Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:372, Did:0, useCase: 3

Peldēšanas federācija atbild Šaltānam: Dopinga lietošana nav piedodama

Ints Megnis
Ints Megnis

Peldēšanas federācija atbild Šaltānam: Dopinga lietošana nav piedodama
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Aizliegto vielu lietošana un citi Pasaules Antidopinga kodeksa pārkāpumi nav piedodami un ir sodāmi atbilstoši Kodeksa noteikumiem un praksei, plašā paziņojumā paudusi Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), atbildot uz kādreizējā Eiropas juniora čempionāta medaļnieka Jāņa Šaltāna interviju, kurā viņš pauda, ka LPF, pagarinot viņa diskvalifikācijas termiņu par dopinga lietošanu uz četriem gadiem, "norakusi" stabilu Latvijas izlases dalībnieku.

2011. gadā Šaltāns Turcijā izcīnīja divas medaļas Eiropas Jaunatnes olimpiādē Turcijā, bet 2014. gadā bija trešais Eiropas junioru čempionātā. Tomēr 2015. gada beigās Šaltānam tika konstatēs pozitīvas dopinga analīzes. Sākotnēji viņam tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija, bet pēc tam Starptautiskā Peldēšanas federācija (FINA) vērsās Starptautiskajā Arbitrāžas tiesā (CAS) saistībā ar Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) valdes lēmumu, kas neatbilst Pasaules Antidopinga kodeksam. Līdz ar to diskvalifikācija tika palielināta līdz četriem gadiem.

Šī mēneša sākumā tika publicēta pirmā plašākā intervija ar Šaltānu kopš tā laika, kurā viņš asi kritizēja pašreizējo LPF vadību, kā arī apgalvoja, ka pats nemaz nav saņēmis oficiālu informāciju cik garš tad ir viņa diskvalifikācijas termiņš.

Tagad LPF atbildējusi ar plašu paziņojumu, ko publicējam pilnā apjomā.

Ņemot vērā peldēšanas sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izplatīto atsevišķu personu viedokli, ka Latvijas Peldēšanas federācija (LPF), vērtējot konstatētos pārkāpumus par aizliegto vielu lietošanu, ir bijusi neobjektīva un atsevišķos gadījumos piespriedusi nesamērīgus sodus, LPF apliecina, ka tās politika un nostāja šādos jautājumos ir bijusi un paliek nelokāma, stingra un atbilstoša Pasaules Antidopinga kodeksa (Kodekss) noteikumiem un godīgas spēles principiem. Jebkurš Kodeksa pārkāpums ir stingri nosodāms un par to ir piespriežams konsekvents soda mērs atbilstoši WADA praksei.

LPF pēdējo gadu laikā ir piespriedusi vairākas diskvalifikācijas sportistiem gan par nesportisku un neētisku uzvedību, gan par aizliegto vielu lietošanu jeb par sportista dopinga kontroles nelabvēlīgu analīžu rezultātu fiksēšanu Valsts Sporta medicīnas centra Antidopinga aģentūras veiktajās kontrolēs. Lai gan divos gadījumos sportistiem ir noteikts atšķirīgs soda mērs, abos gadījumos tas ir bijis detalizēti izvērtēts un analizēts atbilstoši Kodeksa noteikumiem, vispārējai pārkāpumu procedūru novērtēšanas praksei un līdz ar to – pilnībā objektīvs.

Pasaules Antidopinga kodekss ir apjomīgs un juridiski komplicēts dokuments, tomēr pamatlietas, tai skaitā soda sankciju noteikšanas procedūra, ir skaidri noteikta un aprakstīta arī ar paskaidrojošiem komentāriem. Ir pieņemams, ka ne visiem šis dokuments ir zināms un pilnībā izprotams, tomēr tas nevar būt par attaisnojumu aizliegtu vielu lietošanai vai nepamatotu un aplamu argumentu izplatīšanai.

Skaidrojot LPF atšķirīgu lēmumu divās nosacīti līdzīgās diskvalifikācijas procedūrās, ir jāsāk ar pamatterminu/noteikumu skaidrojumu:

“Īpašās vielas” – saskaņā ar pasaules antidopinga kodeksa 4.2.2. punktu visas aizliegtās vielas uzskata par “īpašajām vielām”, izņemot S1., S2., S4.4., S4.5., S6.A. Punktā minēto klašu vielas un M1., M2. un M3. Punktā minētās aizliegtās metodes.

“Tūlītēja atzīšanās” (Tūlītēja atzīšanās antidopinga noteikumu pārkāpumā pēc pieķeršanas pārkāpumā, par kuru sankcijas paredzētas 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktā un 3. punkta 1. apakšpunktā) – Ja sportists vai cita persona, kurai varētu noteikt 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktā un 3. punkta 1. apakšpunktā paredzētās sankcijas (par izvairīšanos no paraugu vākšanas, atteikšanos nodot paraugu vai ņemtā parauga falsifikāciju), atzīstas iespējamā antidopinga noteikumu pārkāpumā tūlīt pēc tam, kad antidopinga organizācija viņu ir pieķērusi, tad šim sportistam vai citai personai diskvalifikācijas periodu var saīsināt ne vairāk kā līdz diviem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un sportista vai citas personas vainas pakāpes, ar nosacījumu, ka tam piekrīt WADA un par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija; šādu diskvalifikācijas perioda samazinājumu WADA un attiecīgā antidopinga organizācija var piešķirt arī pēc saviem ieskatiem.

“Būtiska palīdzība antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā” – atbildīgā antidopinga organizācija atsevišķā gadījumā var apturēt daļu no noteiktā diskvalifikācijas perioda, ja sportists vai cita persona ir sniedzis būtisku palīdzību antidopinga organizācijai, krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcijai un tāpēc: i) antidopinga organizācija ir atklājusi vai pierādījusi kādas citas personas veiktu antidopinga noteikuma pārkāpumu vai ii) krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcija ir atklājusi vai pierādījusi citas personas izdarītu kriminālnoziegumu vai arodnoteikumu pārkāpumu un informācija, ko dara zināmu persona, kura sniedz būtisku palīdzību, ir pieejama par rezultātu pārvaldību atbildīgajai antidopinga organizācijai.

“Diskvalifikācija par aizliegtas vielas klātbūtni, aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes klātbūtni, lietošanu, lietošanas mēģinājumu vai glabāšanu” – Diskvalifikācijas periodu par 2. panta 1., 2. un 6. punkta pārkāpumiem nosaka, kā norādīts tālāk, un to var saīsināt vai atlikt saskaņā ar 10. panta 4., 5. un 6. punktu.

10.2.1. Diskvalifikācijas periods ir četri gadi, ja:

10.2.1.1. antidopinga noteikumu pārkāpums nav bijis saistīts ar īpašu vielu, ja vien sportists vai cita persona var pierādīt, ka antidopinga noteikumu pārkāpums nebija izdarīts ar nodomu;

10.2.1.2. antidopinga noteikumu pārkāpums ir bijis saistīts ar īpašu vielu un antidopinga organizācija var konstatēt, ka antidopinga noteikumu pārkāpums tika izdarīts ar nodomu.

10.2.2. Ja nepiemēro 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktu, diskvalifikācijas periods ir divi gadi.

“Diskvalifikācijas perioda saīsināšana, ja būtiska vaina vai nolaidība nav konstatēta” – Ja konkrētajā gadījumā, kad 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkts nav piemērojams, sportists vai cita persona pierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņas vainas vai nolaidības, tad citkārt piešķiramās diskvalifikācijas laiku var saīsināt atkarībā no šā sportista vai citas personas vainas pakāpes, bet saīsinātais diskvalifikācijas laiks nedrīkst būt īsāks kā puse no citkārt nosakāmā diskvalifikācijas laika, un šo saīsināto diskvalifikācijas laiku var vēl vairāk saīsināt vai atcelt pavisam saskaņā ar 10. panta 6. punktu.

Šo visu aspektu izprašana ir būtiska, lai adekvāti izvērtētu katru konstatēto aizliegto vielu lietošanas gadījumu, tāpēc zemāk tiks sniegti apkopotie ekspertu komentāri par katru no minētajiem punktiem un tā nozīmi lēmuma par soda noteikšanu pieņemšanā:

Gan klenbuterols, gan meldonijs ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā kā “Īpašās vielas”. Atšķirībā no citām tiesību nozarēm dopinga lietās darbojas «vainas prezumpcijas» princips. Respektīvi, sportists ir uzskatāms par vainīgu tikai tāpēc, ka viņa organismā ir konstatētas aizliegtās vielas. Atbilstoši Kodeksa noteikumiem, nav nepieciešams pierādīt, kad, kur un kādā veidā aizliegtā viela tika lietota. Pietiek ar tās esamību sportista dopinga kontroles analīzēs. Pārējie apstākļi var vienīgi ietekmēt sportista diskvalifikācijas termiņu (pagarināts/samazināts);

Tūlītēja atzīšanās nozīmē to, ka Kodekss ir paredzējis potenciālu iespēju sportistam saņemt samazinātu diskvalifikācijas termiņu ar nosacījumu, ja sportists atzīstas aizliegtās vielas lietošanā maksimāli ātri un ir gatavs sniegt pilnvērtīgu, ticamu un pierādāmu informāciju par apstākļiem, kādos konkrētā aizliegtā viela nonākusi sportista organismā. Ir svarīgi ņemt vērā noteikto atzīšanās termiņu – “tūlītēja”. Respektīvi, par tūlītēju atzīšanos var tikt atzīta tikai tāda atzīšanās, kas ir notikusi pirms vai līdz ar sportista dopinga kontroles analīžu veikšanu vai negatīvu rezultātu saņemšanu. Ja sportists dopinga analīžu veikšanas brīdī kontrolierim sniedz informāciju, ka viņš ir lietojis konkrētas aizliegtas vielas, tas var kalpot kā tūlītējas atzīšanās faktors un var tikt ņemts vērā lemjot par diskvalifikācijas perioda samazināšanu. Turpretī, nelabvēlīgu dopinga analīžu rezultātu sagaidīšana un pieprasījums atvērt B parauga analīzes nozīmē automātisku vainas noliegšanu/neatzīšanu un līdz ar to nav iespējams fiksēt tūlītēju atzīšanos kā apstākli, uz kura pamata samazināt Kodeksā noteikto diskvalifikācijas apjomu. Sportista atzīšanās pēc B analīžu parauga atvēršanas tiek uzskatīta par pakārtotu apstākļiem un vairs nevar tikt uzskatīta par “tūlītēju”. Starptautiskajā praksē nav bijis tādu gadījumu, kad pēc B analīžu parauga atvēršanas tiktu akceptēta sportista apelācija par “tūlītēju atzīšanos”. Starptautiskajā praksē nav bijis arī tādu gadījumu, kad pēc vairākkārtējas pozīcijas maiņas par savu vainu vai liecību maiņas, tiktu akceptēta apelācija par “tūlītēju atzīšanos”.

Būtiska palīdzība antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā nozīmē patiesi būtisku palīdzību un līdzdalību antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā, kuras ietvaros tiek pierādīta trešās personas veiktu antidopinga noteikumu pārkāpumu, kriminālnoziegumu vai arodnoteikumu pārkāpumu. Informācijas sniegšana par lietas apstākļiem nav uzskatāma par būtisku palīdzību, bet gan sportista pienākumu.

Diskvalifikācijas periods par antidopinga noteikumu pārkāpumu ir piemērojams atbilstoši lietas izvērtēšanas gaitā iegūtajiem pierādījumiem un faktiem. Sportistam vai citai personai ir jāpierāda, ka noteikumu pārkāpums nebija izdarīts ar nodomu vai ka pastāv citi apstākļi, kas atbilstoši Kodeksam ļauj lemt par diskvalifikācijas perioda samazināšanu. Nav iespējams noteikt sportistam diskvalifikācijas perioda samazināšanu, ja viņa sniegtajās liecībās ir konstatējamas būtiskas pretrunas, nepastāv tieši un nepārprotami pierādījumi tam, ka sportista rīcībā nebūtu novērojama būtiska vaina vai nolaidība. Antidopinga lietu izskatīšanas praksē pastāv pavisam niecīgs skaits gadījumu, kuros netiek konstatēta vaina vai nolaidība. Tie ir īpaši gadījumi (piemēram, aizliegto vielu ir “iebarojis” pretinieks). Jāuzsver, ka Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) iekļautajiem sportistiem tiek veiktas regulāras dopinga analīžu pārbaudes, ir pieejams kvalificēts sporta medicīnas personāla atbalsts, kā arī sniegtas izglītojošas un informatīvas lekcijas par kārtību, kādā ir lietojams sporta uzturs, dažādi medikamenti un pieprasāmas terapeitiskās lietošanas atļaujas (TUA), līdz ar to jebkura LOV sportista rīcība, kas saistīta ar Kodeksa pārkāpumiem, tai skaitā aizliegtu vielu lietošanu, ir vērtējama kā nolaidība. Arī citā valstī iegādātu medikamentu, kas satur aizliegtās vielas, lietošana ir uzskatāma par sportista nolaidību.

LPF savos lēmumos ir konsultējusies ar konkrētās jomas speciālistiem, ņēmusi vērā visus konkrētajās lietās fiksētos apstākļus un faktus, un konsekventi ievērojusi visus augstāk uzskaitītos argumentus.

Aizliegto vielu lietošana vai citi Kodeksa noteikumu pārkāpumi pilnā mērā ir katra sportista individuālā atbildība un katrs sportists pats ir atbildīgs par sekām, kuras radušās pārkāpjot šos noteikumus. Nevienai federācijai nav nedz pienākums, nedz tiesības veikt jeb kādas darbības, kas būtu pretrunā ar godīgas spēles principiem un Kodeksa noteikumiem, ar mērķi sazināt sportistam objektīvi piemērojamo sodu. Šis princips ir vienādi ievērojams attiecībā gan uz talantīgiem augstas klases sportistiem, gan federācijas sistēmā reģistrētiem amatieru sporta dalībniekiem.

LPF aicina ikvienu tās biedru, treneri un sportistu rūpīgi iepazīties ar Pasaules Antidopinga kodeksu, Sportista rokasgrāmatu un kopīgi strādāt pie tā, lai peldēšanas sports Latvijā būtu tīrs un godīgs.

Izmantotie resursi:
LPF: dopinga lietošana nav piedodama un ir...