Samoilovs: "Šovasar bijām gatavi jau uz pirmo turnīru"

Aizvadītā sezona Sašam ar Ruslanu nebija tā veiksmīgākā, taču tam bija savi iemesli. Ziemā duets labi pastrādāja Ēģiptē un šī vasara ir apliecinājums, ka zvilnēšanas pludmales un sauļošanās nav bijusi dueta prioritāte. Ticis ieguldīts darbs, kas rezultātu pārim nes šajā vasarā. Trīs piektās un divas devītās vietas ir Samoilova un Sorokina labākie sasniegumi šajā sezonā.

Pastāsti par turnīru Maskavā. Līdz šim Krievijas galvaspilsēta tev un Ruslanam nebija bijusi veiksmīga.
Jā, Maskavā pēdējo trīs gadu laikā nebijām uzvarējuši nevienu maču, bet šoreiz izdarījām vairāk nekā bijām plānojuši. Mūsu mērķis bija izkļūt no grupas un izcīnīt devīto vietu, bet piektā jau bija pārpildīts plāns. Turnīra gaitā apspēlējām arī vienus no mūsu sīvākajiem pretiniekiem – itāļus.

Ko vari teikt par spēli pret Mārtiņu Pļaviņu un Jāni Šmēdiņu?
Spēli var nosaukt par neizdevušos. Pūta spēcīgs sāna vējš un mēs nevarējām spēlēt sev ierastajā stilā, kā to esam raduši darīt. Mārtiņam ar Jāni spēle aizgāja, vējš viņiem vienmēr ir paticis un to viņi izmantoja arī šoreiz. Atcerēsimies, ka arī Marseļā pirms diviem gadiem viņi izcīnīja medaļu tieši šādos laika apstākļos. Mēs pieļāvām par daudz kļūdu. Ar tādu spēli uzvarēt ir grūti. Šķiet pat labi, ka zaudējām, jo tas mums deva papildu motivāciju apakšgrupas turpmākajām spēlēm. Nākamajās divās grupas spēlēs jau demonstrējām pavisam citu spēli un arī turnīra turpinājums izdevās.

Jā, apspēlējāt arī Eiropas čempionus vāciešus…
Uzskatu, ka pēc zaudējuma Mārtiņam ar Jāni aizvadījām četras ļoti labas spēles pret spāņiem, vāciešiem, itāļiem un arī amerikāņiem, kuriem tādā veidā sarežģījām nokļūšanu olimpiskajās spēlēs. Labi servējām, sējām noņemties, arī bloks epizodiski bija ļoti labā līmenī, turpmākais turnīrs mums izdevās ļoti veiksmīgs. Spēlē par iekļūšanu pusfinālā vienkārši pietrūka spēka, nekas mums vēl būs iespējas.

Tavs un Ruslana veiksmīgais sniegums šosezon skaidrojams ar Ēģiptē paveikto darbu, to, ka Ruslans izārstējis muguras savainojumu. Ko vēl?
Domāju, ka viss kopā. Arī pagājušās sezonas sākums mums bija ļoti veiksmīgs. Sekoja Ruslana savainojums un viss sagriezās kājām gaisā. Protams, arī ziemā paveiktais Ēģiptē devis savu. Var jau teikt, ka viss bija kārtībā arī iepriekš, kad trenējos vienatnē, taču tas tomēr nav tas. Kopš brīža, kad Ruslans nespēlē klasisko volejbolu mūsu saspēle krietni uzlabojusies. Viena lieta ir trenēties vienatnē, pavisam kas cits, kad trenējamies kopīgi. Pludmales volejbols ir komandu sporta veids un jūtu, ka šie divi mēneši, kuros sparingojām ar labiem pāriem, devuši savu. Laikā, kad Ruslans spēlēja zālē mums sezonas sākumos bija nepieciešama iešūpošanās, tad tagad bijām gatavi jau uz pirmo turnīru.

Vai esi rēķinājis, kas jāizdara Romā, lai neizkristu no labāko 16 pāru skaita olimpiskajā reitingā?
Teorētiski mūs var apsteigt, bet reāli… nezinu. Aigars Birzulis ir sarēķinājis, ka pirms Romas mēs būsim garām itāļiem, tāpat esam noķēruši arī Mārtiņu un Jāni. Teikšu godīgi - man nepatīk skaitīt punktus. Jo vairāk kaut ko rēķini, jo sliktāk spēlē – tāds ir mans uzskats. Maskavā paveicām daudz un šobrīd varam justies pietiekami droši.

Cik grūti ir spēlēt, kad zemapziņā sēž šī „olimpisko” punktu skaitīšana?
2008. gadā, kad risinājās kvalifikācija Pekinas spēlēm, bija ļoti smagi. Atceros, ka stress bija ievērojams. Pārdzīvoju es, Mārtiņš, treneris, tieši šī iemesla dēļ radās daudz konfliktsituāciju. Toreiz pat bija tā, ka par konkurentu spēlēm domājām vairāk nekā par savu sniegumu un tas radīja problēmas. Lai cik pašpārliecināti arī tas neizklausītos, tad šogad biju daudz pārliecinātāks. Ejam spēlējam konkrēto maču un tikai pēc tam domājam par visu pārējo. Ar Ruslanu jau Ēģiptē šo tēmu izrunājām un vienojāmies, ka koncentrēsimies katra spēlei un par kvalifikāciju Londonai centīsimies nedomāt. Ja netiksim, tad nepārdzīvosim, jo varēsim teikt, ka izdarījām visu, uz ko bijām spējīgi.

Kādi ir jūsu plāni pēc turnīra Romā? Kāds Pasaules kausa posms līdz Londonai varētu tikt arī izlaists?
Ja kvalificēsimies caur olimpisko rangu, tad kalendārā būs divas brīvas nedēļas, kuru laikā noteikti strādāsim pie fiziskās sagatavotības, atpūtīsimies tikai emocionālā ziņā. Pagājušajā nedēļā biju Latvijas Olimpiskajā vienībā, nosvēros un secināju, ka pēdējo divu mēnešu laikā esmu zaudējis sešus kilogramus. Drusku tā kā par daudz… Būs jāatjaunojas, lai sezonas otrajā pusē atkal justos labāk, turnīrus gan neplānojam izlaist.

Kā šobrīd jūtas Ruslana mugura?
Viss ir kārtībā, viņš nekad nežēlojas. Pasaka tikai brīžos, kad viss jau ir ļoti slikti. Viņš ir ļoti progresējis, malacis.

Arī servēt atkal ir sācis, ne?
Jā, to mēs ar treneri jau vēlējāmies kādu laiku. Serve viņam bija ļoti laba, taču muguras savainojums ieviesa korekcijas. Šobrīd serve ir atgriezusies un viss ir kārtībā. Serve mūsdienu pludmales volejbolā ir ievērojams ierocis.