Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleŠtrombergs: "Biju sagatavojies visam"
@IngmarsJurisons
2008-08-22 09:12
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Uzreiz pēc finiša jaunais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kurš pirms pusstundas Pekinas BMX trasē sagādāja fantastiskas sajūtas visai Latvijai, atzina, ka pirms starta centies saglabāt mieru, taču bijis gatavs jebkādam iznākumam.
- Pirms pēdējā brauciena kādu brīdi šaubījies, ka viss beigsies tieši šādi?
- Domas bija visādas - gan labas, gan sliktas. Biju sagatavojies visam, un arī citāda iznākuma gadījumā nebūtu nekādu problēmu. Taču jau iepriekš finālos biju bijis pirmajā celiņā, un tagad vienkārši centos atcerēties visus tos braucienus, ko biju braucis, startējot no pirmā celiņa. Tagad izdarīju tieši to pašu. Centos saglabāt mieru un domāt pozitīvas domas.
- Aizvakar teici, ka šeit jūties kā parastos mačos, un olimpisko gaisotni neesi notvēris. Vai šobrīd esi sajutis, ka tomēr esi olimpiskais čempions?
- Kā laiciņš ir pagājis, sāku arvien vairāk to saprast. Pat nezinu, ko lai šobrīd saka...
- Vakardienas pārceltie mači kaut kādu papildus mandrāžu neiedeva?
- Domājām jau, vai nāks par sliktu, vai par labu. Aizvadījām mierīgu dienu, uztaisījām vieglu treniņu, un, lai novērstu domas, atļāvāmies mazliet izklaides - nedaudz izgājām ārā.
- Kādas emocijas, atstājot aiz sevis divus amerikāņus?
- Viņiem bija otrā un trešā vieta? Nu, patīkami... [Smaida.] Neko jau sliktu par amerikāņiem nevar teikt, forši braucēji, bet - negribēju, lai vinnē amerikānis.
- Juti no viņiem spiedienu?
- Finālā jau paši redzējāt - amerikānis gāja iekšmalā, un tas arī bija tas lielākais spiediens šajā braucienā.
- Kurš tev pašam bija grūtākais brauciens šajās divās dienās?
- Tomēr fināls. Principā tādi bija divi - pirmais brauciens šodien pusfinālā, kad vajadzēja iet no astotā celiņa un bija jāstājas pa vidu. Tas arī bija tas brauciens, kam visas šīs dienas gatavojos un par ko domāju, jo zināju, ka tas daudz ko izšķirs. No otras puses - tas palīdzēja daudz vairāk mobilizēties un sagatavoties mačiem, jo zināju, ka jāsagatavojas divreiz labāk. Un, protams - fināls paliek fināls. Tur nekad nav viegli, un nekad arī nebūs.
- Tomēr augšā uz starta pamāji visiem ar roku - tātad nemaz tik sasprindzis nebiji!
- Tā es vienmēr daru. Kaut kādas pozitīvas emocijas jau jāsagādā arī pašam sev.
- Kā svinēsi?
- Jāiet pie trenera Ivo Lakuča un pie dakteriem, un tad jau visi kopā kaut ko domāsim.
- Daļiņa šīs medaļas nebūtu jānozāģē un jāpiešķir Ivo par ieguldīto darbu?
- Es jau labprāt dotu - man nebūtu iebildumu. Kopā trenēties, turklāt vēl palīdz un paskatās no malas - tas ir apbrīnojami.
+21 [+] [-]
+19 [+] [-]
+17 [+] [-]
+9 [+] [-]
+7 [+] [-]
+32 [+] [-]
+3 [+] [-]
+7 [+] [-]
Zelts bija sagatavots tieši Tev!
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
+2 [+] [-]
Sen tādas emocijas nebiju guvis, PALDIES JAAAAAAAAAAAAAA AAAAAAAAAAAAAAA AAAAAAAAAAA!!!! !!!!!!!!!!!!!!! !!!!!!LATVIJA ,LATVIJA,LATVIJA!!!!!!!! PALDIES!!!
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
p.s Līdz nākamajam zeltam protams!
Bet čempionus tomēr tik ātri neaizmirst!
+8 [+] [-]
nafig ta tu iemineejies?
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]