Genādijs Samoilovs: "Būtu gatavs strādāt par velti, ja vien būtu ar ko"
Jau aizvadītā gada nogalē kļuva zināms, ka šosezon Genādijs Samoilovs trenēs abus vadošos Latvijas vīru pludmales volejbola duetus Aleksandrs Samoilovs / Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, kā arī meitenes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku. Tas nozīmē, ka viņa paspārnē nonācis gandrīz viss Latvijas pludmales volejbola šī brīža zieds. Tāpat Genādijs pieskata arī savu jaunāko dēlu Mihailu, kurš joprojām ir stabila pārinieka meklējumos. Viņa tēvs un treneris neslēpj, ka Miša jau tagad saņem vilinošus piedāvājumus no Vācijas un Polijas pludmales volejbola dzīves veidotājiem. Tas paredz pilsonības maiņu, kurai gan ne tēvs, ne dēls pagaidām nav gatavi, taču situācija nav vienkārša. Īsi pirms došanās uz treniņnometni Ēģiptē portāls Sportacentrs.com aicināja pieredzējušo pludmales volejbola speciālistu uz nelielu sarunu.
Kā vērtējat Mārtiņa Pļaviņa un Edgara Toča sniegumu pirmajos divos šī gada turnīros?
Man tas nebija pārsteigums, zināju, ka viņi var spēlēt. Divi veiksmīgi turnīri pēc kārtas – jā, tas, iespējams, nedaudz pārsteidza. Ja viņi turpinās strādāt, un es redzu, ka viņi to vēlas, tad viss būs labi. Edgars ir ļoti spēcīgs, ar labu lēcienu. Viņa galvenā problēma ir tā, ka blokā viņš joprojām spēlē tāpat kā zālē. Līdzīgas problēmas bija arī Pēdam un Egleskalnam. Edgars progresē ar katru dienu, katru treniņu, turpināsim strādāt, lai situācija būtu vēl labāka. Mārtiņš labi spēlē aizsardzībā, taču arī viņam ir mīnusi. Galvenais – spēle uzbrukumā pēc veiksmīgām darbībām aizsardzībā. Aizsardzībā viņš nospēlē ļoti daudz bumbas, taču nespēj šīs veiksmīgās darbības pārvērst punktos uzbrukumā. Pirmajā turnīrā šis rādītājs bija ap 50 procentiem, otrajā jau ap 70. Esmu drošs, ka pēc nometnes viņš būs vēl labāks. Visos sporta veidos ir nianses, kuras ierindas skatītāji nepamana, daudz kas atkarīgs arī no cēliena, tas Edgaram nedaudz staigā, līdz ar to Mārtiņam nav viegli.
Cik augstu pats vērtējat šajā turnīrā sasniegto? Noteikti jāņem vērā, ka daudzas komandas šiem turnīriem nebija īpaši gatavojušās.
Īpaši šim turnīram nebija gatavojušies arī mūsējie, visiem starta pozīcijas bija līdzīgas. Saša ar Jāni bija smagnēji, jo ļoti lielu darbu bija ieguldījuši fiziskajos treniņos. Pat man dažbrīd bija bail skatīties uz to darba apjomu.
Pat jums? Neticu…
Jā (smejas), pat man. Manuprāt, tas viss tika darīts nedaudz par agru, nogurums bija jūtams abu darbībās. Nākamais nopietnais turnīrs ir tikai februāra beigās, tāpēc mums ir laiks. Nopietni pastrādāsim, lai uz šo turnīru viņi būtu krietni gatavāki. Man priecē, ka mums šobrīd veidojas divas spēcīgas komandas. Tas ir svarīgi Kontinentālā kausa sakarā, lai gan es ticu, ka uz olimpiskajām spēlēm abas komandas kvalificēsies caur Pasaules rangu, un dalība Kontinentālajā kausā nebūs nepieciešama. Ja neizdosies, tad būs jādomā par rezerves plānu, bet tam nepieciešama trešā komanda. To pagaidām neredzu.
Jūs šobrīd strādājat arī ar mūsu labāko meiteņu duetu. Kā skatāties uz faktu, ka Tīna ir izvēlējusies studijas ASV, un nevarēs būt kopā ar pārējiem Ēģiptē.
Skaidrs, ka būtu daudz priecīgāks, ja viņa varētu strādāt kopā ar mums, taču respektēju viņas izvēli. Viss atkarīgs no pašas un treneriem augstskolā. Viņai nopietni jāstrādā pie tehnikas. Fiziski Tīna ir ļoti spēcīga, taču tehniski ir lielas rezerves gan blokā, gan uzbrukumā, gan arī darbībās atkāpjoties no bloka. Viņa ir centīga, strādā labi, gribu ticēt, esmu optimists. Abas meitenes vēl ir ļoti jaunas, viss vēl priekšā, taču tehnika ir svarīga. Abām tagad priekšā pāreja no jauniešu volejbola uz pieaugušo spēli, tās ir divas atšķirīgas lietas.
Tagad galvenais sargāt abas no puišiem!
Arī… Par vienu es atbildēšu, par otru jāatbild vecākiem un augstskolai (smejas).
Kā ar otro meiteņu pāri?
Redzēsim! Alise Lece un Ilze Liepiņlauska līdz šim trenējās kopā ar mums. Iespējams, kaut kur izsprāgst kāda jauna seja. Tīnai ar Anastasiju laiks līdz olimpiskajām spēlēm ir, bet iekļūt labāko sešpadsmitniekā būs grūti, to apzinos. Ja Tīna laicīgi atgriezīsies no ASV, un ideālajā variantā nākamajā ziemā būs kopā ar mums, tad ir iespējas kvalificēties arī caur rangu. Jācenšas jau šovasar pietuvoties labāko divdesmitniekam. Redzēs, būs interesanti!
Pieļauju, ka jums pašam sāpīgs ir jautājums par jaunāko dēlu. Kādi ir viņa plāni nākamajā vasarā?
Sāpīgs jautājums. Es nespēju saprast, kā var būt tāds tukšums. Man vajag tikai vienu cilvēku, esmu skatījies, pētījis, taču nav. Poļi un vācieši jau man ir pateikuši, ka vajadzības gadījumā atradīs, bet tad ir jāmaina pilsonība. Viņi ir gatavi palīdzēt, bet tas ir sāpīgs jautājums. Ne Miša, ne es nekur negribam braukt. Skaidrs, ka jauniešu turnīros viņš, visticamāk, turpinās spēlēt kopā ar Kristapu Šmitu. Es būtu gatavs strādāt par velti, ja vien būtu ar ko. Zinu, ka Regža ir izrādījis kaut kādu interesi, bet tas viss nav nopietni. Es nesaprotu, ko viņš tagad dara? Punkti viņam ir, arī turnīri ir. Pats saka, ka grib spēlēt ar Šmitu, taču viņš šobrīd ir aizņemts klasiskajā volejbolā. Kāpēc nevarētu spēlēt kopā ar Mišu, kuram ir Latvijas Olimpiskās vienības finansējums, palīdz Jūrmalas dome. Punkti tak dzēsīsies, jūnijā jau viss būs nokavēts. Mums tuvāko dienu laikā būs Pludmales volejbola komisijas sēde, tajā arī domāsim, ko darīt. Komisiju vada Pļaviņš – labs priekšnieks, domāsim.
Viņa it kā Somijā klasisko spēlē.
vai tik salda dzīve būs, ja Vācijā būs kaut kāds 6ais numurs bez straujiem panākumiem?
vai Lai jā saldā LOV maize nav daudz reālāka?
Federācijas bosu karotes debesīs iemidzināja visus - sporta skolas, trenerus, talantus... Kuldīgā bīča čempionātā 2017 bija veseli... tik daudz... 3 pāri...
Iesaku kaut kādus 3 min testus pret Kreili vai Sašu, kaut vai Mišu, kā 2004 pēc Prūša EČ zelta nolasīja Miņinu, Melbārdi, Dreiškenu, Dambi...
Kāda vadība, tādas ganāmās aitas...
Gena, man patīk Jūsu degsme!!!
Jautājums tikai - ko vēl bez iespējas trenēties mēs viņiem varam piedāvāt un vai viņiem tas ir vajadzīgs.