Samoilovs par Sorokina savainojumu un sezonas pirmo pusi

Šogad gatavošanos sezonai iesāku ļoti agri. No novembra sākuma līdz aprīlim kopā ar treneri trenējos Ēģiptē. Aprīlī divas nedēļas atpūtos Rīgā un tad devos uz Spāniju uz treniņ nometni, kur mums jau pievienojās Ruslans. Ruslans atlidoja uz Spāniju uzreiz no Francijas, kur viņam beidzas zāles sezona. Lai kopā sagatavotos pirmajām pasaules kausa posmam mums bija trīs nedēļas. Tehniski sagatavoties mēs paspējām labi, tomēr pietrūka spēļu prakses. Pirmo spēli Šanhajas PK vajadzēja aizvadīt kvalifikācijā. Iesākām ļoti nepārliecinoši, spēle negāja un zaudējam tā arī īpaši neiespēlējoties. Tomēr sākt ar kvalifikāciju un vien mīnus sistēmu ir ļoti grūti. Līdz ar to kvalifikāciju pirmajā PK posmā neizgājām.

Līdz otrajam pasaules kausa posmam mums bija divas ar pusi nedēļas. Sākumā nedēļu trenējamies Šanhajā pret citam komandām no visas pasaules, bet tieši pirms PK Prāgā uz nedēļu aizbraucam uz kopīgu treniņnometni pie poļiem Kadziola/Szalankiewicz un Fijalek/Prudel, kur pārsvarā akcentu likām uz spēlēšanu. Tas deva savus rezultātus: kā rezultātā 13. vieta un ļoti vērtīga uzvara pret ar 4. numuru izliktajiem amerikāņiem. Spēle manāmi uzlabojās un mēs sasniedzam ļoti labu formu.

Pēc sešiem mēnešiem nepārtrauktu treniņu bez sacensībām uz bez spēļu garšas man bija sakrājies milzīgs nogurums, it īpaši psiholoģiskais nogurums, un vienu brīdi es pat nevarēju spēlēt ar baudu. Tāpēc divas uzvaras Prāgā bija ļoti svarīgas tieši man, jo fiziski biju gatavs ļoti labi un vajadzēja sajust uzvaras garšu, lai paceltu morālo garu.

Tad sekoja Kontinentālais kauss, kurā mēs (Latvijas izlase) izcīnījām uzvaru. Mums ar Ruslanu viss sanāca tā kā mēs gribējām. Apspēlējām spēcīgākus Franču, Šveices un fināla Krievu duetus. Sportiska forma bija laba un spēle gāja. Pēc nedēļas pirmajā Grand Slam turnīrā Pekinā izcīnījām 9.vietu, zaudējot tikai divām visneparocīgākajām komandām Nummerdor/Schuil un Kubala/Benes. Pret šiem diviem duetiem divu gadu laikā bija spēlēts daudz, bet diemžēl nekādi mums neizdodas viņus apspēlēt. Tomēr apspēlējām divus spēcīgus vācu duetus un dāņus, kuri arī mums skaitās ļoti neērti pretinieki. Ar rezultātu bijām apmierināti!

Taču tad sekoja 16 stundu ilgs lidojums no Pekinas uz Romu un 6 stundas laika starpība. Pirms kāda laika Ruslans dabūja nelielu muguras traumu vienā no treniņiem trenažieru zālē. Pēc ilga un neērta lidojuma muguras sāpes viņām tikai palielinājās, tomēr tad viņš vēl tam nepievērsa tik lielu uzmanību, jo mums, profesionāliem sportistiem, visu laiku kaut kas sāp sezonas laikā. Pēc lidojuma man arī bija problēmas, jo nespēju tik ātri aklimatizēties pēc Ķīnas un bija problēmas ar gulēšanu. Kā rezultāta ne īpaši kvalitatīva spēle no mūsu puses un Pasaules čempionātā mēs palikām 17. vietā. Mums bija visas iespējas pacelties augstāk, tomēr mazliet pietrūka veiksmes un svaiguma.

Nākamajā Grand Slam turnīrā nospēlējām labi: apspēlējām divus savus sīvākus pretiniekus uz Olimpiādi Skarlund/Spinnangr un Heyer/Chevallie, bet zaudējām divām pasaules TOP5 komandām Xu/Wu un (nepaveicas ar izlozi play-off) Dalhausser/Rogers. Stavangerā 17. vieta. Atpakaļ ceļā no Norvēģijas pamanīju lidostā, ka Ruslans klibo. Pajautāju, kas viņam kaiš. Un viņš man teica, ka baigi sāpot mugura it īpaši kad kustina kreiso kāju. Jau sacensību laikā ļoti sāpēja un viņš juta, ka vertikālais lēciens viņām ir samazinājies. Man viņš negribēja teikt, lai nesarūgtinātu…

Izmantotie resursi:
Samoilovs.Lv | Jaunumi