Samoilovs: "Olimpiādē mērķis būs medaļas"

„Protams, ir liels gandarījums par rezultātu, bet visas emocijas tomēr bija pirmajās divās dienās. Tagad jau esam atgājuši un jau sākuši gatavoties nākamajam turnīram Somijā,” pirmos iespaidus izteica Samoilovs.

”Es jau arī šoreiz biju diezgan emocionāls un to varēja redzēt spēlē, it īpaši pusfinālā pret brazīliešiem. It kā visu spēli biju mierīgs, bet nu otrā un trešā seta galotnēs nē,” tā Sorokins. Samoilovs teica, ka pludmales volejbola popularitāte tagad valstī lielā mērā atkarīga arī no viņiem, gan kā spēlē, gan no atraktivitātes. ”Sports ir šovs un cilvēki nāk skatītie šovu, jo interesantāk, jo intriģējošāka cīņa, jo vairāk tas patīk skatītājiem un labāk sporta veidam.”

Sportisti studijā demonstrēja arī savas sudraba medaļas un citas iegūtās balvas. „Šoreiz jau sanāca tā, ka mēs pirmo reizi spēlējām pusfinālā un pirmo reizi palikām līdz svētdienai, līdz pašām beigām. Parasti jau ir tā, ja zaudē, tad maina biļetes un brauc mājās, pirmo reizi redzējām kādas ir balvas. Šoreiz sudraba karotes, medaļas, "Swatch" pulksteni iedeva, viņi jau ir sponsori.” –Samoilovs.

Raidījuma laikā arī šoreiz viesus pamanījās sazvanīt Raivis no Talsiem, kurš jautāja, vai kādreiz sanāk arī abiem vienlaikus uzlikt bloku? ”Tagad vairs nē, bet kad tikko sākām, tad gan. Es jau pieradis skriet blokā un tādos emocionālos brīžos galva tā kā drusciņ atslēdzas un dažreiz tā bija. Tādā līmenī gan tā nevar darīt, aizmugurē viss ir brīvs un pretinieks var kaut ar galvu pārsist pāri,” teica Samoilovs. Tagad pamātā Saša ir aizsargs un Ruslans bloķētājs, taču vairākās spēlēs Norvēģijā abi mainījušies ampluā, jo Samoilovs bloķēt arī māk un Ruslans atkal ļoti labi cīnījies aizsardzībā. „Ja neiet spēle, tad kaut kas jāmaina. Tad mēs kaut ko izdomājam . Pirms spēles ar Mārtiņu Pļaviņu un Tomu Šmēdiņu iepriekšējā vakarā Ruslans jau uzreiz teica, lai es gatavojos iet blokā, jo es Mārtiņu labāk pazīstu un lai spēlēju pret viņu,” Samoilovs. „Godīgi sakot, es jau aizsardzībā šoreiz arī labi jutos, īpaši ņemot māņsitienus . Pret Mārtiņu sanāca ļoti labi, pret portugāļiem tāpat. Citreiz spēle tiešām neaiziet un mēs sākam kombinēt un kādreiz arī sanāk,” teica Sorokins.

Kā bija spēlē pret brazīliešiem Harliju un Alisonu? „Tur arī mainījāmies, jo sākumā nevarējām tikt galā ar Alisonu, pamainījāmies un Saša uzlika vairākus blokus, pret otru spēlētāju atkal man labāk gāja,” tā Ruslans. ”Paldies šajā spēlē Sašam, jo es biju pietiekami sanervozējies, sāku domāt , ka medaļas tuvu un tādā garā. Saša savāca kopā, kā saka, iedeva pļauku, un sāku spēlēt labāk.” Samoilovs vēl piebilda, ka spēlē parasti cenšas salauzt vienu spēlētāju, jo abus jau grūti tā pieveikt un tad vairāk spēlē visu laiku uz vienu, vairāk jācenšas otram. Spēlē pret spāņiem bija otrādi, mūsējie bija nokļuvuši zaudētāju lomā, bet lieliski nospēlēja Ruslans.

Kā tas sanāk, ka Latvijas volejbolisti dažādus Brazīlijas duetus šovasar uzvar jau ceturto reizi, viņiem taču jābūt kādai informācijai par mums? „Protams, tāpat kā mēs vairāk turamies kopā ar igauņiem, viņi tusē vairāk savā starpā, amerikāņi atkal ar kanādiešiem un austrāliešiem. Viņi noteikti daudz jau zināja, gan jau bija pajautājuši saviem kolēģiem, bet šoreiz nesanāca arī viņiem,” teica Samoilovs.

Kas vairāk patraucējis finālā pret Krievijas duetu – emocijas vai fiziskais nogurums? „Ja tu jūties slikti fiziski, tad nekādas emocijas nevar izvilkt. Mums tā bija devītā spēle, pusfinālā jau izlikām maksimumu. Pēc tās spēles aizbraucām uz viesnīcu, mums bija kāda stunda brīva un es saku Ruslanam, ka nu laiks iet uz spēli, viņš tik guļ un saka , ka negrib nekur iet, viss sāp, labāk palikšot gulēt,” atzina Samoilovs.

Vēl „Sporta studijā” atcerējās spēles Dubultos par pludmales karaļa titulu. ”Tas ir ļoti vajadzīgs tieši sporta veida attīstībai, lai piesaistītu cilvēkus, lai jaunajiem būtu interesantāk. Tas bija skatāmākais volejbols mūsu mājās. Mēs jau nojautām, cik tas grūti, it īpaši spēlēt vienam pret otru, kad sist var tikai no apakšas. Kaut kas līdzīgs tenisam, es kad paspēlēju, sāku saprast tenisistus,” teica Sorokins.

Abi atzina, ka Latvijā ir daudz labu pludmales volejbolistu, it sevišķi vīriešiem .”Visi jau esam sportisti un neviens negribēja zaudēt. Es jau sapratu, ka man tas neko neizšķir, bet tik un tā spēlēju ar pilnu atdevi,” Samoilovs. „Šoreiz jau bija tā, ka pirms tam spēlējam Klāgenfurtē un faktiski vairs nevarējām paspēt uz Latviju, bet federācija palīdzēja , atmaksāja biļetes, visu nakti lidojām no Klāgenfurtes uz Maskavu, pēc tam uz Rīgu un astoņos no rīta bijām klāt. Mēs jau sapratām, ka cilvēki nāk, lai redzētu mūs.”

Studijas viesi vēl padiskutēja par Berlīnē notiekošo pasaules čempionātu vieglatlētikā un īpaši Useinu Boltu. Samoilovs: ”Es kad biju olimpiādē, tur visi par Boltu runāja. Es dzīvoju vienā numuriņā ar Staņislavu Olijaru, viņš jau vairāk zina tos sprinterus. Viņš stāstīja, ka Bolts ir unikāls cilvēks, tā uzlabot rezultātus. Kā Bolts skrien, patīkami skatīties, tāpat kā spēlē uz publiku.”

Vēl tika runāts arī par treniņu procesu un puiši atzina, ka nu jau sanāk mazāk trenēties par sešām stundām dienā, jo nesanāk laika. „Treneris joprojām mūs dzen, pirmdien atlidojām no Norvēģijas, trīs stundas atpūtāmies un uzreiz braucām uz treniņu, Genādijs brīvdienas nedod. Nevar jau attīstīties, tikai spēlējot,” Samoilovs.

Par specifiku un atšķirību ar klasisko volejbolu vairāk stāstīja Sorokins.” Man ir tā, ka varu saņemties uz pāris spēlēm , bet visu laiku nāk klasika ārā, visu laiku pie tā jāpiedomā. Blokā es vēzēju nepareizi ar rokām, zaudēju laiku un tas jāpatur prātā.”

Kas vēl atlicis šajā sezonā? Divi posmi Eiropā - Somija un Nīderlande, tad būs tāds garāks pārtraukums uz pusotru mēnesi un pēdējā posmā arī nespēlēšot. Ruslans jau atsāks zāles volejbolu, Aleksandrs grib pabeigt maģistratūru Banku augstskolā.

Samoilovs: ”Mums Latvijā pludmales volejbolā problēma ir tā, ka neviens profesionāli netrenējas, visi tikai spēlē turnīros. To labi apstiprināja arī Ruslans, jo viņam ir mute palikusi vaļā, ko Genādijs Samoilovs stāsta. ”Daudzi tagadējie treneri nāk no klasiskā volejbola , paši nav spēlējuši un nav tādas pieredzes tieši pludmalē.

Norvēģijā no spēcīgākajiem nav bijuši tikai amerikāņi un labākais vācu duets, visi labākie spēlējuši, tāpēc prieks esot neviltots. Cik liela esot dalības maksa? „Ja spēlē pamatturnīrā, tad nav, vēl atmaksā ēšanu un dzīvošanu. Olimpiādē jau esot bijis tā, ka pludmales volejbols bijis otrs skatāmākais pēc vieglatlētikas, izdodas sponsorus piesaistīt,” teica Samoilovs.” Pa pēdējiem diviem gadiem, kad „Eurosport” bija sponsors, popularitāte pieaugusi par 320 procentiem.”

No cik gadiem Ruslans sācis spēlēt pludmales volejbolu? Pirmais mēģinājums esot bijis 18 gadu vecumā, bet nu tagad, 27 gados, esot jau nopietnāks mēģinājums.

Vai bīčam Latvijā ir nākotne? „Protams, ka ir. Ar katru gadu rezultāti arvien labāki un labāki,” Samoilovs. Kādi ir mērķi sportā? „Olimpiāde, protams, medaļas! ”Vai citi olimpieši jūs turpina atbalstīt? „Jā, jā turpinām satikties, viens otru atbalstīt, man sevišķi labi izveidojušies attiecības ar Denisu Čerkovski, es viņam arī visu laiku sekoju līdzi, viņš vinnēja pasaules kausu un man arī liels prieks bija. Mēs arī gājām uz basketbolu, tāpat mūs atbalstīja olimpiādē,” Samoilovs.

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports