaz vienu mēnesi pasvīst Turcijas smiltīs.
Ņemot vērā daudzas no manis pieminētajām lietām, varu secināt, ka esam ieguvuši labus sadarbības partnerus ilgtermiņā. Turki grib kopā ar mums trenēties un iegūt mūsu darba pieredzi. Mūsu ieguvumi iespējams būs citi, bet kā šādos brīžos saka - laiks rādīs...
Nobeigumā gribu pateikties Mārtiņam par mums doto lielisko iespēju trenēties un spēlēt Turcijā.
Ar cieņu,
Aigars Birzulis
23.01.2012 lidojuma laikā Stambula - Rīga.
+4 [+] [-]
Nevaru sagaidīt to laiku, kad Latvijā būs tikpat organizēta sporta sistēma!
+2 [+] [-]