Edgars Točs: "Sportista dzīve ir daudz plašāka par olimpiskajām spēlēm"

2021. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs Točs pārī ar Mārtiņu Pļaviņu izcīnīja ļoti cienījamo ceturto vietu, tomēr pēc šīm sacensībām duets paziņoja par šķiršanos. Kā stāsta Točs, šādu lēmumu pieņēmis viņa tā brīža komandas biedrs.

“Tā arī pateica, ka vairs negrib turpināt šo sadarbību. Spēlējot ilgi kopā, ir emocijas, pārbraucieni un kādam kļūst grūti otru izturēt. Raksturi ir dažādi, un ne visi labi saiet kopā. Mums tas notika bez kādiem aizvainojumiem,” atceras sportists, arī pašam secinot, ka dueta sniegumā tobrīd jau notika lejupslīde. Viņš saka, ka Tokijā tik veiksmīgi nospēlēt, iespējams, palīdzēja tieši apziņa, ka šis ir pēdējais kopīgais turnīrs. “Daudzi šķiršanos līdz galam nesaprata. Es to pieņēmu tā, ka konkrētais posms ir noiets. Nav jau vienmēr jāmeklē iemesli. Ja otrs cilvēks šādi jūtas, tas jāpieņem un pašam jāskatās tālāk, ar kādiem pāriniekiem var sākt jaunu posmu.”

Nākamās divas sezonas gan Točs, gan Pļaviņš pārsvarā spēlēja kopā ar Latvijas labākajiem jaunajiem sportistiem, tomēr ar augstiem rezultātiem starptautiskā līmenī izcelties neizdevās. Pagājušajā rudenī par šķiršanos pēc 11 sezonas ilgas sadarbības paziņoja cits Latvijas duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Kaut sākotnēji tika vēstīts, ka vairākkārtējais Pasaules tūres labākais uzbrucējs Šmēdiņš beidz karjeru, pāris mēnešus vēlāk kļuva zināms, ka viņš tomēr turpinās spēlēt, to darot pārī ar Toču.

“Es domāju, ka viņš mazbišķīt pasēdēja mājās un saprata, ka malā nenosēdēs. Mēs jau bieži vien domājam, ka tā cita dzīve ir labāka, taču realitāti saprot tikai tad, kad to izbauda. Cik šeit nav dzirdēts, ka cilvēki saka – viss apnicis, riebjas, grib prom. Aizbrauc uz ārzemēm, padzīvo pāris dienu un jau velk atpakaļ. Turklāt sporta emocijas un adrenalīnu nekur citur nevari dabūt. Tā mierīgajā dzīvē noteikti pietrūkst,” Točs intervijā stāsta par Šmēdiņa lēmumu tomēr turpināt karjeru un uzsver, ka Jānis bija tas, kurš izrādīja iniciatīvu sākt spēlēt kopā. “Jānis vēl var spēlēt. Esam sapratuši, ka jau tagad, kad vēl nerādām labāko spēli, varam arī uzvarēt. Ir potenciāls strādāt tālāk.”

Pirmos kopīgos startus duets aizvadīja šomēnes. Vispirms "Challenge" turnīrā Meksikā ar divām uzvarām pārvarēja kvalifikāciju, bet zaudēja abos pamatturnīra mačos, savukārt pagājušajā nedēļā tādas pašas kategorijas sacensībās Ķīnā cieta neveiksmi jau pirmajā kvalifikācijas mačā. Visu Latvijas pludmales volejbola pāru šī brīža galvenais mērķis ir maijā paredzētās iekšējās atlases sacensības CEV Nāciju kausa finālam. Atlasē gaidāmi trīs turnīri, kuros piedalīsies seši spēcīgākie dueti. Savukārt Nāciju kausa fināls jūnija vidū risināsies Jūrmalā, un tajā tiks sadalītas ceļazīmes uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Latvijas vīru pāriem tieši šī ir vienīgā iespēja kvalificēties četrgades nozīmīgākajām sacensībām. Edgars Točs gan aicina sabiedrību nepārspīlēt olimpisko spēļu nozīmi.

“Ja kāds sportists apgalvo, ka olimpiskās spēles ir pāri visam un gatavošanās olimpiskajam startam ir visa viņa dzīve, es tam neticu. Sportista dzīve ir daudz plašāka. Ja spēlē augstākajā līmenī, sevi no jauna nepieciešams pierādīt visas sezonas gaitā, Pasaules kausā, pasaules čempionātā. Olimpiskās spēles notiek reizi četros gados. Jā, nenoliedzu, svarīgas sacensības, taču uz kopējā laika nogriežņa tas ir ļoti īss posms, kurā tevi var ietekmēt ārkārtīgi daudz blakusapstākļu un faktoru. Manuprāt, olimpiskās spēles ir kā tāda stresa bumba, kurā uz visa tā fona jācenšas parādīt kaut cik cienīgu sniegumu laukumā,” pauž pludmales volejbolists.

“Pie mums publika ir ļoti agresīva. Un tas arī saprotams, jo resursu valstī ir tik, cik ir. Ja sportists četru gadu laikā rezultātu nesasniedz, visi domā, ka viņš tikai sēž labā valsts maizē un neko nedara. Es pats uzskatu, ka stabili noturēties pasaules augstākajā līmenī savā sporta veidā ir daudz vērtīgāk nekā izšaut vienās olimpiskajās spēlēs. Jā, mēs ieguvām ceturto vietu Tokijā, taču, ja paskatās griezumā, kā mums gāja, līniju noturēt visas sezonas gaitā bija daudz daudz grūtāk. Ir arī spilgts pretējs piemērs ar Jāni un Sašu, kuri vairākas sezonas atradās Pasaules tūres augšgalā, kas ir prātam neaptverams sasniegums, bet olimpiskajās spēlēs kopā beigu beigās tā arī nesanāca. Vai tāpēc pārējie viņu izcilie sasniegumi ir mazāk vērtīgi?” jautā Točs.

Visu interviju ar Edgaru Toču lasiet žurnāla "Sporta Avīze" aprīļa numurā, kas vēl pēdējo nedēļu atrodams labākajās preses tirdzniecības vietās.